Berries

VPDK "Savieši"

 

Normalized_copy_of_pict0036

 

 

  

 

VPDK "Savieši" pastāv no 2000.gada. Pieredzes pūrā ir jau divi Dziesmu un deju svētki- 2003. un 2008.gadā.

Normalized_dsc_0110

KOLEKTĪVA DALĪBNIEKI STĀSTA.

Ingrīda Grīna- VPDK “ Savieši”. Man spilgtākās atmiņas ir par 1985. gada Deju svētkiem. Tie bija mani pirmie Dziesmu un Deju svētki. Lai gan biju beigusi laikam 7. klasi, es dejoju jauniešu kolektīva un tātad dejoju kopā ar pieaugušajiem. Jau tas vien, ka es - lauku bērns, veselu nedēļu dzīvoju Rīgā (Purvciemā), tas jau pats par sevi bija Notikums ar lielo burtu. Autobusā priekš bija lenšu maģis un braucot no skolas uz Rumbulu, kur notika mēģinājumi, vai pusdienās, vairakas reizes dienā skanēja The Twins "Not The Loving Kind", kas vēl joprojām ir viena no manām mīļākajām tā laika dziesmām. Atbilstoši laikam un politiskai situācijai- deju uzveduma programmā bija jāveido Latvijas kontūra, un ja nemaldos, tie bija svētki, kuru moto bija - Uzvara, Miers... nu kaut kas tādā garā, trīs patriotiski vārdi.... nav svarīgi kādi, bet bija liels garīgais un patriotiskais pacēlums. Jā, un Ģeņ Pobedi visam galā. Nu tādas man tās atmiņas lielos vilcienos. Bija jau arī 1990.g  svētki, bet tas jau vairs nebija tas... ! Saviešos jau dejoju no 2004.gada, bet tikai šogad būšu kopā ar kolektīvu Daugavas stadionā, jo iepriekšējos svētkus vēroju no malas, tobrīd rūpējos par Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanu- auklēju savu nesen dzimušo meitiņu.

Sanita Karlsone- “Savieši”. Lai gan iepriekšējos Dziesmu un Deju svētkos neesmu piedalījusies, tomēr vēlos izteikt savas sajūtas sagaidot šī gada svētkus. Jau ilgu laiku sevī glabāju šo sajūtu par piedalīšanos svētkos, bet kaut kā nesanāca … Līdz šīm ar lielu degsmi atbalstīju savus bērnus, kuri piedalījās gan skolēnu, gan lielajos Dziesmu un Deju svētkos. 2008.gadā bija pienācis laiks sev izvirzīt jaunu mērķi - piedalīties nākošajos deju svētkos jau kā dalībniecei. Sezonas sākumā iepazinos ar Ķekavas novada amatieru kolektīviem un savu izvēli liku uz vidējās paaudzes deju kopu SAVIEŠI. Kopš tā laika esmu nodejojusi 5 sezonas, piedalījusies 5 skatēs un vairākos desmitu koncertos. Par savu izvēli ne mirkli neesmu nožēlojusi. Ar lielu mīlestību un dejot prieku esmu nodejojusi katru koncertu. Beidzot esmu sasniegusi savu izvirzīto mērķi un ar lielu nepacietību gaidu XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus, jau kā dalībniece.  Vēlos pateikties Vitai par atbalstu, pacietību un prasmi iemācīt deju soļus!

Normalized_img_4100 Normalized_picture_019

Sandra Kazuša- “VPDK Savieši”. Mans sāpīgais,bet visspilgtākais iespaids un atmiņas ir palikušas no deju svētkiem, kuri bija mani pirmie 2003.gadā.Viss sākās ar pašu pirmo mēģinājumu, kurā es nopietni  savainoju kājas muskuli un gribot ,negribot man bija jāatstāj deju laukums,jo paiet vairs nevarēju,kur nu vēl dejot.Kā gliemezis aizvilkos līdz mājām ar dusmām sirdī  ganpar to ka sāp ,gan  par to ,ka tā sanāca.Taču tieši savā dzimšanas dienā,kad notika ģenerālmēģinājuma koncerts,dejot nespēju, bet pateicoties labo draugu palīdzībai,kas manu kāju bija saārstējuši ,samasējuši zili melnu un ar saitēm notītu,es tomēr pēdējā koncertā dejoju!

Normalized_img_0005 Normalized_img_0006
Normalized_img_0003 Normalized_img_0004
Normalized_img_0001 Normalized_img_0002

Solvita Jaunušāne- VPDK “Savieši”. Kopā ar VPDK “Saviešiem” esmu piedalījusies 2008.gada deju svētkos un šie svētki vienmēr atmiņā paliks kā laiks, kad visapkārt virmo pozitīvs emociju virpulis, sajūtama kopā būšanas enerģija un ķermeni pārņem skudriņu sajūta, kas nav aprakstāma. Tie ir mirkļi, kad kolektīvs patiešām dzīvo kopā – kopīgi mēģinājumi, koncerti, svētku dalībnieku gājiens un beigās kopēja noslēguma balle, kurā visi atpūšas un turpina dancot līdz pat rīta gaismai.
Dziesmu un deju svētku laiks ir bezgala skaists laiks, kas, manuprāt, jāizbauda katram latvietim. Ar nepacietību gaidot deju svētkus, Solvita!

Ingūna Bērziņa un Arnis Krauklis -VPDK “Savieši”. Nemitīgie mēģinājumi Rumbulas lidostā, saule cepina, ūdens alus-kvasa mucās, paši brūni iedeguši, kājas atspiestas dejojot pa betona plāksnēm, bet to visu atsvēra nakts jautrība skolas lielajā sporta zālē, kopā ar pārsimts vēl tikpat azartiskiem dejotājiem. Dejotāji vienmēr bijuši ar izdomu risinot jebkuru problemu! Ko darīt ja zābaki palikuši autobusā, bet šoferis nav? Durvis atvērt? Nē, tas nebūtu jautri, lienam pa jumta lūku kā alpīnisti.

Daiga Vasīte- VPDK “Savieši”. 2008. gada Dziesmu un Deju svētki man bija īpaši, jo pēc 20 gadu pārtraukuma es atkal dejoju, protams, īpašo svētku deju “ Cūkas driķos” ,kuru es atcerēšos ar lielo skriešanu uz un no laukuma un , protams, ka man bija vislabākais deju partners Viktors, kas katrā mēģinājumā mani sagaidīja ar jauku komplimentu, saucot: “ Re, kur mana cūka nāk!”, tas bija tik jauki un mīļi, jo mūsu kolektīvā ar humoru viss ir kārtībā! Koncertā gaidot savus uznācienus kolektīvam bija norunāta tikšanās vieta, blakus policijas furgonam un tieši uz šī fona ārzemnieki labprāt fotogrāfējās ar mūsu meitenēm. Lielais svētku gājiens no krastmalas līdz Dailes teātrim, ielas pilnas ar skatītājiem, bet īpašs mirklis bija, ka mūs vēroja cilvēki ratiņkrēslos un pēkšņi kā uz burvja mājienu kolektīvs savus ziedu pušķus uzdāvināja šiem cilvēkiem, tā bija tāda iekšēja sajūta,kas radās vienā mirklī un viņu acīs aizkustinājuma asaras nespēja atstāt mani vienaldzīgu. Ar nepacietību gaidu šos svētkus, lai kopā ar “ Saviešiem” sagādātu prieku sev un citiem, kuri šajā kolektīvā būs pēdējie, laiks pariet uz senioriem.

Normalized_picture_014