Berries

Vīru koris "Ķekava"

No XIX Dziesmu svētkiem 1985.gadā ar vīru kori "Ķekava" svētkos piedalās diriģents Arvīds Platpers.

Normalized_img_0007

Normalized_img_0010 

1993.gada - Dziesmu svētki

Normalized_img_0011

Normalized_img_0012

No R.Paulas sarunas ar virsdiriģentu Arvīdu Platperu. 1998.gads.

Rūta Paula- Kādēļ Jums vairāk patīk darbs ar vīru koriem?
Arvīds Platpers- Tā ir sagadīšanās. No 1975.gada strādāju Ķekavas vidusskolā, kur vadīju zēnu kori, 5.-8.klašu un vidusskolas kori. Kādu gadu nostrādāju ar sieviešu kori „Daugaviete”, ar Baldones jaukto kori, sāku strādāt arī ar Ķekavas vīru kori. Tā kā spēlēju Ķekavas lauku kapelā, tad vairākus korus vadīt man bija par grūtu, paliku pie diviem vīru koriem: „Ķekavas” un „Absolventiem”. Liels gandarījums, kad pēdējos Dziesmu svētkos „Absolventi” izcīnīja trešo, bet Ķekavieši- 4. Vietu. Patiesībā ar vīriem nav viegli, tas ir tāds specifisks žanrs... tomēr viņu priekšnesums aizrauj ar balsu rupjo skanējumu, azartu...

R.P- un ja Jūs kādu pipariņu pieberat, „uzraujat” ar viņiem kopā solo...
A.P.- Jā,- man patīk pēc nopietniem koncertiem veidot skaistus kora sadzīves vakarus ar dziedāšanu, vēl citām izdarībām- ne tikai ar dejošanu un alus dzeršanu. Nereti no šie dziesmu vakariem izveidojušies koncerti plašākai publikai. Tā radās Ķekavas vīru „Alus dziesmas”- tautas melodijas ar interesantiem vārdiem, spontāni veidojās arī Raimonda Paula 50., vēlāk 60. dzimšanas dienas koncerti. Man vispār ārkārtīgi patīk skaistas melodijas. Jebkurā, arī sarežģītākajā mūzikā jābūt tai dzīsliņai, motīvam, kurš aizķeras prātā un jūtās. Tur, kur melodija, ne tikai pašmērķīga, tehniski pārgudra mūzika, tur zāles pildās. Protams- jābūt kvalitātei, lai mūzika nedevalvējas.

R.P.- Diriģents darbojas, lai kaut kas notiktu, - vai Jūs esat mērķtiecīgs šajā ziņā?
A.P.- Man ir izdevušās tās ieceres, kuras esmu rūpīgi pārdomājis, pie kurām esmu piestrādājis. Pieviļ darbi, kuri veikti pēdējā brīdī un steigā. Esmu sapratis, ka ne visi cilvēki uzreiz spēj orientēties situācijā, tāpēc katrs mazākais sīkums ir jāizdomā un jāparedz. Ir palīdzējis tas, ka nekad neesmu sarūgtināts par draudzīgu aizrādījumu, pat asu kritiku,- vienmēr padomāju, kādēļ to esmu saņēmis. Ja sakas apvainošanās, tad ir cauri. Protams, māka ir ari kritiku pareizi izteikt, tā ir ārkārtīgi delikāta lieta.

R.P.-Jūs protat daudz ko „laist pār galvu”- laikam esat liels optimists!
A.P.- Ir svarīgi dzīvot ar pozitīvām emocijām, uz lietām jāraugās no gaišākās puses,- nav jāraud par skujiņām, kuras nobirušas, bet jāpriecājas par tām, kas vēl zaļo. Negatīvas emocijas sagrauj cilvēku. Man prieks, ja cilvēkiem kaut kas patīk un viņiem deg acis. Ir jākrāj mazie plusi, lai kopā veidojas lielais pluss.

R.P.- Vasarā Jums uzgavilēs dziedātāju tūkstoši, Jūs uz diriģentu „komandtiltiņa” tāpat, kā Jūsu skolotājs Pauls Kvelde.
A.P.- Man ir bijuši vairāki labi pedagogi. No P.Kveldes mācījos, kā jāveido kora instruments, kā jāsaliedē mūzikā cilvēki, kuriem tas ir tikai hobijs. Dziedādams „Ave sol” no Imanta Kokara mācījos, kā jāstrādā ar koriem, redzēju, cik sūra ir mūzikas veidošanas virtuve. Man ārkārtīgi patika viņa žests. Gido Kokars man līdzēja izvēlēties konservatorijas beigās eksāmena programmas, bet Mendelis Bašs mācīja žesta skaidrību. Runājot par Dziesmu svētkiem,- šie vēl būs līdzīgi iepriekšējiem, taču es gribētu, lai nākotnē svētki būtu savādāki, vispirms ceru uz skolēnu svētkiem 2000.gadā. Ir jāmeklē programmas uzbūvē jaunas nianses,- lai nebūtu vien daudzu dziesmu savirknējums, bet kaut kas vairāk: lai nopietnas dziesmas mainītos ar žanriski citām, arī vieglākām „formām”; lai būtu brīvāks svētku vadīšanas stils,- lai jūt, ka ir klāt 21.gadsimts. Protams, vienmēr jāatceras, ka jebkuram priekšnesumam augstā līmenī- citādi nevar!