Berries

TDA "Zīle"

TDA ZĪLE un Deju svētki…

1970 gadā notiek XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, pirmie, kuros piedalās arī Putnu fabrikas „Ķekava" deju kolektīvs – vadītāja Elga Auziņa  un 18 dejotāji. 

Normalized_dejusvetkpfkkekava

Tad nāk 1973.gads XVI  Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki , 1977.gads XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, 1980.gads XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki , 1985.gads XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki , 1990.gads XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki , 1993.gadsXXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki , 1998.gads XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki,  2001.gads Dziesmu un Deju svētki – Rīgai 800,  2003.gads  XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki , 2008.gads  XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki  un tūlīt, tūlīt jau 2013.gads XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki .

Normalized_img_2947TDA Zīle vadītāja Vita Timermane stāsta: „Visus šos svētkus Zīle ir kuplinājusi ar savu dalību, enerģiju, smaidiem un dejām. Ir mainījušies vadītāji, mainījušās dejotāju paaudzes, taču katrus nākamos Dziesmu un Deju svētkus Zīle gaida ar lielu nepacietību un atbildību par to, ko darām.Svētku laikā ir bijuši ļoti daudzi emocionāli, satraukuma pilni, pat kuriozi gadījumi. 1985 gadā, noslēguma koncertā, tā lija lietus, ka deju laukums bija kā ezers, taču neskatoties uz to dejas „Es nenācu šai vietā(i)” finālā visi dejotāji gulēja uz zemes, kā to                                                                  bija iecerējis horeogrāfs.’’ :)


TDA ZĪLE gatavošanās process 2013.gada Deju svētkiem atgriežoties A grupā…

Normalized_brunas-012012./2013.gada sezona TDA Zīle ir divpadsmito Deju svētku priekšvakarā. Ceļš uz šiem skaistajiem, grandiozajiem, neizmirstamajiem svētkiem ir bagāts ar visādiem notikumiem. Sezonu uzsākot,ir atjaunots kolektīva LOGO ar ko lepojamies un godājam, kā arī veiktas izmaiņas mājas lapā www.tda-zile.lv. Savu Deju svētku gājumu sākām jau augustā, kad mugursomā salikām dažas iemīļotākās dejas, pīrāgus un gardus ābolus, pinām vainagus no vasaras izskaņas ziediem un devāmies apsveikt savus draugus VPDK ”Degsme” pilsētas svētkos Baldonē. Septembrī uzņēmām jaunos dejot gribētājus, izdejojām pirmo treniņnometni, priecājāmies līdz ar mūsu repetitoru Arti Puriņu, jo viņa radīto danci „Mūžam citas nemīlēšu” iekļauj Deju svētku repertuārā un pierībinājām rudens ražas svētku pasākumus Lietuvā, Visaginā.

Oktobrī piedalījāmies sportiski izzinošā orientēšanās pasākumā „Greizais kompass” un nedaudz apguvām kontaktimprovizācijas pamatus kopā ar Liliju un Edgaru Liporiem. Tas bija kas jauns, nepiedzīvots un aizraujošs. Novembris nāca ar trešo treniņnometni un gatavošanos Valsts svētku koncertiem tepat Ķekavā, kā arī ar tautiešiem tālajā Lielbritānijas pilsētiņā Peterborough. Tas, savukārt, saviļņoja, aizkustināja un lika aizdomāties par sevi un mīlestību pret Latviju.

Līdz ar pirmajām sniega kupenām, klāt arī decembris. Ziemassvētku laikā ar īpašu sirsnību, mīlestību, mīļumu un sirdssiltumu gatavojāmies labdarības koncertam „Pasauli sasildīt”. Mīļi smaidi noskumušam, cukurgraudiņš izsalkušam, silts cimdu pāris nosalušam un lustīgi danči kopā ar SDK „Sidrabaine” – tāds bija šis mīlestības pilnais koncerts. Turpat arī mūsu karnevāls „Tautu sadraudzība”, kur satikās latvju bāleliņi, ASV pilsoņi, Meksikas ugunīgie pārstāvji, cēlie un ieturētie briti, žilbinošā indiete, karstasinīgie Austrumzemju kaimiņi. Zvaigznes dienas priekšvakarā izdejojām „Epifāniju dejā”, bet tā ap janvāra vidu kopā ar VPDK „Ūsa” kavējāmies atmiņās par kolhoza laikiem. Janvāris savā kalendāra lapā iezīmē arī gatavošanos jaunrades skatei Valmierā. Turp dodamies ar divām Arta Puriņa dejām „Pāri Daugavai” un „Es savam mīļākam”. Šajā radošajā deju procesā neviļus TDA Zīle sadzīvē ienāk tādi jaunvārdi kā „droselēšana”, „iešvillosim”. Turpat jau arī februāris, kad pēc Ķīniešu kalendāra iestājas Jaunais Gads. TDA Zīle savu Jauno gadu sagaidīja dejā, un kopā ar Salaspils jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīviem izdejoja visu Deju svētku programmu. Mirkli pirms lielā notikuma – skates, ar koncertu „Kad logos leduspuķes zied” priecējām savus mīļos tepat Ķekavā. Un šajā laikā jaunu ampluā iegūst  izteiciens „Mēs esam kvalitatīvi!”

Normalized_ll_299166933

 Ar īpašām sajūtām un emocijām nodejojām skati! Tā nu sūrā  32 tautas deju ansambļu cīņā ( kolektīvs no kolektīva atšķīrās vien ar dažām desmitdaļām punktu!) izcīnījām Pirmās pakāpes diplomu un 59,6 punktus, un ceļa zīmi uz šīs vasaras skaistāko notikumu – Deju svētkiem! Tas ir skaista sapņa piepildījums. Un šo sapni mums palīdzēja piepildīt mūsu lieliskā vadītāja Vita Timermane un repetitors Artis Puriņš, kuru ieguldījums mūsu izaugsmē nav nomērāms, nosverams un vārdos izsakāms!

 


Normalized_mans_dzsv_logo

Marts iesākās ar forumu, kas ir mūsu gada skaistākā un lielākā balle. Tas ir brīdis, kad uzvelkam vakarkleitas un smokingus, atskatāmies uz notikumiem pagājušajā sezonā, ievēlam jaunu „valdību”, sveicam Gada cilvēku, Gada dejotājus, ar dažādiem 
uzdevumiem pārbaudām jaunos dejotājus. Brīdī, kad aiz loga vēl valda ziema, bet vajadzētu būt pavasarim, uzburam īstu Dziesmu svētku sajūtu, iedziedot savu logo!

 

Normalized_ziile_zeltaziile_900pxUn klāt arī aprīlis – mūsu  45.dzimšanas dienas mēnesis un pavasaris.Tā nu sanācis, ka tad, kad notiek Vispārējie Dziesmu un Deju svētki, (reizi piecos gados), ir arī mūsu apaļās jubilejas. Tāpēc gatavošanās lielajiem notikumiem ir īpaša, radoša,  interesanta, aizraujoša un nedaudz saspringta.

Maijā dosimies ciemos pie Rīgas draugiem TDA Dardedze, un visi kopā izdimdināsim VEF Kultūras pils deju grīdu. Jūnijā baudīsim silto vasaru, piedalīsimies Ķekavas novada svētkos, ielīgosim vasaras saulgriežus, un tad jau arī katra dejotāja sapnis – Deju svētki, būs tepat, uz sliekšņa. Ar dažādiem notikumiem, raibu raibo emociju gammu, Zīles ģimenes sajūtu un komandas garu azotē dzīvojam līdzi laikam un dzīvojam Deju svētku zīmē. Visos mēģinājumos un lielos darbos, svētkos un koncertos, priekos un bēdās, ceļojumos un atpūtā, saulainās dienās  un vētru brāzmās ar mums kopā ir mūsu lieliskie vadītāji Vita un Artis, koncertmeistare Ruta. Tie esam mēs – Ziedoši. Īpaši. Lustīgi. Enerģiski- ZĪLE!

Ikviens mūsu dejotājs ir vesela pasaule- neatsverama un īpaša daļiņa no TDA Zīle. Katram ir savs dzīves gājums, deju pieredze un sajūtas, bet mūs visus vieno dejas prieks un spēks! Un esam priecīgi tajā dalīties ar Jums! :)

TDA ZĪLE dejotāji un Deju svētki…

TDA Zīle burvīgo rakstu autore – Dina Mateusa

Mans Dziesmusvētku stāsts.     

Normalized__mg_6020_ivfoto_Ar mani ir interesanti – dzimusi Ogrē, dzīvoju Rīgā, bet šobrīd dejoju Ķekavā. Un šie, 2013.gada Vispārējie Dziesmu un Deju svētki, man būs ceturtie. Savā laikā ir nācies būt gan Skolēnu, gan Vispārējo svētku dalībnieku vidū.  Svētkos esmu piedalījusies  gan kā dziedātājs, gan kā dejotājs. Katri svētki nāca kā jauns un nebijis piedzīvojums. Garas mēģinājumu stundas, karsta saule, brāzmains vējš un auksts lietus ( vienos svētkos šo iemeslu dēļ tika pārtraukts mēģinājums Daugavas stadionā), negulētas naktis, dalībnieku balle, jautrība un lustēšanās, nedarbi ar zobu pastām, sasietām kurpju šņorēm, atskrūvētiem ventiļiem piepūšamajos matračos. Reiz kādam puisim atlīmējās deju zābaks, un viss kolektīvs, jokojot un smejoties, devāmies uz veikalu pēc līmes. Nav grūti iedomāties pārdevējas reakciju brīdī, kad vesels bariņš smejošu dejotāju ievēlās veikalā, taujāja pēc Momenta līmes un maisiņa... Tās, protams, ir svētku norišu aizkulises. Sajūta, ka esi atstājis savus soļus vienotā deju rakstā kopā ar tūkstošiem citu dejotāju, ceļ spārnos, iedvesmo, saviļņo un aizkustina. Kad vesela nedēļa  pavadīta prom no mājām, un gājienā Tev uzgavilē brālis, māsa, draugi  un paziņas, tad acīs sariešas prieka asaras.

Normalized_479984_471185119590698_1040355017_n2000.gada Skolēnu dziesmu un Deju svētki  man kā dalībniekam tajā brīdī bija pēdējie. Tad bija jāuzsāk studijas Latvijas Universitātē. Apvienojot mācību procesu ar darba lietām, dejošanai īsti vairs laika neatlika. Tāpēc visus nākamos svētkus biju skatītāju pulkā. Tā 2008.gadā, sēžot Daugavas stadiona skatītāju rindās, pie sevis nodomāju – man ir jādara viss iespējamais, lai nākamajos svētkos es būtu tur, dejotāju vidū. Ceļš uz sapņa piepildījumu aizsākās 2008.gada rudenī, kad vēru Ķekavas vidusskolas durvis, un draudzenes mudināta piebiedrojos skolas kolektīvam, kaut arī cipari pasē vairs ne tuvu nebija raksturīgi šim vecumposmam. Divas sezonas kopā ar Ķekavas vidusskolas jauniešiem, un tad 2010.gada rudenī devos uz Ķekavas kultūras namu. Sākumā jutos bikli, nedroši, bet mani uzrunāja TDA Zīle sirsnība, draudzība, ģimeniskums, radošums, aktīvā darbošanās, saliedētība un interesantā dzīve. Un te nu es esmu - Dina Zīle. Vēl mazliet, un šis sapnis par Deju svētkiem būs piepildījies. Tie būs mani pirmie svētki kopā ar TDA Zīle. Lai arī kolektīvā esmu tikai trešo sezonu, ir sajūta, ka tur ir manas mājas jau daudzu gadu garumā. Šajā laikā esmu ieguvusi jaunus draugus, daudz apguvusi un piedzīvojusi,  ļāvusies dejas burvībai. Priecājos, ka man ir iespēja būt tur, kur esmu.

 

TDA Zīle sabiedrisko attiecību ministre – Andra Jansone

Normalized_citi-serbija_1634Dejotprieks dīgst sirds dziļumos un uzplaukst brīnumainā smaidā, priecējot sevi un apkārtējos. Deju svētki ir dejotprieks! J Deja manā dzīvē ir lieta, ko daru no sirds un ar prieku! Un, kamēr to daru ar atdevi un no sirds- tā dziedē, sniedz veldzējumu, māca un rada enerģiju. TDA Zīle ir mana otrā ģimene jau daudzus gadus- lepojos, apbrīnoju, cienu un mīlu.

 

Normalized_andra-ratosDziesmu un Deju svētku neizskaidrojamo vilinājumu pirmo reizi sajutu noklausoties – jā, noklausoties guļot sarkanos ratiņos un vizinoties apkārt Daugavas stadionam, kad TDA Zīle, kuras dalībnieks bija arī mans tētis, dejoja laukumā.


Pati  pirmo Deju svētku spēku izjutu sākumskolas vecumā, kad Albīnas Čubas stingrā vadībā dejoju Skolēnu svētkos. Atmiņas ir spilgtas, pie tam, atceroties tos laikus jāsecina, ka nekas nav mainījies. Tas ir grūts gatavošanās process lielajam notikumam, kas vainagojas ar grandiozu noslēguma koncertu un neaprakstāmu saviļņojumu. Savukārt, interesantākā ir pati svētku nedēļa, tās atmosfēra un cilvēki apkārt. Atceros, kā tajā gadā ļoti lija, un ne vienu vien reizi dejojot salijām līdz par vīlītei. Mana ome, kas dzīvoja Stabu ielā, laipni atvēlēja mazajiem dancotājiem savas mājas. Mūsu mammas žāvēja blūzes un pastalas uz gāzes plīts un fēnoja, fēnoja, fēnoja mūsu tautiskos brunčus. Tai pat laikā pina bizes un tina ruļļus to galos, lai nākamajā dienā mēs varētu priecēt gan sevi, gan visus tos, kas svētkus izdzīvoja skatītāju rindās.
noklausoties guļot sarkanos ratiņos un vizinoties apkārt Daugavas stadionam, kad TDA Zīle, kuras dalībnieks bija arī mans tētis, dejoja laukumā.

Normalized_90tie

 

Nākamie Skolēnu deju svētki šķiet bija jau Vitas Priedes vadībā ar jauniešiem raksturīgajām blēņām un spurošanos pret kaut ko obligātu. Bet kā mēs jau zinām – Vitās ir spēks! Vienīgais, ko šajos svētkos nožēloju, ka nenodziedāju koru noslēguma koncertā, jo neatradu savējos- dejošana un dziedāšana šajos svētkos nav pilnībā apvienojama- varbūt šo sapni piepildīšu, kad vairs nedejošu.

 

Normalized_vecaki-kazas801998.gada Dziesmu un Deju svētkus izbaudīju jau Vitas Timermanes vadītajā TDA Zīle sastāvā, kas bija mans sen izlolotais sapnis, kopš bērnības (visu laiku mana mīļākā bilde ir manu vecāku kāzu bilde)... Lielākais šo svētku emocionālais pārdzīvojums bija otra programma ‘’Solis laikā’’, ko dejojām Sporta manēžā. Manā skatījumā Zīles dejas vienmēr ir bijušas raksturdejas un,A.Baumanes programma bija lieliska iespēja to apliecināt. Tie bija mani 18, kad beidzu Ķekavas vidusskolu, liku auto vadītāja tiesības un gatavojos studijām Latvijas Universitātē. Šajā gadā piedzīvoju savas dzīves pārmaiņām piepildītāko gadu...

Normalized_andra19

 


Jau pēc trīs gadiem svinējām Rīgai  - 800, un 2001.gada Dziesmu un Deju svētki, kas palikuši atmiņā ar dejošanu ielās. TDA Zīle dejoja kaut ko līdzīgu 80to gadu Disco.

 

Normalized_2001-riga800

Normalized_andras82003.gads bija pārmaiņu gads Zīlei un tās sastāvam. Milzīgu paldies jāsaka Andai Kirilovai, kas spēja mūs noturēt un saglabāt to uguntiņu dejotājos, kas vēl turējās un vēlējās dejot. Paldies Tev! Tā mēs atkal guvām jaunu pieredzi dejojot Zīlei neierastu deju programmu.

 

 

Normalized_melnaiskrekls_cepure

 

2008.gada svētki liekas bija tikai vakar. Aizkustinošā ‘’No sirsniņas sirsniņai’’ programma un kopīgie pasākumi arī ārpus mēģinājumiem un koncertiem. Domāju, ka neesmu vienīgā, kas šajos svētkos sajuta TDA Zīle spēka esamību un saprata, ka kopā mēs varam vēl vairāk un vēl labāk!

 

Normalized_zile_45_piektdiena_02822013.gada XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki būs mans dejotājas augstākais sasniegums. Tie būs man jau Septītie! Vēlos izteikt lielu paldies Vitiņai un Artim par neatlaidību, nesavtīgumu un mīlestību uz deju. Tikpat lielu paldies saku savai ģimenei, kas vienmēr ir bijis mans stiprais plecs un atbalsts, kā arī maniem deju biedriem, kur smeļos enerģiju, prieku un piepildījumu. Vēlu visiem piepildīt sapņus un meklēt nākamos, ko piepildīt! Tiekamies svētkos. Ar neremdināmu dejas mīlestību sirdī, Andra.

 

TDA Zīle prezidente – Līga Greiere

Normalized_big_tda_20zile_2045_20610Mans Dejusvētku stāsts!

Patiesībā manas un Zīles attiecības ir aizsākušās tieši iepriekšējos  2008. gada Dziesmu un Deju svētkos.  Es gan tanī laikā vēl dejoju citā kolektīvā, taču mūsu  vadītāja bija viena no žūrijas locekļiem skatēs  Ķīpsalas programmai „No sirsniņas sirsniņai”. Un reiz pēc kārtējās skates, atnākot uz mēģinājumu, viņa teica: „Ir tikai viens kolektīvs, kurš Purviņa programmu spēj nodejot tā, ka skatoties skudriņas skrien pār kauliem.  Tādas emocijas, kā parādīja Ķekavas „ Zīle” nav Normalized_iznotins_no_sirsninas_lidz_sirsninai_9iespējams atkārtot– fantastiski!”    Un laikam tas bija pirmais klikšķis, kad Zīle norībināja pa manām sirds stīgām. Un tad pienāca svētki… Ķīpsalas mēģinājumi un koncerti, kur likteņa pirksts, vai kā, bet fināla dejā „Palaid puķīti pa dambi”, mans kolektīvs dejoja blakus Zīlei (http://foto.delfi.lv/picture/214893/-pirmajā rindā Zīles Kristīne, otrajā rindā Līga, rozā svārkos, dejojot citā kolektīvā!). Skatījos uz dejotājiem, un sapratu, ka gribu būt  pie viņiem, ka gribu dejot starp viņiem, ka gribu būt Zīle.  Un re, nākamie Dejusvētki ir klāt un es esmu starp visburvīgākajiem deju kolēģiem pasaulē, esmu maza, laimīga ozolzīle lielajā Zīles ģimenē.

TDA Zīle ilggadēja dejotāja un ex-finanšu ministre – Kristīne Simsone

Dziesmu un deju svētki 2008

Normalized_koncerts_049Tie bija citi cilvēki, citas sajūtas un dejas
Tās bija citas gaismas, citi tērpi un citas sejas
Bet tā garšas burvība, kas plūda no svētkiem,
To nevar atņemt, aizmirst, tā smeļas līdz pēdām.

Tie bija stadioni, autobusi, lieti un soli
Agri rīti,saules lēkti un mēnesnīcu tēli.
Sārtas cepures, melni treniņtērpi,
Saules sasārtušas rokas un sūrstoši pleci.

Daudz smieklu, daudz prieka,
Daudz izturības, daudz spēka,
Daudz negulētu stundu un
Maz laika pavadīta ar bērniem

Normalized_dziesmusv__tki_053Draugu pulks un plecs pie pleca
Kāds atbalsts un kāda dvesma
Tam pāri visam tūkstošbiezā slānī
Zīles ģimene, tās vecāki un bērni.

Katrs savādāks, ar savādāku skatu
Kā Zīles koks ar rudensraibām lapām
Kā ozolzīļu jāņu vainags
Kā zīļu nokrāsas brūnas un raibas.

Normalized_dziesmusv__tki_010Kā lielā zīle zīles koka galā stāv vadītājs
Kurš vienmēr saprot, sakārto un prāto
Lai Zīles gods un slava
Lai būtu prieks no tā, ko darām.

Bet dzirkstele uzliesmo, kad ugunis kvēlo
un tūkstošiem ļautiņu vienā solī un tēlā
Ar burvības kvēlotu prieka staru
Izdejo rakstotas dzīves un dejas takas

Trīsas, saviļņojums un asaras no prieka
sirsnīgi smaidi, gaviles un aplausu mieles
Gājiens, margrietiņas un ziedu vija
Un saucieni no malas Lai dzīvo Zīle!

Normalized_f64_dejo_080707_048Puķu vainagi, svārku raksti un krāsas
Balti krekli un buktētas drānas
Daudz sarkanu zemeņu un stipras upenes šaltis
Lai dejai un kopības sajūtai pietiek spēka.

Septiņas dienas un naktis gāja kā viena
Kā laimīga cilvēka laimīga diena
Tie bija citi cilvēki, citas sajūtas un dejas
Tās bija citas gaismas, citi tērpi un citas sejas.

TDA Zīle un interesanti notikumi svētku laikā…

Normalized_paruka-2008-kika

 

 

 

2008.gada deju svētku programmā ‘’No sirsniņas sirsniņai’’ bija noteikts, ka nedrīkst dejot ar īsiemmatiem, tādēļ nācās atrast risinājumu! :) Lai dzīvo parūkas!

 

 

 

Normalized_dziesmusv__tki_074


Patiesas saviļņojuma asaras dzirdot dziesmu no programmas ‘’No sirsniņas sirsniņai’’. Šī emocionālā brīža iespaidā radās 2008.gad bilžu video:

http://www.youtube.com/watch?v=4cbRn0LDSls

 

 

Normalized_dziesmusv__tki_128

 

 

Garas un nogurdinošas Deju svētku nedēļas instalācija....

 

 

 

Normalized_dziesmusv__tki_043

 

2008.gada Svētkos bijaļoooti karsts un veldzējumu varēja rast tikai mājinieku sarūpētājās  zemenēs...

 

 


Normalized_dziesmusv__tki_088

 

Labam dejotājam caura zeķe nav šķērslis nodejot labi un vēl labāk! :)

 

 


 

Normalized_110-1041_img

 

Dejotājiem gadās arī saspiesties mazliet ciešāk... Vēlējāmies sagaidīt Mālpilī skates rezultātus, bet autobusam bija jādodas atpakaļ, tā nu majupceļā palikušie dejotāji sasēdās divās mašīnās.


 
 


Normalized_svetki-velejumi


Skates ir kolektīvu sacensību laiks, bet tai pat laikā tās vieno un nostiprina jau esošo draudzību starp kolektīviem. Tā nu TDA Zīle ir saņēmusi dāžadus uzmundrinājumus: vienkārši labus vārdus, kūkas un pat skūpstus.

 

 


Foto: Jānis Barbars, Juris Ķilkuts, Aldis Jonikāns, Indra Vitmane, Velga Kūkuma, www.delfi.lv un no personīgā arhīva.