SDK "Sidrabaine"
Deju grupa "Sidrabaine" prot sevi parādīt. Tā izpaužas viņu lielā svētku pieredze.
Skaisti bija brīži iepriekšējos svētos, kopā ar bērnu kolektīviem.
Senioru deju kolektīvs Sidrabaine
(sidrabs/ sudrabs)
 |
 |
| Inas Saleniece toreiz... | ... un tagad! |
Kolektīva motto:
Tāda apaļa, silta saule ceļas augšup un mirdz
Neesi nomākts, neesi gurds- nāc dejo!
Šobrīd ar kolektīvu strādā – mākslinieciskā vadītāja Aija Āre un repetitore Ilanta Jātniece. Koncertmeistare Natālija Vaitava. Pēc aiznākošā sezona mums būs 45!
Vadītājas teiciens – Katrs turas uz savām kājām un pieturas viens pie otra, dejotājiem tīri labi patīk.
Sidrabaine dibināta kā kolhoza „Ķekava” darba veterānu deju kolektīvs – pirmā vadītāja Maiga Rasuma.
Uz pirmajiem Dziesmu un deju svētkiem Sidrabaini aizveda vadītāja Daiga Logina.
No pirmās dibināšanas dienas līdz pat šodienai dejo atraktīvā Gaida Vītoliņa. Šogad augustā sumināsim viņu 82 dzimšanas dienā!
Paši pirmsākumi meklējami kora „Sidrabaine” dziedātāju nerimtīgajā kustēties gribēšanā. Un tapa darba veterānu deju kolektīvs Sidrabaine. Sākumā veidojot teatrāli, muzikālus priekšnesums. Vēlāk apgūstot jau tautas dejas un balles dejas.
Koncerteļojumi pa Latviju un uz festivāliem un koncertiem Vācijā, Itālijā, Ungārijā, Šlovākijā, Austrijā, Balkrievijā, Anglijā ir devuši milzīgu gandarīju par iespēju iepazīstināt citas tautas ar latviešu tautas deju un bagātināties ar citu tautu kultūru.
Visi kolektīva dejotāji izceļas ar savu azartisko dejotprieku, mīlestību pret tautas deju un mīlestību pret dzīvi. Tā vien gribas teikt Dzintara Medņa iemīļoto teicienu – Svinam dzīvi!
"Sidrabaine" kā senioru paaudzes deju kolektīvs deju skatēs ieguvis augstu novērtējumu savā deju grupā.
Aija Āre: Tautas deja ir veidojusi nozīmīgu manas dzīves sastāvdaļu:
Pirmie mēģinājumi, uz kuriem mēs ar kājām kopā ar manu mammu gājām 5 km turp un 5 km atpakaļ. Man bija tikai 4 gadiņi. Mēģinājumi notika tagadējā Doles Tautas namā. Mana pirmā deju skolotāja ir Daina Marija Zozuļa.
Pēc tam Ķekavas vidusskolas skolotāja - leģendārā Albīna Čuba. Toreiz ritmikas nodarbības bija visām 1.-9.klasēm.
Un tad skaistais Zīles studijas laiks, kur nokļuvu tāpēc, ka nogriezu savus matus līdz pleciem, bet deju kolektīva Ķekaviņa meitenēm bija jābūt garām, dabīgām bizēm – tāda bija skolotājas prasība.
Dejot gribējās un gāju uz uzņemšanu Zīles studijā (ar domu – kamēr ataugs mati). Uzņēma. Tas bija skaists laiks. Mēģinājumi. Nometnes. Koncerti. Aizdejojāmies līdz Tautas deju ansambļa nosaukuma iegūšanai. Tagad, toreizējie esam Zelta Zīles (lasi - zelta smiltis). Mums bija brīnišķīgi vadītāja – Silva Štelfa, stingra, prasīga, sievišķīga, skaista.
Pirmie Dziesmu un deju svētki, kur Zīle piedalījās kā TDA man gāja secen, jo devos uz Maskavu, lai piedalītos Maskavas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Latvijas dejotāju sastāvā – mēs skaistajos Nīcas tērpos dejojām Lužņiku stadionā un dejojām podtancovkas visiem pārējiem PSRS dejotāju priekšnesumiem.
