Berries

Sveicam jubilāri - novadnieci Dzintru Geku!

30.01.2020 | Aija Grīnvalde
First_page_img_0968cr

Dzintra Geka dzimusi 1950.g. 31. janvārī, mācījusies Mežinieku astoņgadīgajā skolā. 15 gadu vecumā, filmējoties pie igauņu režisora Kaljo Kīska, sapratusi, ka vēlas būt kameras otrā pusē un mācīties par filmu režisori. Bet Mežinieku kolhozā "Boļševiks" (tag. Ķekavas pagastā) dzīve bija skarba un Dzintra izvēlējās iestāties Rīga kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, kur maksāja stipendiju. Pēc absolvēšanas 1969.g. sāka strādāt Rīgas kinostudijā par montāžisti, bet papildinot zināšanas, 1988.g. – par Latvijas televīzijas režisori. Ir režisore vairākām filmām, tai skaitā "Kurts Fridrihsons", "Meklējot Tisē", "Dieva putniņi", "Kur palika tēvi?", "Sargāt savu tēvuzemi", "Dziedot dzimu", "Lisments, kurš pārvērta Roju", "Katra diena simtgadē. Gadalaiki" u.c. Kaut arī viņa pati nav piedzīvojusi Sibīrijas šausmas, tomēr padomju režīms viņai laupīja tēvu, kurš lēģerī nosēdēja 15 no 25 piespriestajiem gadiem. Abi satikās 1966. g. Omskā, kad Dzintrai jau bija 16. 2000. g. vasarā kopā ar operatoriem Aivaru Lubānieti, Igoru Tūnu un Jura Podnieka asistentu Aleksandru Demčenko Dzintra devās uz Sibīriju un tapa pirmā filma par Sibīrijas bērniem. «Ideja dzima jau 1996. gadā, kad man ienāca prātā veidot trīs filmas – par cilvēkiem, kurus izsūtīja uz Tālajiem Ziemeļiem; par tiem, kuri 1944. gadā aizbrauca pāri jūrai; par Sibīrijas bērnu likteņiem,» stāsta Dzintra Geka. 2011. g., kopā ar Doles Saviesīgo biedrību un Ķekavas novada domi sākās darbs pie filmas par Ķekavas novada triju ģimeņu likteņiem – Gaņģu, Sējas un Vildes dzimtu. Šo dzimtu likteņstāsti ietverti filmā „Maršruts: Ķekava – Omskas apgabals 1949”. Pirmizrāde notika 2012.g. 25. martā Doles Tautas namā, kad pirmo reizi filmu noskatījās paši galvenie varoņi, viņu ģimenes, atbalstītāji un visi interesenti. Dzintras Gekas uzņemto filmu skaitā ir: “Stacija Latvieši 1937”, “Sibīrijas bērni”, “Sveiciens no Sibīrijas”, “Agapitova un izglābtie”, “... un Igarka, Cerība un Taurenis”, “Piemini Sibīriju” u.c.

Sveicam mūsu novadnieci jubilejā un novēlam daudz jaunu radošu ideju un iespēju šīs idejas realizēt!

Ķekavas novadpētniecības muzeja kolektīvs

 

Komentāri