Berries

Skolotājām Elvīrai Svīkulei un Martai Ķieģelei jūnijā 105

16.06.2017 | Ināra Rumbina
First_page_izlaidums_me_inieku_skol_

       Elvīra Svīkule dzimusi 1912. g. 26. jūnijā Katlakalna pagastā zemnieku ģimenē. Pēc  Pļavniekkalna pamatskolas beigšanas 1925. g. izglītību turpināja Rīgas 1. Valsts vidusskolā, kur mācības notika kā klasiskajā ģimnāzijā. Šo mācību iestādi beidza 1929. g., uzrādot īpaši labas sekmes latīņu valodā, vēsturē un ticības mācībā - atzīme „5” (piecballu sistēmā), bet četrinieks saņemts ģeogrāfijā, latviešu, franču un vācu valodā. Mācījusies arī stenogrāfijas kursos – šī ātrrakstīšanas prasme bija noderīga iztikas līdzekļu papildināšanai. Pēc tam iestājusies Latvijas Universitātē, taču 1935. g. pēc tēva nāves studijas nācās pārtraukt un sākt strādāt par skolotāju Pļaviņu ģimnāzijā. Šajā darbā atgriezusies 1938. g., kad studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātes klasiskās filoloģijas nodaļā sekmīgi pabeigtas. Aizstāvot latīņu valodā rakstīto diplomdarbu „Vergīlija Būkoliku sakars ar Teokritu”, iegūts filoloģijas maģistra grāds līdz ar vidusskolas skolotāja kvalifikāciju un tiesībām pasniegt klasiskās filoloģijas priekšmetus.  Pēc okupācijas varu maiņas ar 1942. g. 10. novembra rīkojumu pārcelta darbā uz Cēsu ģimnāziju, kur strādāts līdz 1944. g. septembrim.

           Vasarā Vidzemi ieņēma Sarkanā armija. Mēnesi pēc tam, kad karadarbība bija beigusies arī dzimtajā pusē, Elvīra atgriezās Katlakalna pagasta Svīkuļos un jau 1944. g. 18. novembrī sāka skolotājas darbu Pļavniekkalna pamatskolā. Anketā norādīts: „Ar 1944./45. m. g., sakarā ar latīņu valodas likvidēšanu vidusskolās, sāku strādāt par skolotāju Katlakalna-Pļavniekkalna nepilnajā vidusskolā, palīdzot arī savai vecajai mātei strādāt saimniecības darbus. Lauku darbus arī līdz šim esmu strādājusi skolas brīvlaikos.”

       Bet nācies arī apliecināt: „Neviens no maniem tuviniekiem nav aizbraucis uz Vāciju ne brīvprātīgi, ne piespiedu kārtā”. Bez tam jau 1946. g. bija jāapmeklē kvalifikācijas celšanas kursi. Tajos kā pirmais mācību priekšmets norādīts „marksisms-ļeņinisms”, jo pedagoga darba turpināšanai obligāti bija jāapgūst padomju laika ideoloģiskās nostādnes.

         Tomēr Elvīrai bija vēlme strādāt atbilstoši savai kvalifikācijai, t. i. vidusskolā. Bet vienlaikus arī - palikt dzimtās vietas tuvumā, iesniegumā norādot: „Katlakalna ciemā dzīvo mana 71 gadu vecā māte, Ždanova vārdā nosauktā kolhoza kolhozniece,  tādēļ vēlos strādāt Rīgā.” Līdz 1954. g. viņa strādāja 19. vidusskolā, pēc tam 2. vidusskolā un 17. vakara maiņu vidusskolā, no kuras 1970. gadu sākumā izvadīta pensijā.  

            Marta Ķieģele dzimusi 1912. g. 24. jūnijā Ļeņingradas apgabalā zemnieku ģimenē, kura  drīz pēc 1917. g. oktobra boļševiku apvērsuma kļuva par kolhozniekiem. 1929.-1932. g. mācījusies Ļeņingradas Latviešu  pedagoģiskajā tehnikumā, iegūstot pamatskolas skolotāja kvalifikāciju. Līdz 1944. g. bijusi skolotāja un skolas direktore dažādās Kirovas apgabala skolās. Pēc apprecēšanās vīrs saņēmis norīkojumu uz Moldāviju, un tur Marta strādāja par skolotāju 1946.-1951. g. Pēc tam -  vienu mācību gadu Vologdas apgabalā, divus mācību gadus – par skolas direktori Beļavā, bet no 1954. g. 26. augusta – par krievu valodas skolotāju Mežinieku 7-gadīgajā skolā Mellupos. Turpinot profesionālo pilnveidošanos, 1956. g. mācījusies kvalifikācijas celšanas kursos krievu valodas skolotājiem, 1962. g. – I.-IV klašu rokdarbu skolotājiem un 1968. g. apgūstot „tehnisko mācību līdzekļu izmantošanu”. Mežinieku skola šajā laikā kļuva par 8-gadīgo, pēc dažiem gadiem – par četrklasīgo, no darba atbrīvojot vairākus skolotājus, un 1973. g. tika slēgta. Marta Ķieģele atbrīvota no darba 1971. g. 8. augustā „sakarā ar skolas reorganizāciju.”

            Cienījamie novadnieki! Lūdzu, palīdziet atpazīt personas - arī Martu Ķieģeli u. c. skolotājus, pievienotajā fotogrāfijā „Izlaidums Mežinieku skolā”! Lūdzu, pastāstiet muzeja darbiniekiem vai uzrakstiet savas atmiņas par skolotājiem un šo skolu – arī kā kultūras centru padomju laikā!

Izmantotie materiāli:

Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums

Siguldas Zonālā valsts arhīva 28. fonda 2. apraksta 2453. un 3335. lieta

                                                   Ķekavas novadpētniecības muzeja speciāliste Velta Strazdiņa

Komentāri