Berries

Pirms 99 gadiem oktobrī Odukalnā

08.10.2018 | Aija Grīnvalde
First_page_bazn_ca_un_doktor_ts_sign

          Pirmais pasaules karš daudzas vietas Eiropā bija pārvērtis postažā. Latvijā viens no visvairāk cietušajiem bija Rīgas apriņķis, īpaši Daugavas kreisā krasta teritorija, tostarp mūsu novads. Tomēr 1918. g. 18. novembrī pasludinot Latvijas demokrātiskās republikas nodibināšanu, galvenās rūpes jaunajai valstij bija par nacionāla karaspēka izveidošanu. Un pilnīgi pamatoti – to rāda turpmākie notikumi.

        Jau decembrī sākās Padomju Krievijas karaspēka iebrukums. Okupanti no Rīgas un no mūsu novada teritorijas tika padzīti 1919. g. maijā. Karadarbība turpinājās austrumu novados, turklāt jau augustā Jelgavā sāka aktivizēties Pāvela Bermonta-Avalova komandētā „Rietumkrievijas brīvprātīgo armija”. Septembrī tai pievienojās vācu Dzelzsdivīzijas vienības, pēc Sabiedroto spiediena atstājušas Rīgu. Tika noteikta jauna neitrālā josla – mūsu novadā tā bija pa līniju Olaine-Pulkarne.

      Tomēr nebija pamata uzticēties vācu karaspēka evakuācijai, tādēļ Latvijas armijas vadība centās savus spēkus papildināt, atsaucot karaspēka vienības no Austrumfrontes un nostiprinot Dienvidfronti, tostarp priekšējo līniju Ķekavā. Šeit septembra sākumā tika izvietota 5. Cēsu pulka 2. bataljona 6. rota, nomainot izlūku komandu, kura bija vairākkārt konfliktējusi ar virsniekiem.

        Kamēr Bermonta korpuss vēl tikai formējās, par tā mērķi tika publiskots nodoms caur Daugavpili doties uz Krieviju, bet pēc vācu spēku pievienošanās pārtopot armijā, izlemts atspiest latviešu spēkus aiz Rīgas.  Pirmais solis tika veikts septembra nogalē, atbruņojot mūsu komandantūras Olaines apkaimē. Bija skaidrs, ka tiek gatavots uzbrukums. Oktobra sākumā Latvijas armijas papildināšanai Rīgā un apriņķī izsludināja mobilizāciju. Ministru prezidentam K. Ulmanim 6. oktobrī Bermonts ar telegrammu paziņoja, ka viņa armija dodas uz lielinieku fronti un ka šo virzību traucēt nav pieļaujams. Taču tā bija uzmanības novēršana no patiesajiem nolūkiem, jo tajā pašā dienā viņš  bija parakstījis pavēli karaspēkam 8. oktobrī sākt uzbrukumu Rīgas virzienā – tostarp pa Jelgavas šoseju un pa Bauskas šoseju cauri Ķekavai.

       Jau 7. oktobrī bermontieši mūsu novada teritorijā ieņēma Mellupus un nonāca Misas kreisajā krastā pie Plakaņiem. Ķekavā joprojām atradās 5. Cēsu pulka 6. rotas trīs vadi – Pilbāržos, ierakumos pie Šļūkām un Odukalnā, kur kā aizsegu izmantoja pussagrauto Fridrihtorni. Kā atzīst ģenerālis Mārtiņš Peniķis - Ķekavas pozīcija bija labi nocietināta jau Pirmā pasaules kara laikā, taču – atrazdamās tik tālu priekšā galvenajiem spēkiem, tā varēja kalpot tikai kā priekšpozīcija. Savukārt 6. Rīgas pulks bija izvietots pozīcijās no Pļavniekkalna pie Bauskas šosejas līdz Jelgavas šosejai un aiz tās. Ierakumos Titurgas ezera apkaimē atradās 11. rota, 10. rota – pozīcijās līdz Skujenieku ceļam un 9. rota Pļavniekkalna apkaimē, turklāt tās aizmugurē pie Ramas muižas bija divi lielgabali.  

             Tāda bija situācija arī 8. oktobra rītā, kad Bermonta armijas kreisais spārns uzbruka pa Jelgavas šoseju un tās apkaimi, bet labais spārns – Vācu leģions - no Iecavas pa Bauskas šoseju, kā arī no Stelpes pagriežoties uz Baldoni un Mercendarbi, ar uzdevumu atspiest latviešu karaspēka daļas uz Daugavas labo krastu. Vācu leģiona sastāvā bija ne tikai kājnieki un jātnieku eskadroni, ne tikai ložmetējnieku rotas un vieglie lielgabali, bet arī smago lielgabalu baterijas un haubices. Noturēties pret tādu pārspēku - trijiem latviešu karavīru vadiem, kuru rīcībā bija tikai šautenes, granātas un divi ložmetēji – nebija nekādu cerību.  Pirmā sadursme ar izlūku grupu notika jau pie  Ķeruļiem, pēc tam milzīgais pārspēks padzina Pilbāržu un Šļūku pozīciju aizstāvjus, kuri atkāpās uz Odukalnu. Pretinieka artilērija sāka graut Fridrihtorņa drupas. Mūsu spēku apiešanai no austrumiem tika izsūtītas divas kājnieku rotas. Izvairoties no draudošā aplenkuma, visi trīs vadi atkāpās līdz Jaunajai muižai, kur pārcēlās uz Doles salu un tālāk uz Daugavas labo krastu, lai steigtos uz Rīgu ziņot par zaudēto kauju. Bet bermontieši pusdienlaikā apmetās Ķekavā, lai atpūstos pēc noietajiem 40 kilometriem un gatavotos turpmākajam uzbrukumam Rīgas virzienā.

          Latvijas Pagaidu valdība tajā pat dienā publicēja paziņojumu: „Karu iepriekš nepieteicot, pretēji visā pasaulē pieņemtiem civilizētiem noteikumiem, vācu karaspēks kopā ar dažām krievu karaspēka nodaļām un zem krievu karaspēka segas, šorīt uzsāka uzbrukumu Rīgas virzienā. Latvijas varonīgie kareivji līdz šim visus uzbrukumus atsituši un valdība ir pārliecināta, ka Latvijas armijai būs spēku diezgan, lai likvidētu noziedzīgo uzbrukumu.”

           Tomēr reālā situācija šādas cerības neattaisnoja. Nākamajā dienā, 9. oktobrī, pēc īsas sadursmes pie Vāverēm Vācu leģions atspieda 6. Rīgas pulka pozīciju aizstāvjus līdz Rīgas pievārtei. Tāds pat liktenis piemeklēja latviešu karavīrus pie Jelgavas šosejas, un 10. oktobrī bermontieši ieņēma Torņakalnu. Sākās mēnesi ilgas smagas cīņas par jaunās Latvijas valsts pastāvēšanu, prasot daudz dzīvību…

         Par varonību 8. oktobra kaujā pie Odukalna 5. Cēsu kājnieku pulka seržants Ernests Lielmanis 1920. gadā tika apbalvots ar III šķ. Lāčplēša Kara ordeni. Un vēl - tā laika tūristu kartēs Odukalns atzīmēts kā vēsturiska kaujas vieta.

        Cienījamie novadnieki! Pirms Lāčplēša dienas lāpu gājiena varbūt apmeklēsiet  varonīgo latviešu karavīru 1919. gada 8. oktobra kaujas vietas pie Ķeruļiem, Pilbāržiem un Šļūkām un, šķērsojot Baukas šoseju, uzkāpsiet Odukalnā, iztēlē skatot uzbrūkošā bermontiešu karaspēka daudzskaitlīgās vienības ar lielgabaliem un haubicēm, ko nav iespējams atturēt ar šautenēm, granātām un diviem ložmetējiem…

Ķekavas novadpētniecības muzeja speciāliste Velta Strazdiņa

 Fotogalerija

Izmantotie materiāli

Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa sēta, 1995. g.

Peniķis M., ģen. Latvijas nacionālās armijas cīņas 1919. gada vasarā un rudenī. Rīga: Armijas spiestuves izd., 1931. g.

LNB digitālā krātuve “Zudusī Latvija”

Komentāri