Berries

Pirms 85 gadiem: novadnieki VIII vispārējos Dziesmu svētkos

18.06.2018 | Aija Grīnvalde
First_page_p_teris_leitis_ar_koristiem__m_3314_sign

Mūsu novadnieki, tāpat kā citi Latvijas kordziedāšanas entuziasti, 1933. gada 17., 18. un 19. jūnijā pulcējās Rīgā. Brīvdabas estrāde - jau tradicionāli - tika uzcelta Esplanādē. Šie dziesmu svētki sākotnēji bija iecerēti kā veltījums Pirmo dziesmu svētku 60. gadskārtas atcerei – un tikai ar Rīgas pilsētas un Rīgas apriņķa koru piedalīšanos, bet pārējie kori lai pulcētos novadu dziesmu dienās. Tomēr koncepcija mainījās, un Rīgā pulcējās ap 210 kori (t. sk. no Rīgas tikai ap trīsdesmit). Dalībnieku daudzskaitlīguma dēļ šos Atceres dienas koncertus jau vēlāk nodēvēja par VIII Vispārējiem dziesmu svētkiem. Repertuārā bija tikai latviešu komponistu dziesmas - tādejādi izpaudās rīkotāju koncepcija par veltījumu Pirmo dziesmu svētku atcerei. Pirmās dienas kopkoncertā bija iekļautas galvenokārt iepriekšējos Dziesmu svētkos dziedātās dziesmas, bet otrās dienas kopkoncertu papildināja arī Ādolfa Ābeles, Pētera Barisona, Volfganga Dārziņa u. c. kompozīcijas. Trešās dienas koncertu atklāja pūtēju orķestri, to turpināja vieskori no Somijas un Lietuvas un nobeidza pašmāju vīru kori un jauktie kori.

         No mūsu novada teritorijas svētkos piedalījās divi kori.

          Ķekavieši un dolenieši ar Doles Lasāmā kluba kori (Doles-Ķekavas pamatskolas pārziņa Pētera Leiša vadībā) bija piedalījušies jau VI dziesmusvētkos 1926. gadā (tie bija Latvijas brīvvalsts pirmie – tikai nepilnus sešus gadus pēc Brīvības cīņām!) un arī VII-os 1931. gadā. Laika gaitā kora sastāvs, protams, mainījās. Astotajos dziesmu svētkos 1933. gadā piedalījās 36 koristi (septītajos – 31). Korī joprojām dziedāja Erna Bērziņa, Elza Berkmane, Malda Leite, Katrīne Leite, Alma Linde, Austra Kalniņa, Irma Biļķina, Alma Kalniņa, Elvīra Kalniņa, Katrīne Ozoliņa, Anna Siliņa, Vilma Antuševska, Milda Sīga, Eduards Kārkliņš, Andrejs Korts, Jānis Pētersons, Arturs Lādītis, Jānis Ozoliņš, Rihards Šulcs un Hermanis Reņģītis. Bet Voldemārs Sloka bija uzsācis mācības Rīgas Skolotāju institūtā, dziedāja tā vīru kvartetā un tika uzskatīts par labu vijolnieku. Kora sastāvu no jauna papildināja Alma Berkmane, Marga Balka, Skaidrīte Ose, Irma Brauere, Erna Jansone, Emma Aškevica, Mirdza Flintere, Ērika Ramiņa, Emīlija Erentrauta, Olga Lādīte, Mārtiņš Auseklis, Jānis Kārkliņš un Arnolds Zvaigznīte.

       Šajos dziesmu svētkos piedalījās arī daugmalieši - Latviešu kultūras veicināšanas biedrības Daugmales nodaļas kora dalībnieki: Alīde Rīmane, Aina Brakša, Irma Ābele, Lilija Ābele, Berta Augškalna, Natālija Pētersone, Matilde Osīte, Alma Kļaviņa, Milda Brieze, Oļģerts Ļūmanis, Vilis Lazdiņš, Arnolds Osītis un Bernhards Šteins. Kori vadīja Daugmales pamatskolas pārzinis Kārlis Kļaviņš.

       Te vietā atgādināt, ka tajos laikos pagastos nebija algotu kultūras darba organizatoru. Vietējā sabiedrība kopš 19. gadsimta nogales beigām bija pieradusi, ka šo darbu uzņēmās skolotāji.  Un tā augstākminētos korus vadīja un dziedātājus pulcināja vietējo skolu pārziņi (direktori), bet dziedātāju sarakstā var atrast arī Doles-Ķekavas pamatskolas skolotāju Annu Siliņu un Daugmales pamatskolas skolotāju Ainu Brakšu. Turklāt jāatgādina, ka Ķekavas skolā bija tikai četri skolotāji, bet Daugmalē – trīs!

         Katlakalna Bibliotēkas biedrības koris bija piedalījies Sestajos dziesmu svētkos 1926. gadā, bet pēc tam pieklusa un savu darbību atjaunoja tikai 1930. gadu nogalē – gatavojoties IX dziesmu svētkiem. Bet, pēc uzvārdiem spriežot, daži Mācītājkalna (tagadējo Valdlauču apkaime) iedzīvotāji Astotajos dziesmu svētkos 1933. gadā piedalījušies Bišumuižas-Ziepniekkalna Latviešu Jaunatnes Savienības organizācijas kora sastāvā, piem., M. Ķilpe, V. Lamberte, Laima Putriņa, A. Putriņš.

         Tautastērpu valkāšana dziesmu svētkos jau bija kļuvusi par normu. Trešajā dienā – 19. jūnijā notikusi tautas tērpu godalgošana. No koriem pirmo vietu paturējuši rucavnieki. Apbalvoti arī atsevišķi dziedātāji, t. sk. 113 sievietes un septiņi vīrieši.

         Bet kā pirms 85 gadiem bija tērpušies mūsu koristi? Par daugmaliešiem autorei nav ziņu, bet dolenietes / ķekavietes komplektēja Lielvārdes tautastērpus: vieglāk bijis iegādāties sarkanrūtaino audumu un arī pašūšana nav prasījusi īpašas iemaņas. Doles Tautas namā darbojās aušanas pulciņš, taču Lielvārdes jostas lielākoties esot pirktas vai pasūtītas Rīgā. Vīri ģērba pelēkas bikses un baltus linu kreklus, ap kaklu sēja prievīti; tautiskās jostas tika pirktas, bet novada dāmas viņiem adīja rakstainus zeķu valnīšus. 1933. gadā pagasta budžetā taču nebija sadaļas koristu ietērpšanai…

        Cienījamie lasītāji! Lūdzu, papildiniet muzejā glabāto mūsu kopējo atmiņu!

Velta Strazdiņa, Ķekavas novadpētniecības muzeja speciāliste

Titulbilde: Doles-Ķekavas pamatskolas pārzinis, Doles Lasāmā kluba kora vadītājs Pēteris Leitis (1. rindas vidū) ar koristiem pie pagastnama / skolas ap 1935. g. Foto P. Āboltiņš. Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums

Fotogalerija

Izmantotie materiāli:

1) I dziesmusvētku 60 gadu atcere: Dziesmusvētku Vadonis. L. Dziesmusv. B-bas izdevums, L. Konservatorijā, Rīgā. 1933

2) VII Latvju vispārējie Dziesmu svētki 20. 21. 22. jūnijā 1931. Latviešu dziesmusvētku biedrības izdevums Latvijas konservatorijā, Rīgā. 1931

3) Bērzkalns, V. Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864-1940. Bruklina, 1965.

4) Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums

Komentāri