Berries

Novadniekus - Latvijas Neatkarības kara cīnītājus pieminot

08.11.2017 | Aija Grīnvalde
First_page_lkocr

      Lāčplēša dienā – vēl pirms iestāsies krēsla un sāksies pulcēšanās lāpu gājienam – varbūt iespējams atlicināt laiku, lai novada kapsētās iedegtu svecīti un noliktu kādu ziedu Latvijas neatkarības kara cīnītāju atdusas vietās.

         Mellupu kapsētā apbedīts Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Jēkabs Klauss (1894-1968), Daugmales Čandaru kapos – Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Jānis Reingolds (1897-1976), Ķekavā – Lāčplēša kara ordeņa kavalieri Nikolajs Āboltiņš (1902-1973) un Mārtiņš Pilvers (1894-1940).

        Latvijas Neatkarības karā (tautā biežāk lietots nosaukums „Brīvības cīņas”, bet 20. gs. 20. gadu apbalvojuma dokumentos – „Latvijas atbrīvošanas karš”) piedalījušies ar citi novadnieki, piem., Kārlis Apse, Ādolfs Ābele, Pēteris Biļķens, Jānis Garoza, Juris Rūdolfs Jurkevičs, Jēkabs Mazcirītis, Jānis Muižnieks, Jānis Arvīda d. Ozoliņš, Augusts Pudulis, Nikolajs Putriņš, Rūdolfs Roze, Mārtiņš Sēja, Jānis Siliņš, Heinrihs Skulte, Andrejs Starķis, Pēteris Šteinerts, Jānis Veiss u. d. c.

          Šoreiz mazliet vairāk par Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem, kuriem šogad apaļas jubilejas.

      Daugmalietim Herbertam Deprejam 120. Dzimis 1897. g. 16. oktobrī tolaik Salaspils novadam piederīgajos Vedmeros lauksaimnieka ģimenē. Beidzis komercskolu Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā kā brīvprātīgais iestājies 12. aviācijas divizionā Rīgas frontē. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. janvārī Studentu rotā un pēc Rīgas atbrīvošanas cīnījies Latgales frontē. Apbalvots par varoņdarbu, kas veikts 1919. g. 4. maijā Kaugurciema apkaimē: pēkšņi uzbrūkošo ienaidnieku apstādinājis vispirms ar granātām un pēc tam atturējis ar ložmetēja uguni, kamēr piesteidzās papildspēki. Vasarā pārvietots armijas aviācijas grupā; 1920. gadā beidzis aviācijas skolu. Pēc atvaļināšanas 1923. g. maijā dzīvojis Vedmeros un saņēmis jaunsaimniecību Līves muižas teritorijā. Piedalījies Daugmales pagasta sabiedriskajā dzīvē, t. sk. vadījis Kara aviācijas fonda apakškomiteju. !941. g. martā, glābdamies no represijām, kopā ar ģimeni repatriējies uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara dzīvojis Austrālijā. Miris 1978. g. 28. jūnijā; apbedīts Brāļu kapos Kaskiļos. 

             Andrejam Gropem 120. Dzimis 1897. g. 28. septembrī Olainē; vēlāk ģimene dzīvojusi  Katlakalna pagastā. Pirmā pasaules kara laikā mobilizēts; dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā un cīnījies arī pie Ķekavas; apbalvots ar Jura krusta III. šķ.; armiju atstājis 1918. g. janvārī. Latvijas armijā iesaukts 1919. g. augustā un piedalījies visās 8. Daugavpils kājnieku pulka kaujās. Varoņdarbs veikts 1920. g. 1. janvārī Latgalē pie Slīpaču sādžas, kad ar savas nodaļas pašaizliedzīgu pretuzbrukumu apturējis divu lielinieku apvienoto pulku uzbrukumu, sekmējot tā pilnīgu atsišanu. Atvaļināts 1920. g. novembrī un kā invalīds iztikas nodrošināšanai saņēmis avīžu kiosku Pārdaugavā; viņa tēvam Katlakalna pašvaldība vairākus gadus atvēlējusi bez maksas sagatavot malku dēla – kā Katlakalna pagasta piederīgā – vajadzībām. Drīz pārcēlies uz Līgatni. Miris 1966. g.

         Jānim Reingoldam 120. Dzimis 1897. g. 6. oktobrī Vestienā. Pēc draudzes skolas beigšanas strādājis kopmoderniecībā. Pirmā pasaules kara laikā dienējis 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā, apbalvots ar  diviem Jura krustiem. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. jūnijā. Varoņdarbs veikts 1919. g. naktī uz 11. novembri Zasulauka apkaimē - ar savu vadu izlauzies  cauri pretinieka nocietinājumiem, ieņēmis Dzegužkalnu un noturējis šo pozīciju pret ienaidnieka pārspēku, dodot savai rotai iespēju turpināt uzbrukumu. Atvaļināts 1921. g. 21. aprīlī virsseržanta pakāpē. Saņēmis jaunsaimniecību Vietalvā. Pēc Otrā pasaules kara dzīvojis Daugmales Mežmaļos. Miris 1976. g. Apglabāts Čandaru kapos.

          Nikolajam Āboltiņam 115. Dzimis 1902. g. 20. martā Lādes pag. Mācījies pareizticīgo draudzes skolā. Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 2. jūlijā. Piedalījies cīņā pret bermontiešiem un citās 6. Rīgas kājnieku pulka kaujās. Varoņdarbs veikts 1919. g. 6. novembrī pie Rīgas, kad spēcīgas apšaudes laikā uzstādījis telefona sakaru līniju ar bataljona štābu, kā arī vairākkārt to salabojis, līdz ticis smagi ievainots. Atvaļināts 1920. g. 2. jūnijā. Piešķirto jaunsaimniecību Salienas pagastā pārdevis un iegādājies zemi Katlakalna pagasta Jaunsilā, kur uzcēlis māju Lāčplēši un dzīvojis tur līdz mūža beigām. Miris 1973. g. 18. augustā. Apglabāts Ķekavas kapos, tāpat kā sieva Marta un dēls Gunārs.

      Cienījamie novadnieki! Plašākas ziņas par Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem rodamas Latvijas Valsts vēstures arhīvā. Taču daudz vairāk ir to novadnieku, kuri piedalījās Latvijas neatkarības karā, tostarp cīnoties Latgales frontē pret lieliniekiem. Pusgadsimtu garajos padomju laikos viņi par to, domājams, klusēja. Lūdzam visus, kam ir kādas ziņas, sazināties ar mūsu muzeju!

Foto

Ķekavas novadpētniecības muzeja

speciāliste Velta Strazdiņa

Izmantotie materiāli:

Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa sēta, 1995

Novadnieku atmiņu stāstījumi

Strazdiņa V. Ķekavas novads: Pirmais pasaules karš un Brīvības cīņas. Rīga: Jumava. 2015

Komentāri