Berries

Novadniecei Melnupju Marijai 145

10.02.2015 | Ināra Rumbina
First_page_marija_j_kabs

Luīze Marija Bētiņa, prec. Stumberga, dzimusi 1870. g. 1. janvārī Zemgalē – Bērzmuižas Bētiņos – turīgā un draudzīgā lauksaimnieku ģimenē, kas latviešu tautai devusi gan izcilus mūziķus, gan šahistus un esperantistus, gan dzejnieci. Turpat netālu Tērvetē dzīves gaitas sākās Annai Brigaderei, un kopš 19. gs. beigām abas dzejnieces saistīja cieša draudzība. Izglītošanās un turpmākās dzīves gaitas Luīzei saistās ar Rīgu. Viņa apprecējās ar Jēkabu Stumbergu, kurš jau kopš 1885 g. darbojās žurnālistikā „Latviešu Avīzēs” un „Baltijas Vēstnesī”. Ciemojoties vīra dzimtenē Mellupos, šī vieta iemīlēta tiktāl, ka tās nosaukums izvēlēts par dzejnieces pseidonīmu un 1908. g. presē („Latvija”, „Stari” u. c.) parādās atsevišķi Melnupju Marijas dzejoļi. Kādu no tiem – Vientulība - Aspazija saglabājusi savā preses izgriezumu albumā. Jēkabs Stumbergs darbojās Rīgas Latviešu biedrībā. Arī Luīze Marija pietiekami orientējās sabiedriskās dzīves jautājumos un viņas kritiskais skatījums izpaudās satīriskos dzejoļos, kas tika publicēti ar pseidonīmu Namamāte. Pirmais pasaules karš Stumbergus pārsteidza Rīgā. Smagos latviešu tautas pārdzīvojumus pauž Luīzes dzejolis Pilsētas nomalē 1915. g. (ar apakšvirsrakstu Skats iz strēlnieku laikiem):

Jau trešo dienu lielgabali grauj,

Pat naktīs logi drebēt nenostājas…

Mazs puisīts māmiņai pie krūtīm galvu kļauj:

„Kam, māmiņ, Dieviņš vienumēr tā rājas:”..

Vienu gadu ģimene dzīvoja ārpus Latvijas – Tērbatā un Pēterburgā, jo J. Stumbergs 1916. un 1917. g. bija „Latvijas Bēgļu Apgādības Centrālkomitejas Ziņojuma” redaktors. Šis traģiskais laiks atspoguļojas Luīzes dzejolī Vectēva dziesma (to publicējis 1917. g. Petrogradā izdotais Bēgļu kalendārs):

.. Ak, dzimtene dārgā, ko man tevīm dot?..

Mūsu jaunekļi mirst, tevi aizstāvot;

Mūsu sievas un bērni svešumā klīst,

Uz visiem ceļiem to asaras līst. ..

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanās J. Stumbergs turpināja publicistiku, bet par pamatnodarbi kļuva otra profesija – tieslietas: 1920.-1925. g. viņš bija Rīgas apgabaltiesas 2. kriminālnodaļas vadītājs, 1925.-1934. g. – Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs. Šajā laikā Mellupos mīļotajai sievai tika celta jauna māja, taču Luīze Marija to pabeidzam nesagaidīja – mokošā slimība progresēja un viņas šīszemes gaitas pārtrūka 1927. g. 15. septembrī Rīgā. Uz melnā kapakmens Mellupu kapsētā  Jēkabs Stumbergs lika iekalt viņas dzejoļa fragmentu:

No Dieva nākam un uz Dievu ejam:

Ja neaizmirstos mums šī Dieva ziņa,

Kas sirdī iekalta mums līdzi nāk no viņa,

Es esmu tu, - tu esi es,

Viens avots mūsu dvēseles!

Ko otram dod tavs darbs, tavs vārds, tavs skats,

To saņem atpakaļ – kā spogulī – tu pats;

Šo ziņu vienkāršo ja katrs atminētu,

Kā dārgakmens mums dzīve atmirdzētu.

Pieminekli skaņās Melnupju Marijai radījis komponists Kārlis Zigmunds: viņa 1914. g. Lieldienām komponētā dziesma „Pļavā” (pēc tāda pat nosaukuma dzejoļa) bijusi populāra arī turpmāk un vēl 1928. g. ievietota skolu koru dziesmu krājumā. Tāpat nošu izdevumos atrodama minora noskaņas dziesma „Aiziet un nepārnākt” (dzejolis „Rudens”). Jēkabs Stumbergs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Viņš miris 1935. g. un apglabāts Mellupu kapsētā līdzās sievai.

Rakstā izmantoti Rakstniecības muzeja materiāli (Aspazijas fonds, J. Dubura fonds, A, Brigaderes fonds), Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nošu krātuves un Ķekavas novadpētniecības muzeja materiāli, grāmatas - Latviešu biogrāfiskā vārdnīca „Es viņu pazīstu” (izd. 1939. g.), Triju Zvaigžņu gaismā (izd. 1997. g.) u. c.

Ķekavas novadpētniecības muzeja

speciāliste Velta Strazdiņa

FOTO

Komentāri