Berries

Mēneša tēma - aizsargu svētki 1939.g.18.jūnijā

14.06.2019 | Aija Grīnvalde
First_page__m_5130_sign

Turpinot tēmu par mēneša priekšmetu, šoreiz par aizsargiem.

Aizsargi – paramilitāra civiliedzīvotāju organizācija Latvijā, dibināta 1919. g. 20. martā. Tā darbojās policijas vadībā, gādājot par miera, drošības un kārtības uzturēšanu savā apkārtnē. Sākotnēji dienestam aizsargos bija pakļauti visi vīrieši no astoņpadsmit līdz sešdesmit gadu vecumam, kuri dzīvoja savās saimniecībās ārpus pilsētām. Piem., Daugmales-Līves aizsargu nodaļā jau 1919. gadā darbojās Juris Vente (dz. 1889. g.), Pēteris Bergs (dz. 1885. g.), Kārlis Saule (dz. 1872. g.), Vilis Ābele (dz. 1899. g.), Bernhards Kauliņš (dz. 1880. g.) un Mārtiņš Klūga (dz. 1891. g.). Organizācija tika veidota pēc teritoriālā principa: apriņķis bija pulka teritorija, pagasts – nodaļas teritorija. Pulka komandieris bija apriņķa policijas priekšnieks. Bataljonu un rotu komandieri lielākoties bija uz vietas dzīvojošie atvaļinātie virsnieki. 1923. gadā tika apstiprināts pilns formas tērps. Kopš 1921. gadā dienests aizsargos vairs nebija obligāts, bet brīvprātīgs.

           Aizsargu sabiedriskās aktivitātes. Pārtopot sabiedriskajā organizācijā, aizsargi arvien vairāk pievērsās patriotisku un sporta pasākumu rīkošanai, kā arī iesaistījās vietējā kultūras un saviesīgajā dzīvē. Piem., Daugmales aizsargi saņēmuši Veco Strēlnieku biedrības pateicību par piemiņas brīdi Nāves salā. Kopš 1932. gada populāri kļuva aizsargu sporta svētki pulkos un nodaļās. Katrā nodaļā bija izvēlēts fiziskās audzināšanas vadītājs, piem., Doles nodaļā Jānis Zvaigznīte no Saulgožiem. Katlakalna nodaļā jaunsargus (organizācija izveidota 1934. gadā 16-21 g. v. jauniešiem) un aizsargu sporta pulciņu vadīja Rūdolfs Damalts, bet Daugmalē fiziskās audzināšanas vadītājs Roberts Zauers pasniedza arī ierindas mācību 555. Nāves salas mazpulka dalībniekiem. Apkaimes aktīvākie sportisti bija Katlakalna nodaļā. Viņi uz sacensībām pašu ierīkotajā sporta laukumā „Titurgā” aicināja arī tuvākos kaimiņus. Piem., 1935. g. 9. maijā bija paredzēts vērtējums vairākās disciplīnās: 1) trīscīņa - 100 m skrējiens, lodes grūšana un augstlēkšana, 2) 100 m skrējiens, 3) šķēpa mešana, 4)  kārtslēkšana, 5) 1500 m skrējiens.

          Izplatījās arī jaukta tipa sarīkojumi, kuros blakus amatieraktieru izrādēm un koncertiem uzstājās arī vietējo aizsargu sporta pulciņu vingrotāji.

         1926. gadā izveidoja Latvijas aizsargu organizācijas sieviešu nodaļu – aizsardzes. Viņu formastērps: berete, tumšzaļa kleita ar baltu apkaklīti un aprocēm, kā arī  nozīme – apaļa sudraba krāsas metāla sakta ar rubīnsarkanu actiņu, trim zvaigznēm, diviem ugunskrustiem un abreviatūru „LA”. Aizsardze - Doles-Ķekavas pamatskolas skolotāja Zenta Ozoliņa bija skatuves deju aizsācēja mūsu novadā; turklāt viņa mācīja tautiskās dejas ne vien mazpulcēniem u. c. skolniekiem, bet izveidoja arī vietējās aizsargu nodaļas deju kolektīvu, kurš kopā ar citiem piedalījās koncertā Aizsargu organizācijas divdesmitgades svētkos Uzvaras laukumā Rīgā. Tāds bija sākums laukuma deju uzvedumiem, kas kļuva par padomju laika Deju svētku tradīciju un mūsdienās ir guvuši īpašu popularitāti ar latvisko rakstu izdejošanu.  Turklāt Zenta Ozoliņa sarīkojumiem Doles Tautas namā sagatavoja arī skolnieču grupu vingrojumus, un vecākās meitenes varēja piedalīties aizsardžu priekšnesumā Uzvaras laukumā Rīgā 1939. gadā.

         Aizsargu organizācija sākotnēji bija apolitiska, bet pamazām nonāca Latviešu Zemnieku savienības iespaidā, kā arī tika iesaistīta K Ulmaņa apvērsuma norisē.

Aizsargu organizācija tika likvidēta 1940. gada 23. jūnijā – drīz pēc padomju okupācijas sākšanās. Daudzi aizsargi un viņu ģimenes tika represētas; arī Daugmales nodaļas komandieris Vilis Zauers, Doles nodaļas -  Jānis Straupe, Katlakalna – Gustavs Godelis, arī vairāki vadu komandieri u. c.  Vācu okupācijas varas attieksme pret aizsargu organizāciju sākotnēji bija noraidoša. Izveidojot t. s. kārtības bataljonus, bijušos aizsargus iesaistīja palīgpolicijas C grupā, izmantojot svarīgu objektu, piem., tiltu apsargāšanā. 1942. gada otrajā pusē šo grupu dalībniekus sāka izsūtīt uz Austrumu fronti, iekļaujot vācu armijas vienībās. Ciešot arvien vairāk zaudējumus un cerot celt latviešu patriotismu,  vācu okupācijas vara pieļāva Aizsargu organizācijas atjaunošanu. Tā 1943. g. 1. augustā Zaubes parkā 5. Rīgas aizsargu pulka mācītājs Arnolds Liepiņš iesvētīja atgūto pulka karogu, kuru aizsargiem pasniedza 1924. gada Rīgas apriņķa vecākais E. Zvaigzne. Karogs joprojām nesa cēlo devīzi „Visu par Latviju!”

Aizsargu organizācija likvidēta pēc otrās padomju okupācijas 1945. g. 1. janvārī, entuziastu atjaunota 1990. g. 17. maijā, bet oficiāli reģistrēta Tieslietu ministrijā 1994. g. 26. janvārī.

Fotogalerija

Ķekavas novadpētniecības muzeja speciāliste Velta Strazdiņa

Izmantotie materiāli

1)      Butulis I. Lai šajā zemē mūžam skan I mūsu valoda, i dziesmas. Latvijas Vēsture, 1992. g. Nr. 4; 25.-30. lpp. u. c.

2)      Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums.

3)      Latvijas Valsts vēstures arhīva 3691. fonda 1. apraksta 133. un 333. u. c. lietas.

Komentāri