Berries

Mēneša priekšmets martā – kafijas dzirnaviņas

11.03.2019 | Aija Grīnvalde
First_page__m_1447

Kafijas dzirnaviņas bija ļoti noderīgs priekšmets mūsu novadnieku mājsaimniecībā arī pirms simt un vairāk gadiem. Vispirms, protams, kafijas dzēriena gatavošanai no cigoriņiem. Zemnieku rocība nebija pietiekoša dārgo importēto kafijas pupiņu iegādei. Bet īpaši kritiskos apstākļos ar šīm nelielajām dzirnaviņām varēja arī graudus samalt – sauju pa saujai…

       Velta Struģe, dz. 1924. g., stāstīja: „Cigoriņu sakne ir kā liels burkāns. To sagriež četrkantīgos gabaliņos, kurus sažāvē cepeškrāsni cietus. Var stāvēt gadiem. Kad vajag, liek uz cepešpannas un grauzdē. Jāskatās, ka neapdeg. Vajag brūnus. Tad samaļ. Jāmaļ vēl stingri silti. Ja atlaižas un savilgst, dzirnaviņas var aizķepēt. Arī pārāk karstus nevar. Kad vārās ūdens, malumu ber iekšā. Dzēriens ir diezgan stiprs, rūgts. Vajag ar pienu vai krējumu. No mazām bērnu dienām mums deva pie brokastīm. Sēklas tika pirktas Rīgā. Rudenī visas saknes noraka. Māte audzēja un droši vien arī mātes māte. Visos rados cigoriņi bija populāri. Mūsu iepriekšējās dzirnaviņas gāja bojā 1944. g. rudenī, kad apšaudes laikā nācās bēgt no mājām. Šīs dzirnaviņas 1945. gadā iedeva Pulkarnes radi Brēdes.”

           Voldemārs Sloka (dz. 1910. g.) stāstīja: „Dzirnaviņas lietotas tēva Mārtiņa Slokas ģimenē. Tās glāba 1917. gada un 1919. gada bēgļu ceļos – vairāk graudu, nevis cigoriņu malšanai. Tāpat arī 1940. gados vācu okupācijas laikā.”

         Piebilde: Kultivētās cigoriņu šķirnes ir divgadīgas. Pirmajā gadā izaug pienenei līdzīga rozete, kuras jaunās lapiņas var izmantot salātos. Otrajā gadā veidojas ziedstublājs ar brīnišķīgiem ziliem ziediem, kuriem piemīt ārstnieciska iedarbība. Var novākt un sakaltēt lapas. Rudenī norok saknes. Tās var izmantot ne tikai kafijas dzēriena un dziednieciskas tējas gatavošanai, bet arī stādīt puķu podā un likt uz palodzes steidzināšanai – iegūstot rūgtenu piedevu zaļajiem salātiem pavasara avitaminozes laikā.

           Savukārt daudzviet smilšainās saulainās vietās aug savvaļas cigoriņš, kurš pašizsējā izplatās teju kā nezāle. Tautas novērojums: kad zied cigoriņi, ir vasaras vidus, saule zenītā…   Bet dzejniece jūsmo – „ar cigoriņziedu zilām acīm zeme debesīs raugās…”.    

Ķekavas novadpētniecības muzeja speciāliste Velta Strazdiņa.         

Titulbildē: Kafijas dzirnaviņas. Voldemāra Slokas dāvinājums. Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums. Priekšmets digitalizēts Kultūras informācijas sistēmu centra koordinētā digitalizācijas laikā. Digitalizācijas darbus veic SIA “Siracusa”.                                  

Komentāri