Berries

Mēneša priekšmets: 1919. gads. Rīgas Strādnieku deputātu padomes maiņas zīmes

14.01.2019 | Aija Grīnvalde
First_page__m_1348_1

Ķekavas novadpētniecības muzejs uzsāk jaunu publikāciju ciklu - mēneša priekšmets, lai iepazīstinātu lasītājus ar muzeja krājumu. Pirmās - maiņas zīmes, lietotas pirms 100 gadiem!

Latvijas Republikas valdība galvaspilsētā Rīgā 1918. gadā darbojās apmēram vienu mēnesi, jo drīz nācās evakuēties uz Kurzemi Padomju Krievijas armijas uzbrukuma dēļ. Pulkvežleitnanta Oskara Kalpaka komandētā Virsnieku rezerves rota Rīgu atstāja 1919. gada 3. janvāra agrā rītā, un pilsētā ienāca Sarkanā armija.

         Pagastos varu pārņēma Bezzemnieku padomes. Piem., sapulce tādas izveidošanai Katlakalna pagastā notika jau 8. janvārī, ievēlot arī izpildkomiteju, bet nākamajā dienā izveidoja Pārtikas komisiju un izraudzījās četrus delegātus uz Rīgas apriņķa Strādnieku un bezzemnieku padomju kongresu. 

           Latvijas Padomju kongress notika Rīgā 13.-15. janvārī. Tika ievēlēts augstākais valsts varas orgāns – Latvijas Centrālā izpildu komiteja un pieņemta Latvijas Sociālistiskās padomju republikas konstitūcija. Izveidoja arī jaunu valsts pārvaldes aparātu, atsevišķas nozares – līdzīgi kā Padomju Krievijā – nododot atbilstošo Tautas komisariātu pārziņā.

          Par pagaidu maksāšanas līdzekli Rīgā un Rīgas apriņķī uz vienu gadu (līdz 1920. g. 1. janvārim) bija noteiktas Rīgas Strādnieku deputātu padomes maiņas zīmes. Cenšoties nodrošināties pret viltojumiem, uz tām norādīts: „Maiņas zīmju viltotāji, kā arī viltoto zīmju izplatītāji tiks saukti pie atbildības revolucionārā tribunāla priekšā un sodīti ar augstāko soda mēru”. Naudas zīmju noformēšanā izmantota komunistiskā simbolika – piecstaru zvaigzne un lozungs „Visu zemju proletārieši, savienojieties!” Taču Padomju Krievijas ģerboņa zemnieku un strādnieku vienotības simbols „sirpis un āmurs” ticis pārveidots atbilstoši Latvijas specifikai - par „izkapts un āmurs”. Interesanti, ka uz trīsrubļu zīmes ir arī četri nacionālās atmodas simbola - rītazvaigznes auseklīša – attēli.

            Novadnieks Jānis Bērziņš (partijas segvārds Andersons) kopš 1918. g. 18. decembra nelegālās sēdes darbojās Rīgas Strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas prezīdijā, bet 1919. gada janvārī viņš ievēlēts Vislatvijas padomes izpildkomitejā un no tās izvirzīts par zemkopības komisāra biedru. Tādējādi J. Bērziņš-Andersons kļuva par līdzdalībnieku lielinieku varas represīvajā politikā pret zemniekiem. Marta sākumā parakstītais dekrēts „Par zemes nacionalizēšanu un pārvaldīšanu” pasludināja, ka „visa Latvijas zeme tiek nacionalizēta un pāriet darba tautas īpašumā bez jebkādas izpirkšanas maksas” un turpmāk pastāvēs tikai divas lauku zemju kategorijas: padomju saimniecības un nomas saimniecības. Tādejādi arī mūsu novada pagastu zemnieki kļuva paši par savas zemes nomniekiem.

       Piem., Pēteris Pundiņš 1919. g. 25. aprīlī Katlakalna pagasta Strādnieku padomes izpildu komitejā parakstīja Rentes noteikumus, saņemot nomā 39 pūrvietas zemes Akmeņsalā un kā pirmo iemaksu samaksājot noteiktos 25 % zemes vērtības, t. i. 63 rubļus. Par naudas saņemšanu parakstījies kasieris J. Kalavs, dokumentu apstiprinājuši – Katlakalna pagasta Strādnieku padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs Bērziņš un sekretārs Gailis. Bet Amālija Dzelzkalna par 10 pūrvietām zemes Titurgās samaksāja 9 rubļus. Nākamajā nomas maksas termiņā 1. maijā arī bijis noteikts maksāt 25 %, bet šī summa nav iekasēta. Tajā laikā Rīgai jau tuvojās Latvijas Republikas armija un dzelzsdivīzija, tādēļ padomju varas institūcijas darbību pārtrauca. Pašsaprotami, ka pēdējā maksāšanas termiņā 1. novembrī vairs nebija padomju varas, kas iekasētu atlikušos 50% rentes summas. Turklāt šajā laikā notika Bermonta karaspēka uzbrukums, bet drīz pēc tā sakaušanas sākās Latvijas Republikas agrārā reforma ar pavisam citiem nosacījumiem.

Ķekavas novadpētniecības speciāliste Velta Strazdiņa

Galerija

Izmantotie materiāli:

Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums.

LVA PA-36. fonda 4. apraksts 2. lietas 2., 8. lp.

LVVA P-10 fonda 1. apraksts 34. lietas 13.-14. lp.

Strazdiņa V. Ķekavas novads: Pirmais pasaules karš un Brīvības cīņas. Rīga: Jumava.

Strazdiņa V. Ķekava. Laiki un likteņi: 1905. Rīga: Garā pupa, 2007.

Komentāri