Berries

Latviešu strēlnieku "tēvam" Jānim Goldmanim – 140

02.09.2015 | Aija Grīnvalde
First_page_l._goldma_a_gr_mata

       Plašos pasākumos, 1. augustā Rīgā atzīmējot Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas simtgadi, tika pieminēts arī novadnieks Jānis Goldmanis. Viņš kopā ar otru Krievijas Valsts Domes deputātu Jāni Zālīti formulēja viedokli par nacionālas latviešu vienības organizēšanu Krievijas armijas sastāvā, un 1915. g. maijā Rīgā sabiedrisko pārstāvju sanāksme šo ideju atbalstīja, pie tam deleģējot Goldmanim pienākumu iesniegt virspavēlniekam lūgumrakstu. Piekrišana tika saņemta, un 1. augustā (pēc vecā stila 19. jūlijā) klajā nāca Goldmaņa un Zālīša uzsaukums „Pulcējieties zem latviešu karogiem”. Brīvprātīgo pieņemšanas komisija Rīgā sāka darbību 12. augustā, un sajūsminātu ļaužu pulks pavadīja topošos strēlniekus uz Daugavmalu, no kurienes ar velkoņu vilktām liellaivām viņi devās uz apmācībām Mīlgrāvī. Goldmanis kā Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs saņēma daudz pārcelšanas lūgumu no krievu armijas daļās karojošiem latviešiem. Pēterpilī (tā latviešu sabiedrībā mēdza dēvēt Pēterburgu) viņš darbojās arī Latviešu bēgļu apgādības centrālkomitejas valdē, kā arī no Krievijas Valsts domes tribīnes skaidroja latviešu bēgļu problēmas.

         Jānis Goldmanis dzimis 1875. g 11. septembrī Līves, tagad Daugmales pagasta Vēveros, mācījies Ikšķiles draudzes skolā un pēc Rīgas apriņķa skolas beigšanas kādu laiku bijis mājskolotājs, vienlaikus strādājot arī vecāku mājās. Viņš aktīvi piedalījies pagasta un apkārtnes sabiedriskajā dzīvē - bijis Līves pagastvecākā vietnieks, rosinājis Bibliotēkas biedrības un Lauksaimniecības biedrības dibināšanu Baldonē, darbojies Ikšķiles krājaizdevu sabiedrībā, bet no 1903.-1912. g. bija Baldones pagasttiesas loceklis. 1907. g. viņu ievēlēja par Kurzemes guberņas zemniecības pārstāvi Baltijas reformu jautājumu Sevišķajā padomē pie Baltijas ģenerālgubernatora Rīgā, bet 1912. g. – par Krievijas Valsts Domes Zemnieku kūrijas deputātu no Kurzemes guberņas vēlēšanu apgabala. Ar Goldmaņa vārdu saistās ne tikai latviešu strēlnieku bataljonu, bet arī Latvijas valsts dibināšana. 1917. g. novembrī Valkā izveidotajā Latviešu Pagaidu Nacionālajā Padomē viņš tika ievēlēts par valdes locekli un Ārlietu nodaļas priekšsēdētāju un šajā statusā viņš Petrogradā uzturēja sakarus ar Rietumvalstu pārstāvjiem. Pēc lielinieku apvērsuma, kandidējot Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās, viņš tika ievēlēts, un 1918. g. 5. janvāra sēdē – brīdi pirms tās padzīšanas - paguva nolasīt Deklarāciju par Latvijas atdalīšanos no Krievijas.

          Neatkarīgajā Latvijā J. Goldmanis atgriezās uzreiz pēc 1918. g. 18. novembra. Turpmāk viņš ieņēma vairākus atbildīgus amatus - bijis zemkopības ministrs, apsardzības ministrs, kara ministrs, kā arī darbojās Veco strēlnieku biedrības valdē, Brāļu kapu komitejā u. tml. 1926. g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiru. Vācu okupācijas laikā 1944. g. viņš parakstīja Leģiona inspekcijai adresēto latviešu inteliģences aicinājumu - nododamu vācu iestādēm - par Latvijas neatkarības un valdības atjaunošanu. Bet jau rudenī padomju armija uzbruka Rīgai, un viņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur darbojās centrālajās trimdas organizācijās, tostarp atjaunotajā Veco strēlnieku biedrībā. 1947. g. Nirnbergā izdots viņa sastādītais latviešu strēlniekiem veltītais rakstu krājums „Zvaigžņu pulku atmirdza. 1915-1947”. Arī pēc izceļošanas uz ASV 1950. g. viņš turpināja darboties trimdas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, kā arī apzināja vecos latviešu strēlniekus un kopā ar pulkvežleitnantu E. Medni izdeva rakstu krājumu „Latviešu strēlnieki mūžības gaismā”. J. Goldmanis miris 1955. g. 18. novembrī.

Velta Strazdiņa,

Ķekavas novadpētniecības muzeja speciāliste

Izmantotie materiāli: *Daugmale. Rakstu krājums. 1994.

*Goldmanis J. Latviešu strēlnieki vēstures svaru kausos un Deklarācija Taurijas pilī par Latvijas atdalīšanos no Krievijas. Rīga: Latviešu veco strēlnieku biedrības izd., 1934.

*Hartmanis J. Latviešu strēlnieki Ķekavas kaujā 1916. g. martā. Rīga: Jumava, 2012.

*Jēkabsons Ē. Jānis Goldmanis: 135 gadi kopš dzimšanas un vieta Latvijas vēsturē. // Ikšķiles almanahs.3. laidiens. 2010. g. 106.-129. lpp.

*Latviešu strēlnieki mūžības gaismā. Rakstu krājums. Sakārt. Jānis Goldmanis un Edvīns Mednis.  Izd. „Strēlnieks”1953. g. [ASV]

*Latviešu strēlnieki: vēsturiski materiāli. Rīga, 1929.

*Pieminekļa atklāšana strēlniekiem Ķekavā. // Latvijas Kareivis, 1925. g. 27. jūl.

*Latvijas Valsts arhīva 2049. fonda 1. apraksta 14. un 15. lieta

*Latvijas Valsts vēstures arhīva P-1036. fonda 1. apraksts 23. lietas 258. lp. u. c. 

Galerija

Komentāri