Berries

Lasītāju klubiņa tikšanās Baložu bibliotēkā

06.12.2018 | Dainuvīte Markelova
First_page_images_8_

Pirmajā Adventa nedēļā Baložu bibliotēkā bija kārtējā  Lasītāju klubiņa tikšanās. Šoreiz dalījāmies domās par latviešu literatūras klasiķa Anšlava Eglīša daiļradi. Kino filma Homo novus rosināja vēlreiz pārlasīt gan šo A. Eglīša darbu, gan citus. Dažiem Anšlavs Eglītis bija jaunatklājums, jo padomju laikā viņa darbi nebija pieejami.

Anšlavs Eglītis (1906) dzimis Latvijā pazīstamā dzejnieka Viktora Eglīša ģimenē. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju, bet dzīves turpinājumā pamazām pievērsies rakstniecībai, profesionālās literāta gaitas sākot ar 1936. gadā publicēto stāstu krājumu „Maestro”, apliecinot savdabīgu rakstnieka talantu. Kā daudzi latviešu inteliģences pārstāvji, arī A. Eglītis devās bēgļu gaitās uz Vāciju, tad pārcēlās uz ASV, trimdas gados sarakstot vairāk nekā 50 grāmatas – pamatā stāstus, noveles, romānus un lugu krājumus. Piebilstams, ka ASV Anšlavs Eglītis liek lietā arī Latvijā gūto pamatizglītību, un pats ilustrē savus daiļdarbus. Anšlava Eglīša ievērojamākie darbi ir romāni Līgavu mednieki (1940), Homo Novus (1943), Misters Sorrijs (1956) Omartija kundze (1958), Vai te var dabūt alu? (1961) Pansija pilī (1962), stāstu un noveļu krājumi Karuselis (1956), Tiesa nāk (1967), Pēdējais mohikānis (1969). Romānu motīvus Anšlavs Eglītis nereti pārstrādājis lugās, kas izrādītas daudzos pasaules Latviešu teātros, bet pēc neatkarības atjaunošanas arī Latvijā: Omartija kundze (1961), Bezkaunīgie veči (1970), Karmen, Karmen (1982) u.c.

Lasītāji atzina, ka viena no A. Eglīša darbu lielajām vērtībām ir valoda, norādod uz ļoti izsmalcināto stilu, un uz vārdu krājuma izraudzīšanu tā, ka rodas izteiksmīgi kontrasti. Darbu tematika ir visai dažāda: brīvās Latvijas mākslas sabiedrība, otrā pasaules kara vēsturiskie notikumi, bēgļu nometņu dzīve, dzīve dažādos trimdas posmos, filmas apsēsto ļaužu dzīve, bet jo sevišķi temati par gleznotājiem un rakstniekiem, zinātnieku gaitas, kalnos kāpšanas avantūra, dzīve okupētajā Latvijā, autobiogrāfiskas epizodes ar attiecīgās vides tēlojumiem.

A.Eglītis īpaši izkopis īsā stāsta un noveles žanru. Tēlojot parastus dzīves atgadījumus, autors pratis atklāt aiz tiem slēpto dramatismu.

 Nākamā Lasītāju klubiņa tikšanās Jaunajā gadā 8. janvārī, kad dalīsimies domās par Māras Hornas darbiem.

Klubiņam laipni aicināts pievienoties ikviens interesents. Tālrunis sīkākai informācijai – 67917775.

Visi laipni aicināti!

 

Komentāri