Berries

Katlakalna bibliotēkas biedrībai martā 110

16.03.2018 | Aija Grīnvalde
First_page_lekcijas_afi_a

Katlakalna bibliotēkas biedrības statūti reģistrēti 1908. g. 24. martā. Tās darbības pirmais posms, tāpat kā Doles saviesīgajai biedrībai, risinājās carisma laikā, kad joprojām valdīja pārkrievošanas tendence un tādēļ bija svarīgi vietējām kopienām nodrošināt zināmu latviskas kultūras autonomiju. Visi augstākstāvošām institūcijām (Rīgas apriņķa Policijas pārvaldei, Rīgas apriņķa priekšniekam, Rīgas apriņķa zemnieku lietu komisāram u. tml.) iesniedzamie dokumenti bija jāraksta krievu valodā. Visos iespieddarbos (statūtos, pasākumu afišās un programmās) pirmā daļa bija krievu valodā, bet latviskais teksts tikai pēc tam. Turklāt līdz 1909. gadam turpinājās „Doles-Katlakalna kaujinieku” prāvas iztiesāšana, daudzi novadnieki vēl tika nopratināti, citi cietumā gaidīja spriedumu.

         Tomēr atradās atbildību uzņemties spējīgi un zinoši cilvēki, kas Katlakalna pagastā noorganizēja pirmo kultūras darba biedrību. Tās statūtos (iespiesti „J. Krūmiņa drukātavā Rīgā, Suvorova ielā Nr. 44”)  kā dibinātāji norādīti J. Brakšs, M.  Lamberts un M. Ķeikulis.

         Telpa biedrības bibliotēkai tika atvēlēta pagastnamā. Bibliotekāra amatu uzticēja  Pļavniekkalna skolas pārzinim (direktoram) Jānim Brakšam; par lasītāju apkalpošanu un grāmatu kataloga sastādīšanu biedrība viņam ik gadus maksāja trīs rubļus.

         Galvenais ienākumu avots bija pašu amatieraktieru iestudētās teātra izrādes ar sekojošu balli, bet vasarā zaļumsvētki. Tika rīkotas arī maksas lekcijas. Dažkārt tika saņemti ziedojumi, bet ik gadu bija jāmaksā viens rublis biedru naudas.

          Obligāti iesniedzamie gada pārskati ļauj spriest par tā laika novadnieku atsaucību. Piem., 1909. gada atskaites ienākumu daļā norādīts: biedru naudas bija 72 rbļ., ienākumi no sarīkojumiem 364,88 rbļ., ienākumi par garderobes izmantošanu, amorpasta un konfeti pārdošanu 129,18 rbļ., par bibliotēkas grāmatu izmantošanu 12,45 rbļ. un ziedojums 1,50 rbļ. Savukārt izdevumu daļā: pasākumu rīkošanai izlietots 349,70 rbļ., par telpu nomu 35 rbļ., par obligāto labdarības marku iegādi 24,46 rbļ., kancelejas izdevumiem 1,85 rbļ., par statūtu drukāšanu 10 rbļ., bibliotekāra alga 3 rbļ., par grāmatu iegādi bibliotēkai 114,07 rbļ. Biedrības inventāra sarakstā bija jau pirmajā darbības gadā iegādātais aprīkojums skatuvei, kā arī bibliotēkas skapis, bibliotēkas katalogs un grāmatas (par kopējo summu 270 rbļ.).

       Teātra izrādēm u. tml. pasākumiem pagastnams atvēlēja savu sapulču zāli, prasot nomas maksu.  Reizēm – pēc biedrības īpaši motivēta iesnieguma – pagastvalde šo summu samazināja. Jau pirmajā darbības gadā biedrība sarīkoja trīs teātra izrādes, vienu priekšlasījumu, divas zaļumballes un vienu bazāru (labdarības tirdziņu). 1909. gadā biedru skaits no četrdesmit diviem bija pieaudzis līdz septiņdesmit diviem, tika sarīkotas piecas teātra izrādes un viena zaļumballe. Turpmāk biedru skaits gan samazinājās, gan atkal pieauga.

          Biedrības pirmais priekšsēdētājs bija Mārtiņš Ķeikulis, 1909. g. viņu nomainīja Mārtiņš Lamberts, divus nākamos gadus - atkal Ķeikulis, 1912. gadā Andrejs Godelis, pēc tam Fridrihs Damalts (tiesāts Doles-Katlakalna kaujas organizācijas prāvā un 1909. g. attaisnots) un pēdējos pirmskara gadus atkal Lamberts. 1910. gadā  priekšsēdētāja biedra amatā novadnieki ievēlēja un Rīgas apriņķa priekšnieks arī apstiprināja Jāni Gulbi – nule kā attaisnotu Doles-Katlakalna kaujinieku prāvā.

          Tomēr 1905. gada revolūcijas notikumi visus turpmākos gadus ietekmēja biedrības darbu. Piem., 1911. gadā netika atļauts priekšlasījums par alkohola kaitīgumu, jo uzaicinātais lektors Ādams Krieviņš 1906. gadā bijis „saukts pie atbildības pēc 103. panta”. Varas iestādēm gan nebija iebildumu, kad 1914. gadā par šo tēmu runāja mācītājs Rozenbergs. 1913. gadā, atļaujot Indriķa Rītiņa lekciju „Mikroorganismi” ar diapozitīvu demonstrējumiem, atzīmēts, ka viņš bijis „saukts pie atbildības par piederību sociāldemokrātiskajai partijai”. Biedrības pasākumu organizatoru vidē Piektā gada sociālā taisnīguma idejas joprojām bija dzīvas: to liecina arī Kārļa Ducmaņa aicināšana runāt par tēmu „Tiesības, morāle, estētika” un rakstnieka Leona Paegles - „Cilvēka mūžīga cīņa pret nāvi un viņas uzvara”. Fridriha Damalta laikā tika organizēti arī priekšlasījumi par lauksaimniecību. Šo ievirzi turpināja M. Lamberts pēdējos darbības gados. Viņš 1914. gada  maijā iesniegumā Tautskolu inspektoram norādījis, ka nepieciešama „vietējās lauksaimniecības pacelšana, kas te ir uz zemas pakāpes”, bet biedrībai nav piemērotu telpu, tādēļ vēlama atļauja izmantot Pļavniekkalna skolas ēku „sistemātiskām publiskām lekcijām mājturībā un dārzkopībā” laikā no 18. maija līdz 2. jūnijam. Atļauja saņemta, bet ar norādi, ka lekcijās jāpiedalās policijas pārstāvim. Tā bija ierasta prasība, un pēc pasākuma lielākoties ziņots, ka „lekcijas laikā nekas pretlikumīgs nenotika”.

        Biedrības sekretāra amatu novadnieki sākumā uzticēja pagasta rakstvedim Jānim Ziediņam, vēlāk Kārlim Opmanim. 1910. gadā par sekretāra biedri ievēlēja Rozāliju Skulti. Biedrībā darbojās arī citas Katlakalna pagasta dāmas: Anna Pundiņa, Minna Priede, Zelma Ķeikule, Alma Ķilpe u. c.

        Novadnieki bija visai atsaucīgi dažādu pasākumu rīkošanā. Piem., 1911. gada 24. jūnijā Svīkuļu saimnieks J. Ķilpe rakstīja (protams, krievu valodā) apliecinājumu, ka viņam nav iebildumu pret zaļumsvētku rīkošanu „manas mājas parkā pie Titurgas upes”. Pēc tam tika izprasīta augstākstāvošo institūciju atļauja un sastādīta afiša (krievu un latviešu valodā), norādot, ka 1911. g. 24. jūlijā biedrība rīko zaļumballi  „pie Svīkuļa mājas jaukajā Titurgas upes līcī pie Bauskas šosejas netālu no tvaikoņa piestātnes Dzelzkall” un piebilstot - ka no Rīgas var atbraukt ar kuģi „Dalen” un ka vakarā būs uguņošana. Izprasot atļauju Doles pils valdei, zaļumballe rīkota arī „ēnainā parkā” pie Šaues kunga jaunās villas  Doles salas lejasgalā pie tvaikonīša pieturas Annuška.

          Biedrības amatiertrupas iestudēto lugu skaitā bija arī J. Straumes „Vagars”, R. Blaumaņa „Trīnes grēki”, Dzelzkalna „Sētā un gaitā”, Linduļa „Diždūru Māle”, Aspazijas „Neaizsniegts mērķis”, Zeiboltu Jēkaba „Mājas naids”, Jūlija Pētersona „Cēlie mērķi”, J. Paļeviča „Purvā”, K. Brīvnieka „Mūsu dēli”, bet vairāk Ādolfa Alunāna, piem., „Visi mani radi raud”, „Pārticībā un nabadzībā”, „Kas tie tādi, kas dziedāja”.

         Biedrības jauktā kora uzstāšanās īpaši emocionāla izvērtās 1915. gada 18. janvāra sarīkojumā. Kad sākoties Pirmajam pasaules karam Krievijas impērijā 1914. g. vasarā tika izsludināta mobilizācija, tā skāra arī daudzus Katlakalna pagasta jaunos vīriešus. Armijai Austrumprūsijā ciešot sakāvi pēc sakāves un strauji atkāpjoties, karadarbība tuvojās Latvijas teritorijai. Lazaretes ievainotajiem karavīriem tika ierīkota ne vien Rīgā, bet arī kaimiņos - Doles pagastnamā. Ziedojumu sarūpēšanā iesaistījās arī Katlakalna bibliotēkas biedrība. Kur ņemt līdzekļus? Protams, ierastajā jomā – no maksas sarīkojumiem. Un tā 18. janvārī Katlakalna pagastnamā notika „dramatisks vakars par labu karavīriem un to ģimenēm”. Programma obligāti bija jāsāk ar Krievijas himnu „Боже, царя храни”; toties Baumaņu Kārļa „Dievs, svētī Latviju” apriņķa priekšnieks bija rosinājis gubernatoram izslēgt no programmas, taču galu galā tā tika atstāta, novirzot uz  pasākuma beigām – dziedāšanu saviesīgajā daļā līdz ar „Padziedami, nu, bāliņi” un „Karavīri bēdājās”. Toties nekādu problēmu nebija ar kora sagatavotajām sabiedroto valstu (Francijas, Anglijas, Serbijas,  Melnkalnes, Beļģijas un Japānas) himnām, Blaumaņa joku lugu ar dziedāšanu „Zagļi” un F. Bārdas drāmu vienā cēlienā „Nu, ardievu, Vidzemīte”, kā arī deklamācijām krievu un latviešu valodā (Ņekrasova, Ļermontova, Poruka, Plūdoņa dzeja). Pasākuma tīrais atlikums 58,25 rbļ. ziedoti Katlakalna pagasta komitejai „Aizgādībai par karā iesaukto zemāko dienesta pakāpju kareivju ģimenēm”.

            Februāra sākumā sasaukta biedrības ārkārtas sapulce jaunu valdes locekļu ievēlēšanai, jo „daži iesaukti armijā”. Bet 23. martā pagastnamā sarīkota teātra izrāde „Uz Kurzemi”, kuru noskatījās 100 novadnieki. No tīrā ienākuma 62,40 rbļ. puse (31,20 rbļ.) ziedota Doles pagasta Sarkanā Krusta lazaretei.

          1915. gada rudenī izveidojoties frontes lokam ap Rīgu, Katlakalna pagastvalde tika evakuēta, sabiedriskās ēkas sāka izmantot armijas daļas ceļā uz frontes līniju.

         Biedrība beidza darboties – taču tikai uz laiku, jo tika atjaunota pēc Latvijas Republikas nodibināšanas. Jau 1923. gadā pagastnama zālē, maksājot 20 latus par telpu īri, notika teātra izrāde un balle. 1925. gada oktobrī pagasta padome lēma zāles nomas maksu  palielināt uz 30 latiem, un biedrība iesniedza lūgumu šo maksājumu samazināt gan 26. decembra sarīkojumam, gan turpmākajiem, norādot, ka „Bibliotēkas biedrība ir vienīgā, kura cenšas iegādāt dekorācijas un citu vajadzīgo pie zāles iekārtas”. Arī 1927. gada sarīkojumam Otrajās Lieldienās biedrība lūdza maksu neprasīt, jo „biedrība stāv grūtos naudas apstākļos”, turklāt tās biedri apņemas bez atlīdzības izkrāsot skatuves sienas.

           Divdesmit gadu pastāvēšanas svētku atzīmēšanai 1928. gadā aprīlī biedrības vadītājs Fridrihs Damalts un sekretārs J. Pundiņš lūdza apriņķa valdi „atsvabināt no izpriecas nodokļa”. Motivācija: „lai vietējai sabiedrībai sagādātu plašāku garīgās dzīves baudījumu, minētās dienas atzīmēšanai sarīkoja izrīkojumu ar plašāku programmu - dziesmu un mūzikas priekšnesumiem, teātra izrādi un deju, režijas vadībai un dziesmu un mūzikas priekšnesumu izpildīšanai tika pieaicināti spēki no Rīgas, kas prasīja daudz lielākus izdevumus cēlo mērķu izvešanai”. Jāpiebilst, ka arī pašvaldība šajā reizē nomas maksu neprasīja.  

         Biedrībai bija ne tikai bibliotēka un amatieraktieru trupa, bet arī koris, kas pat piedalījās IX dziesmu svētkos 1938. gadā. Kora diriģents - Pļavniekkalna pamatskolas pārzinis Pēteris Pētersons, dziedātāji – Olga Avotniece, Elfrīda. Cehanoviča, Milda Godele, Anna Ģibze, Vilma Lodziņa, Skaidrīte Ozoliņa, Jesija Vītole, Irma Zigerte, Benita Žukovska, Ilona Lamberte, Elza Sloka, Olga Gudrā, Anna Kalniņa, Alvīne Lakate, Alma Miķelsone, Anna Volberga, Emīlija Zaļaiskalna, Arvīds Gulbis, Voldemārs Parasiņš, Nikolajs Pļavnieks, Mārtiņš Sloka, Jānis Miķelsons, Voldemārs Pundiņš un Jēkabs Rubenis.

          Autoritārā režīma laikā notika biedrību konsolidācija un 1939. g. 30. septembrī Katlakalna bibliotēkas biedrība kopā ar citām pagastā tika iekļauta Katlakalna lauksaimniecības biedrībā, kurai nodeva arī bibliotēku.  

         Tātad Katlakalna bibliotēkas biedrības kopējais darbības ilgums varētu būt ap trīsdesmit trīs gadi. Turklāt pirmie piecpadsmit gadi aizvadīti Krievijas impērijas laikā, kad rusifikācijas apstākļos tika veikts nozīmīgs darbs latviskas sabiedriskās dzīves kopšanā un latviešu kultūras popularizēšanā.

      Cienījamie novadnieki! Lūdzu, papildiniet mūsu muzeja krājumu ar fotogrāfijām, dokumentiem un saviem stāstījumiem par šajā rakstā minētajiem un arī neminētajiem cilvēkiem un notikumiem sakarā ar Katlakalna bibliotēkas biedrību!

Ķekavas novadpētniecības muzeja speciāliste Velta Strazdiņa

Galerija

Izmantotie materiāli:

IX Latviešu dziesmusvētki Rīgā, Uzvaras laukumā 1938. gada 18., 19. jūnijā. IX dziesmusvētku rīcības komitejas izd. 1938. g. – 128., 129. lpp.

„Dzimtenes Vēstnesis”1909. g. Nr. 16; 1912. g. Nr. 49

„Jaunā Dienas Lapa” 1914. g. Nr. 37

Ķekavas novadpētniecības muzeja materiāli

Latvijas Valsts vēstures arhīva 3. fonda 5. apraksta 2233. lietas 1. lp., 2398. lietas 453.-456. lp.

Latvijas Valsts vēstures arhīva 14. fonda 2. apraksta 430. lietas 64., 65. lp.

Latvijas Valsts vēstures arhīva 54. fonda 1. apraksta  1089. lietas 526. lp.; 1090. lietas 421.-426. lp.; 1090 a lietas 435.-439., un 838. lp.; 1151. 60. lp.; 1153. lietas 701.-706. lp.;  1153 a lietas 208.-214. lp.; 1153 b. lietas 51.-53. lp.; 1153 c. lietas 280.-284. lp.; 1411_7 lietas 1.-260. lp.

Latvijas Valsts vēstures arhīva 638. fonda 1. apraksta 1065. lietas 339. lp.; 1231. lietas 142. lp., 1339. lietas 38. un 295. lp.; 1985. lietas 487. lp.; 2174. lietas 240. lp.

Latvijas Valsts vēstures arhīva 3235. fonda 5. apraksta 1277. lietas 2. lp.

„Sadzīve”1912. g. Nr. 84

Komentāri