Berries

Doles pagasta lauksaimniecības biedrībai - 95

03.10.2017 | Aija Grīnvalde
First_page__m_4164_sign

Pirmais pasaules karš ļoti izpostīja Latvijas lauksaimniecību – iznīcināja ap trešo daļu mājlopu, tīrumus un pļavas izvagoja ar tranšejām un artilērijas šāviņu bedrēm, piesārņoja ar dzeloņdrāšu aizsprostiem. Pēc Latvijas atbrīvošanas darba bija daudz. Izmantojot pirmskara biedrošanās pieredzi, zemnieki atjaunoja un daudzviet dibināja no jauna gan kultūras, gan saimnieciskas biedrības. Atsāka darbu arī Rīgas lauksaimniecības centrālbiedrība (1920. g. pārdēvēta par Latvijas lauksaimniecības centrālbiedrību) un 1923. gadā tika nodibinātas Kurzemes lauksaimniecības centrālbiedrība un Zemgales lauksaimniecības centrālbiedrība. Šīs trīs centrālbiedrības organizēja reģionālās izstādes, kā arī palīdzēja vietējo izstāžu organizēšanā, sniedza padomus un dažāda veida informāciju.

Doles lauksaimniecības biedrība dibināta 1922. g. 20 septembrī. Biedru skaits nav bijis liels – tikai sešpadsmit (salīdzināšanai – Doles Lasāmajā klubā bija 96 biedri). Priekšsēdētājs bija Pēteris Caune, sekretārs Mārtiņš Sēja, kasieris Pēteris Caune seniors, valdes locekļi – Kārlis Osis un Pēteris Šteinerts. 1930. gadā biedru skaits – septiņpadsmit; biedru nauda – 2 lati. Darbība izpaudusies kā priekšlasījumi un sarīkojumi. Biedrībai piederējis nekustamais īpašums – zeme 26,35 hektāri ar dzīvojamo ēku un kūti, kā arī uzņēmums – Mašīnu koplietošanas punkts. Biedrība sastāvējusi Latvijas lauksaimniecības centrālbiedrībā.

20. gs. 30. gadu vidū – pēc autoritārā režīma izveidošanās sākās biedrību pārorganizēšana. 1936. gada 11. augustā „Valdības Vēstnesī” publicēti Lauksaimniecības biedrību normālstatūti. Jau 1938. gada nogalē visos Latvijas 518 pagastos darbojās šādas biedrības, pie tam 242 pagastos tās veidojās no jauna, t. sk. mūsu novadā - Daugmales pagastā un Katlakalna pagastā. Procesam turpinoties – Lauksaimniecības biedrību tīkls vienmērīgi aptvēra visu valsti un tās bija apvienotas Latvijas Lauksaimniecības kamerā.

Doles lauksaimniecības biedrība 1937. gada vasarā tika pārorganizēta par Doles pagasta lauksaimniecības biedrību. Zemkopības ministra J. Birznieka 15. jūlijā lēmumā teikts: „Saskaņā ar likumu par kopdarbības sabiedrībām un to savienībām 230., 231., un 232. p. uz Latvijas lauksaimniecības kameras ierosinājumu atzīstu Doles lauksaimniecības biedrību par pārveidojamu, tādēļ šo biedrību slēdzu. Slēgtās biedrības kustamā un nekustamā manta līdz ar visiem aktīviem un pasīviem nododama pēc likuma par Latvijas lauksaimniecības kameru nodibinātās Doles pagasta lauksaimniecības biedrības īpašumā”.  Jaunās biedrības pirmajā valdes sēdē 27. jūnijā notika amatu sadalīšana. Sēdi atklāja Latvijas Lauksaimniecības kameras apstiprinātais biedrības priekšnieks Jānis Sēja (skolotājs),  par vietnieku ievēlēts mežzinis K. Lauva, par sekretāru Ādolfs Ābele,  par kasieri Mārtiņš Sēja, un kā valdes loceklis palika Jānis Tērmanis. Un tikai nākamajā sēdē 1937. g. 3. augustā – „Pēc Latvijas Lauksaimniecības kameras priekšraksta, izdarot likvidētās Doles lauksaimniecības biedrības īpašuma nodošanu jaundibinātajai”, piedalījās likvidētās biedrības priekšsēdētājs Pēteris Caune, sekretārs Kārlis Osis, valdes locekļi Mārtiņš Sēja un K. Lauva. Tika sastādīts akts par īpašuma pārņemšanu un uzdots valdes priekšniekam „informēties pie rajona agronoma un „Zemnieku Drāmas” režisora par biedrības atklāšanas svētku programmas sastādīšanu”.  

Turpmāk līdztekus kārtējiem saimnieciskajiem darbiem (biedrības saimniecības „Vārpas” iznomāšana, ecēšu remonts, mežsaimniecības sekcijas dibināšana un jaunu biedru uzņemšana) tika spriests arī par kārtējo sarīkojumu – amatieraktieru izrāde un balle 7. novembrī un  par  biedrības atklāšanas svētkiem 1938. g. 30. janvārī. Jau 26 janvārī 5. Rīgas aizsargu pulka komandieris atsūtīja apsveikumu, novēlot „raženas sekmes turpmākā darbībā par svētību mūsu atdzimušai valstij un slavu Tautas Vadonim”. Svinības sākās ar dievkalpojumu baznīcā un turpinājās Doles Tautas namā ar atklāšanas aktu, svinīgo solījumu, apsveikumiem, kora dziesmām Doles Lasāmā kluba jauktā kora izpildījumā (J. Zālīša Dziesma Tautas Vienotājam, J. Vītola Svētī, Dievs, šo zemi dzimto!, E. Melngaiļa Senatne, J. Vītola Beverīnas dziedonis, E. Dārziņa Mēness starus stīgo, J. Vītola Rīgā pirku sirmu zirgu) un LLK lektora priekšlasījumu „Kas darīts un kas jādara lauku dzīves labklājības vairošanai”, kam sekoja balle.  Kaut gan Zemnieku drāmas ansamblim honorārs bija 200 lati un kopējie izdevumi 400,68 lati, tomēr sarīkojums bija pietiekami labi apmeklēts un deva pat atlikumu 76,82 lati.

Turpmāk notika vietējo biedrību „konsolidācija”. Latvijas Lauksaimniecības Kamera Doles pagasta lauksaimniecības biedrības priekšniekam J. Sējam 1938. g. 15. jūnijā paziņoja, ka Sabiedrisko lietu ministrijā reģistrēta Doles pagasta lauksaimniecības biedrības, Doles-Ķekavas zvejnieku biedrības „Daugava” un biedrības „Doles Lasāmais klubs” savienošana, par ko sludinājums ievietots „Valdības vēstneša” 1938. g. 3. jūnija 124. numurā. Pie tam norādīts, ka biedrību valdēm jāizdara mantas nodošana un pārņemšana, sastādot aktu un vienu tā eksemplāru piesūtot Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamentam, otru - Latvijas lauksaimniecības kameras Lauksaimniecības biedrību nodaļai.

Vēl bija jāsaņem Sabiedrisko lietu ministrijas Preses nodaļas atļaujat turpināt bibliotēkas darbu, un J. Sēja paskaidroja: „Agrāk bibliotēka bija biedrības „Doles Lasāmais klubs” rīcībā un atradās Doles pagasta Ķekavas pamatskolā. Bet tagad, saskaņā ar biedrības pievienošanos Doles pagasta lauksaimniecības biedrībai, bibliotēku uztura Doles pagasta lauksaimniecības biedrība un bibliotēka atrodas Doles tautas namā. Valdes sastāvs: 1) priekšnieks Jānis Sēja, Doles Kuģos; 2) priekšnieka biedrs Ādolfs Ābele, Doles Sakaiņos; 3) kasieris Mārtiņš Sēja, Doles Leišjāņos; 4) valdes loceklis Jānis Pētersons, Doles Lielručkās; 5) sekretārs Jēkabs Jēkabsons, Doles Mazručkās. Atbildīgais bibliotēkas vadītājs Jēkabs Jēkabsons ir Lauksaimniecības biedrības sekretārs. Ar savu parakstu J. Jēkabsons apliecina, ka apņemas bibliotēku uzturēt kārtībā.”.  

Attīstot saimniecisko darbību, biedrība iegādājās vaislas bulli, kuru uzņēmās turēt Miķelis Lamberts Mežsētās; tika sastādīti arī šī dzīvnieka turēšanas noteikumi, atbilstoši LLK instrukciju nosacījumiem.  Turpmāk dibināta Mājturības sekcija (vad. Elza Funka) un Dārzkopības sekcija, par vadītāju izraugoties Bulduru dārzkopības skolu beigušo Kārli Rozi junioru. Biedrība iesaistījās LLK rosinātajās aktivitātēs – Meža dienās, Spodrības nedēļā, pretalkohola propagandā un „Novada tērpu” burtnīcu izplatīšanā.

1939. g. 25. aprīlī Meža dienas notika sadarbībā ar Doles savstarpējo apdrošināšanas biedrību, Doles krājaizdevu sabiedrību. Doles lauksaimniecības mašīnu koplietošanas biedrību, Doles ugunsdzēsēju biedrību, Doles mednieku biedrību. Doles aizsargu nodaļu, Doles aizsardžu pulciņu, visām trijām pagasta skolām, mežzini K. Lauvu un Ķekavas rajona dārzkopības instruktoru F. Sirmo. Rīcības komitejā bija ievēlēti: priekšsēdētājs - biedrības mežkopības sekcijas vadītājs, Baldones virsmežniecības I iecirkņa mežzinis K. Lauva, sekretārs - P. Caune, locekļi – Doles pagastvecākais D. Vīķis, Pulkarnes skolas priekšnieks M. Dūms un Doles aizsargu nodaļas priekšnieks J. Straupe. Tika nolemts no jauna iestādīt Ķekavas –Nāvessalas ceļa malā 150 Ēdoles ķiršu stādus un atjaunot iznīkušos. Bet Doles mācītājmājas apkārtnes izdaiļošana atlikta uz nākamo gadu – iecerētā darbu apjoma dēļ. Jūnijā, atsaucoties LLK aicinājumā, notika ekskursija uz lauksaimniecības sasniegumu izstādi Jelgavā – brauca ar smago auto. Bet augustā aizsargu sporta svētkiem biedrība sportistu godalgošanai atvēlēja desmit latus, savukārt Zvejnieku sekcija dzirnavsaliņā rīkoja nēģu sezonas atklāšanas svētkus. Septembrī rīkoja Rudens svētkus ar ražojumu skati un dažādām izklaidēm ballē. Iegādātā augļu sulas spiede nodota Mājturības sekcijas vadītājas E. Funkas rīcībā, oktobrī atvēlēti 80 lati bibliotēkas paplašināšanai, kā arī 20 lati ziedoti pagastvaldei rotatora iegādei. Decembrī Valsts aizsardzības fondam ziedoti 20 lati, katram no trim mazpulkiem – pa 10 lati.

 1940. gada pirmajā pusē darbība turpinājās iepriekšējos virzienos, kā arī atsaucoties jauniem procesiem un norisēm sabiedrībā. Otro Lieldienu svētku sarīkojumā 25. martā nolemts uzaicināt Sabiedrisko lietu ministrijas lektoru mākslinieku J. Bīni ar priekšlasījumu „Seno latviešu svētku svinēšana un to nozīme” un Dievturu sadraudzes dziesmu pulku, kurš „senās dainas dziedās īpatni latviskā veidā, kokles pavadībā ar teicējiem, vilcējiem un locītājiem”; pēc tam paredzēti etnogrāfisko deju demonstrējumi un „latviska sadzīve ar dejām un rotaļām”. Savukārt 31. martā nolemts Kūdras ražošanas sekciju nedibināt, jo pagastā jau pastāv Kūdras ražošanas sabiedrība (priekšnieks J. Pundiņš), bet gan kopīgi griezties pie Mežu departamenta, lai ierāda Baldones virsmežniecības Doles mežniecības 32. kvartālā jau kūdras ražošanai sagatavoto purvu. Vēl sarīkots atvadīšanās vakars pensijā aizejošam pagasta ilggadīgajam sekretāram un Doles lauksaimniecības biedrības dibinātājam Pēterim Caunem. Nodibināta Zemkopības sekcija (vad. Ādolfs Ābele), nopirkts augļu koku miglojamais aparāts, kuru par samaksu izsniegs lietošanai biedrības biedriem, bet kopīgi ar aizsardžu pulciņu rīkoti aušanas kursi. Vēl nolemts pie Siļķēm 13. jūnijā sarīkot Zālāju dienu, bet Līgo svētkus svinēt 23. jūnijā Bērzmentes dzirnavu ezera saliņā. Biedrības devuma nozīmi novadnieku saimnieciskajā un kultūras dzīvē apliecina viņu atsaucība – laikā no 1937. gada jūnija līdz 1940. gada 19. maijam Doles pagasta lauksaimniecības biedrībā iestājās 218 jauni biedri.

Pirmais padomju varas gads ienesa būtiskas izmaiņas arī Doles pagasta lauksaimniecības biedrībā. Pilnsapulcē ievēlēta jauna valde un priekšnieka amatu pārņēma Ādolfs Ābele. Biedrībai bija jādarbojas atbilstoši jaunās ideoloģijas nosacījumiem, piem., 6. novembrī, „atzīmējot lielos Oktobra revolūcijas svētkus, valde nolemj nodibināt jauno zemes ieguvēju atbalstīšanas fondu”, bet bibliotēkas paplašināšanai (pasūtot varas ieteiktos preses izdevumus, piem., „Karogu” un „Darba Sievieti”, kā arī nomainot grāmatu klāstu) un pārējām biedrības tekošām vajadzībām un maksājumiem no noguldījuma izņemti 200 lati. Savukārt 8. decembra valdes sēdē izraudzīti kandidāti Latvijas PSR Augstākai padomei un Tautību padomei – Kārlis Dambergs un Jānis Sēja, Osvalds Priede un Cēzars Serģis. Bet, atbalstot Ķekavas skolas vecāku padomes priekšsēdētāja lūgumu, ziedoti 100 lati  skolēnu apdāvināšanai pie Jaungada eglītes.  Savukārt 1941. gada februārī - „ņemot vērā, ka pie Izpildu komitejas tiek nodibināta centrālā bibliotēka”, lauksaimniecības biedrība bija spiesta tai nodot savu grāmatu krājumu, kuru pieņēma „Izpildu komitejas bibliotēkas un sarkanā stūrīša vadītājs R. Unzulis”. Atkal sasaukta biedru pilnsapulce jaunas valdes ievēlēšanai, taču 30. martā paredzētā pasīvu un aktīvu nodošana nenotika, jo jaunievēlētais biedrības priekšnieks P. Āboltiņš iesniedza atteikšanās rakstu. Tas pats ar jaunievēlētu valdi noticis arī  23. martā. Taču šajā dienā rakstīts arī otrs protokols (nevis sekretāra J. Plātes, bet priekšnieka Ā. Ābeles rokrakstā): „Sava traģiskā nāvē mirušā biedra un ilggadīgā kora un sabiedriskā darbinieka P. Leiša piemiņu godināt ar vainaga nolikšanu, kuram valde atvēl ziedot no biedrības līdzekļiem Rbļ. 100,-. Vainagu nolikt uzņemas biedrības priekšnieks.” (Te jāpiebilst, ka Pēteris Leitis uzskatāms par 1941. gada komunistiskā terora pirmo upuri Ķekavā: viņš 16. martā mīklainos apstākļos izdarīja pašnāvību. Tādēļ augstu vērtējama ir Ādolfa Ābeles uzdrīkstēšanās!). Beidzot 27. aprīlī pie darba stājās jaunievēlētā valde – priekšnieks Jānis Millers, locekļi Jānis Greifāns, Indriķis Putniņš un no vecās valdes Mārtiņš Krūmiņš. Nav zināms, kā un vai šī valde darbojusies, jo vairāk protokolu nav. Pavisam padomju varas gadā biedrībā uzņemti 10 jauni biedri.

Pēc okupācijas varu maiņas 1941. gada vasarā ziņu par biedrību nav. Pirmais protokols rakstīts 1942. gada 7. martā: sēdē piedalījās „pagastvecākā izraudzītā un no iestādēm atļautā valde”: priekšnieks Jānis Caune, valdes locekļi – Jēkabs Jēkabsons, Valdemārs Sproģis, Fridrihs Funka un Andrejs Bērziņš. No padomjlaika valdes pārstāvjiem Jāņa Greifāna un Mārtiņa Krūmiņa pārņemti naudas līdzekļi un materiālās vērtības: rakstāmgalds, divi krēsli, veļas mazgājamā mulda, veļas izgriešanas aparāts, ecēšas „Hankmo”, šķīvju ecēšas, miglotājs „Pomona”, divas sēklas kodināmās muciņas, sulu spiede, kā arī vaislas bullis Skudris Elstis, saimniecība „Vārpas” ar kopplatību 26,35  ha un ēkām (klēts, kūts, šķūnis, pagrabs un aka), 30 kubikmetriem kokmateriālu un 50 kubikmetriem akmeņu. Nākamā sēde 20. martā notikusi J. Jēkabsona Mazručkās, bet trešā sēde atkal Doles Tautas namā – tika veikta iedalītas turnepšu sēklas sadalīšana biedriem un izvēlēta Meža dienu komiteja. Piektajā sēdē lemts par elektrības ievilkšanu biedrības saimniecībā „Vārpas”, bet sestajā sēdē (valdes priekšnieks atkal ir Jānis Sēja) lemts 18. novembrī rīkot vakarēšanu - sākums pl. 14-os, pagasta koris uzstāsies ar dziesmām (kora vadību uzņēmies skolotājs Voldemārs Sloka), Rīgas rajona agronoma piedāvātie trīs priekšlasījumi, kaimiņpagasta rakstnieka A. Dziļuma uzstāšanās, pēc tam – tautiskas dejas un rotaļas. Turpmāk lemts par tradicionālo amatierteātra izrādi Otrajos Ziemassvētkos, bet gada pēdējās sēdes izskatītajos jautājumos jau atkal jūtama karalaika ietekme - biedrībai uzlikts par pienākumu sadalīt lauksaimniekiem pakavus un radzes un „ņemot vērā meža darbus, valde nolemj janvāra mēnesī vakarēšanas nerīkot”. 1943. gadā valde pulcējusies trīs reizes – nolemts 14. martā Doles Tautas namā rīkot priekšlasījumu par ārstniecības augu vākšanu un audzēšanu, 21. martā Biškopības sekcijā pārrunāt pavasara darbus dravā un 28. martā sarīkot priekšlasījumu par dārzāju sēklu audzēšanu. Pēdējā darbības gada laikā tikuši uzņemti trīs jauni biedri, bet nav bijuši iesniegumi par izstāšanos - acīmredzot biedrības atbalsts bijis jūtams arī karalaika saimniecības apstākļos.

Ķekavas novadpētniecības muzeja  speciāliste Velta Strazdiņa

Izmantotie materiāli

Grīnberga L. Latvijas lauksaimniecības biedrības un to apbalvojumi 19. gs. beigās – 20. sākumā. Rīga, 1999

Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums

Lauksaimniecības biedrības un viņu darbinieki. Rīga, 1931

Rīgas apriņķa dzīve un darbs. Rīga, 1938

Galerija

Komentāri