Berries

Aizskanējuši šīgada RUDENĀJI

26.09.2017 | Saule Gunta
First_page_visi_kopa

Katlakalna IV Starptautiskais folkloras festivāls ar daudzveidīgu svētku programmu – ar rituāliem, koncertiem, tirdziņu un meistardarbnīcām, ar dzīrēm – dančiem un dziedāšanu pārskanējuši Katlakalnu un ieskandējuši arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Ar jaukiem viesiem un pārsteigumu pilniem tikšanās mirkļiem bagāts ir bijis šīrudens festivāls.

 Skanējušas dziesmas ne tikai no visiem Latvijas dižnovadiem – Latgales, Kurzemes, Vidzemes, Sēlijas un Zemgales - rīdzinieku, katlakalniešu, brocēniešu, baltinaviešu dziedātas. Skanējusi līvu un igauņu valoda un dažādie lietuviešu valodas dialekti. Skatīti košie Baltinavas kopas sievu brunči sarkanmelnos toņos un viņu līdzvestie krāšņie lupatu deķi un pērļu greznās rotas, kurzemnieču krāsainās jakas un apbrīnoti interesantie plecu brunči, baudītas līvu noskaņas apģērbā un rīdzinieku elegance. Daudz skanējušas bērnu balsis – no festivāla dalībniekiem, vietējās, Katlakalna LIZDAS bērniem un Lēdurgas PUTNIEM. Tradīcijas nākamību apliecinājuši festivāla dalībniecēm – māmiņām no Tallinas un Prāgas līdziņemtie mazulīši. Dziedājuši ļaudis no Brocēnu kopas VIRZA un Katlakalna RĀMUPE ne tikai centusies turēt rūpi par visām svētku norisēm, bet arī ļāvusi klausītājiem baudīt savu dziedāšanas prieku un degsmi. Muzicējuši, dziedājuši, dejojuši, rotaļas un dančus rādījuši un tajos aizrāvuši Rīgas SKANDINIEKI ar līvu tradīciju šogad, Ŗīgas GRODI un GARATAKA. Baltinavas etnogrāfiskās kopas visu paaudžu sievas priecējušas gan ar dziedāšanu, gan ar to, ka savās rindās pratušas iesaistīt arī gluži jaunu gadu dalībnieces, kas dod skaistu pārliecību, ka vismaz Baltinavā tradīcija ir drošās rokās, aizrautīgās sirdīs, ieinteresētos prātos un skanīgās balsīs. PUTNU bērni un daži pieaugušie putni spēlēja, dziedāja, sauca, rotaļājās, mācēja jaukas lietas un darbus arī citiem ierādīt. Ene Lukka-Jegikjana no Tallinas līdzi uz festivālu bija atvedusi savas domubiedres tradīcijas kopšanas, izzināšanas un uzturēšanas jomā un patiesi arī ne vienam vien mūsu tradīcijas kopējam deva iedvesmojumu tālākiem un dziļākiem meklējumiem. Kauņas kopa ŽAISA, kuras dalībnieki ir teju no visiem kultūrvēsturiskajiem Lietuvas dižnovadiem rādīja gan tērpus no Žemaitijas, Aukštaitijas un Suvalkijas, gan arī dziesmas no dažādiem laikmetiem un dažādiem novadiem. Arī viņi minēja, ka ne vienmēr ir viegli iemācīties vietējos dialektus, lai dziesmas izdziedātu īsti pareizi. Daudziem pārsteigumu sagādāja Čehijas latviešu un čehu kopa KRUSA. Viņu priekšnesumā skanēja tradicionālie balsi no Ziemeļlatgales, Lejaskurzemes un Sibīrijas. Kopā dzied ne tika šobrīd Čehijā dzīvojošās latvietes, bet arī čehietes, kas studējušas latviešu valodu.

 Piektdienas vakarā festivāls tika atklāts ar svinīgām tauru skaņām un dūdu balsiem, ar svētku uzrunām un sabraukušās kopas dažos vārdos un dziesmās iepazīstināja ar sevi. Iededzinājuši lāpas devāmies uz Sauliešu pilskalnu, kur Baltu Vienības uguņu stiprā un visus vienojošā sadziedāšanās baltu un Baltijas tautu vienību un brīvību daudzinot, piepildīja kalnu un cilvēku sirdis, kas tai ļāvās. Tika doti Rudenājiem raksturīgie ziedojumi senčiem, notika izaicinošās rotaļas un aizrautīgie danči sākot no Līkumdančiem līdz igauņu plūstošajiem deju soļiem un virpuļošanai līdzi lietuviešu ugunīgajiem ritmiem.

Gatavojoties svētkiem mūsu visu iemīļotais Sauliešu pilskalns ir nopelnījis sengaidīto vēsturiskā pieminekļa zīmi, jo līdzīgi kā Pļavniekkalna kapulauks ar apmetni un Klaņģu kalns Ķekavā, tas ir Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, kas arī pelnījis savu pamanīšanu un novērtēšanu. Festivālam par godu tapis stabils tiltiņš uzejai pilskalnā, kā arī pilskalns ieguvis jaunu, stacionāru ugunskura vietu, kuru rotā katlakalnieša, akmeņkaļa Pētera Zvauņa un viņa darbarūķu gādāti laukakmeņi ar iekaltām latviskām zīmēm.

 Sestdienas tirdziņa rimtums un darbnīcu degsme visus iepriecēja svētku vietā – pie Katlakalna Tautas nama. Te īpašu darbīguma prieku un dvesmu ienesa radošās darbnīcas – ģimenes apguva un gatavoja latviskās zīmes, zinātāji rādīja un stāstīja par svilpauniekiem, dūcampogām, stabulēm un citiem tradicionāliem mūzikas instrumentiem un skaņu rīkiem, tika mācītas un apgūtas rotaļas, rotaļdejas un tradicionālās spēles. Un ne tikai tas vien – arī festivāla viesi viens pēc otra atkal kāpj uz skatuves un sniedz plašākas dziesmu un deju, rotaļu un instrumentālu starpspēļu programmas, itin bieži dejās un rotaļās aizvedot līdzi arī skatītājus, kas tam nodevās ar neviltotu prieku un aizrautību. Tika atjaunota nedaudz piemirsta rudens laika tradīciju izpausme – Saberi, kad svētkos sanākušie savas rudens veltes saber vienā kopīgā kaudzē – tas ir gan kā veltījums senčiem, gan arī pašu priekam un daļa no tā tiek atdāvināta un apēsta. Vakara daļa turpinājās ar Radošo uzvedumu - Saberu dzīrēm, kurās notika dalīšanās tradīciju pieredzēs – dažādu tautu rudens tradīciju un atmiņu par to svinēšanu apkopojums, līdzīgā un atšķirīgā ieraudzīšana, novērtēšana, salīdzināšana, mācīšanās. Un, protams, ka to visu vainagoja degsmīgi danči, sadziedāšana un priekpilna līksme.

 Svētdienu festivāla viesi vadīja Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā. Arī šī ir Rudenāju festivāla vairāku gadu pieredze – festivāla pēdējās dienas daļa tiek pavadīta brīnišķīgajā dzīvajā muzejā, tādēji gan tā dalībniekiem ir iespēja ieraudzīt kaut mazu daļu no Brīvdabas muzeja dzīves un veikuma, gan arī kopas sniedz bagātīgu un krāšņu koncertu tur notiekošo ikgadējo Rudens ražas svētku apmeklētājiem – tirgotājiem, pircējiem un vienkārši svētku un rudens saulainās atvasaras baudītājiem. Un tā, saulei spīdot un sildot tika vadīta pēdējā Rudenāju diena. Katlakalna IV Starptautiskā folkloras festivāla RUDENĀJI- 2017 pēdējā diena.

 Un gan jau, ka svētku rīkotāji un svinētāji būs sapelnījuši gana labu un bagātu ziemu savās klētīs un pagrabos.

 Katlakalna IV Starptautiskais folkloras festivāls notika pateicoties darbīgajam Katlakalna Tautas nama kolektīvam, jo īpaši tā direktorei Aijai Vitmanei un festivāla radošajam direktoram Andrim Kapustam, sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. To atbalstīja Latvijas Valsts kultūrkpitāla fonds.

 Attēlu galerijas: http://kekava.lv/pub/index.php?id=85&gallery_id=1913 (foto: Velga Kūkuma)

1.diena - https://photos.app.goo.gl/AdZyNPE9qJamg5Lt2 (foto: Dzintra Šterna, Aldis Jonikāns)

2.diena – Diena - https://photos.app.goo.gl/vC1NOKg9e2JFKSTx2 (foto: Aldis Jonikāns)

 

 

 

Gunta Saule,

Katlakalna folkloras kopas dalībniece

Komentāri