Berries

Lasītāju klubiņa tikšanās Baložu bibliotēkā

18.03.2019 | Dainuvīte Markelova
First_page_9789984743479

Marta kārtējā  Baložu bibliotēkas Lasītāju klubiņa tikšanās reizē dalījāmies domās par latviešu literatūras klasiķa Gunara Janovska daiļradi. Dažiem Gunars Janovskis bija jaunatklājums. Padomju laikā viņa darbi nebija pieejami, jo G. Janovskis rakstīja un darbus izdeva trimdā, ja kāds eksemplārs nokļuva Latvijā, tad tas atradās specfondā, lai grāmatas no tā saņemtu, bija vajadzīgas atļaujas.

Gunars Janovskis dzimis 1916. gadā, bērnība paiet dzīvojot pie jūras un kopā ar tēvu ejot zvejā. Mācījies Rīgas pilsētas 4. pamatskolā, tad Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā.  1933. gadā uzsāk klasiskās filoloģijas studijas Latvijas Universitātē. Tomēr studijas nevedas, jo Janovski interesē vairāk dzeja un literatūra.

1944. gada rudenī dodas bēgļu gaitās uz Vāciju. Uzreiz pēc kara beigām turpina pārtrauktās filoloģijas studijas Bonnas universitātē, Vācijā. 1947. gadā pārceļas uz Lielbritāniju. Sākumā tur strādājis smagu fizisku darbu kā laukstrādnieks un ķieģeļceplī.  Visus trimdas gadus aktīvi dziedājis korī Mežezers un piedalījies visos Anglijas un Eiropas latviešu dziesmu svētkos.  1996. gadā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Miris 2000. gadā. Rakstnieks kremēts, pelni apbedīti Rīgas Raiņa kapos.

Gunars Janovskis tiek uzskatīts par labāko latviešu prozaiķi. Lai gan literatūrai aktīvi pievērsies samērā vēlu, tikai jau dzīvojot trimdā. Darbu galvenā tematika ir dzīve trimdā un trimdinieku dažādo raksturu savstarpējās attiecības. Daudzos darbos autors atklāj arī daļu no savas dzīves, līdz ar to piešķirot tiem zināmu autobiogrāfisku nokrāsu. Plašāk pazīstams ar savu debijas romānu Sōla, kas ir spilgts stāsts par Baltijas trimdinieku dzīvi pēckara Anglijā. „..mans rakstības veids ir gaužām veclaicīgs un nemoderns” — šādi pats sevi raksturo Gunārs Janovskis.

Sarakstījis vairāk nekā 30 romānus.

  Lasītāji atzina, ka viena no G. Janovska darbu lielajām vērtībām ir trimdas dzīves atspoguļojums un valoda, kad autors vienkārši stāsta, precīzāk, rada maldīgu iespaidu, ka stāstīšana ir gluži vienkārša un nepretencioza nodarbošanās.

Pēc G. Janovska darba “Pilsēta pie upes” režisors Viesturs Kairišs uzņem filmu.

 Nākamā Lasītāju klubiņa tikšanās 2. aprīlī, dalīsimies domās par Otto Ozola darbiem.

Klubiņam laipni aicināts pievienoties ikviens interesents. Tālrunis sīkākai informācijai – 67917775.

Visi laipni aicināti!

команетарии