Berries

Pirms 100 gadiem 8. oktobrī

09.10.2019 | Aija Grīnvalde
First_page_ernests_lielmanis

Bermonta-Avalova t. s. Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas Vācu leģions 1919. gada 8. oktobra rītā pa Bauskas šoseju tuvojās Ķekavai, bet bermontiešu galvenie spēki uzbruka pa Jelgavas šoseju..

Pieeju Rīgai Latvijas armija sargāja arī mūsu novada teritorijā. Kā atzīst ģenerālis Mārtiņš Peniķis - Ķekavas pozīcija bija labi nocietināta jau Pirmā pasaules kara laikā, taču atrazdamās tik tālu priekšā galvenajiem spēkiem, tā varēja kalpot vien kā priekšpozīcija. Tādēļ šeit atradās tikai 5. Cēsu pulka 6. rotas trīs vadi – Pilbāržos, ierakumos pie Šļūkām un Odukalnā, kur par aizsegu kalpoja pussagrautais Fridrihtornis. Savukārt 6. Rīgas pulks bija izvietots pozīcijās no Pļavniekkalna pie Bauskas šosejas līdz Jelgavas šosejai un aiz tās. Ierakumos Titurgas ezera apkaimē atradās 11. rota, 10. rota – pozīcijās līdz Skujenieku ceļam un 9. rota Pļavniekkalna apkaimē, turklāt tās aizmugurē pie Ramas muižas bija divi lielgabali.

        Pirmā apšaude 8. oktobra rītā izraisījās ar izlūku grupu pie Ķeruļiem. Pēc tam milzīgais bermontiešu pārsvars – viņu bruņojumā bija arī lielgabali un haubices - padzina Pilbāržu un Šļūku pozīciju aizstāvjus, kuri atkāpās uz Odukalnu. Noturēt šo pēdējo pozīciju, kad pretinieka artilērija sāka graut Fridrihtorņa drupas, bet latviešu karavīriem bija tikai kājnieku ieroči un divi ložmetēji, nebija iespējams. Lai izvairītos no aplenkuma, nācās atkāpties uz Jauno muižu un, pārceļoties pāri Sausajai Daugavai uz Doles salu un tālāk uz otru krastu, steigties uz Rīgu ziņot par zaudēto kauju. Bermontieši pusdienlaikā apmetās Ķekavā, lai atpūstos pēc noietajiem 40 kilometriem un gatavotos turpmākajam uzbrukumam. Viņu priekšējās daļas pie Eltes (Flameņu) muižas apturēja 6. Rīgas pulka 9. rota. Uzbrukums Rīgai atjaunojās nākamajā dienā.

              Par varonību 8. oktobra kaujā pie Odukalna 5. Cēsu kājnieku pulka seržants Ernests Lielmanis 1920. gadā apbalvots ar III šķ. Lāčplēša Kara ordeni. Un vēl – Latvijas Republikas tā laika tūristu kartēs Odukalns atzīmēts kā vēsturiska kaujas vieta, bet mūsdienās tas būtu iezīmējams ar Lāčplēša kara ordeņa kavaliera piemiņas stēlu.

Velta Strazdiņa

Ķekavas novadpētniecības muzeja speciāliste

Izmantotie materiāli:

Ģenerālis M. Peniķis. Latvijas nacionālās armijas cīņas 1919. gada vasarā un rudenī. Rīga: Armijas spiestuves izd., 1931. – 75. lpp.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Rīga: Jāņa sēta, 1995. – 314. lpp.

Titulbilde: Ernests Lielmanis, apbalvots ar Lācplēša Kara ordeņa III šķ. par  varonību kaujā pie Odukalna. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Rīga: Jāņa sēta, 1995. – 314. lpp.

Comments