Berries

Konkursa "Esi dzejnieks" radošie darbi

2011.gada konkursa laureātu radošie darbi

Ieva Sprīvule
(Ķekava-Valka)

* * *

pukstošā pakrūtē salasīju
riekšavas
pilnas ar sudrabotu zeltu
pilnas ar elpojošu medu
vairāk
priekšvēstnesis laimei ir parodija
izausta no trausla zīda
peldoties zaļajos paparžu mākoņos
es pazaudējot
no jauna atrodu sevi
varbūt mazliet mulsinoši
bet negausīgi un kaislīgi

*  *  *

  tava dzīve
kā ūdens
uz jaunu mūžu
vai slūžā
rit
satikties sev nosolies
nedzīvot velti
savu esību
mēnesgaismā tapini
dod aplūkot arī saulei    

 Karīna Silauniece
(Galgauska)

***

Man nopilēja maza piena lāse
gar krūzes malu,
Man noritēja asaras piliens pār vaigu,
Tie saplūda kopā un veidoja spārnotu lāses eņģeli,
Kurš uzlaidās uz pēdējā, kas bija palicis
Uz galda…
Uz manas sirdsapziņas…

***

Ļāva man pļava noiet ceļu garu,
Ļāvās visi līkumi man taisni būt.
Pagriezās tie vēja spārni pret bērnību manu
Un ierādīja ceļa zīmi

STOP!

Jānis Lūciņš (Jans Ikes)
(Rīga-Ventspils)

 Mēs lūgsim

Mēs lūgsim, nevis šķērsosim ielu,
Kas vedīs mūs debesu tāles
Pa precīzi novilktu horizontālu līniju.

Mēs negrēkosim, tikai mazliet aizlūgsim
Un dvēselēs mieru iedegsim-
Kā tādu mazu svecīti ar uguns liesmiņu.

Mēs mīlēsim un ticēsim
Ka visas pasaules posts
Ir ne jau Dieva griba, bet gan mūsu pašu vaina.

 

Sarma Cīrule
(Ķekava)

Pa vienai.....  

Pa vienai uzzied rozes....
Pa vienai lapas birst.....
Pa vienai aiziet dienas.......
Un adīts valdziņš irst....

Var rozes pušķī kārtot,
var lapas sārtoties...
Var diena iet pēc dienas-
sirds nebeigs ilgoties.

U n diena ies pēc dienas
un sirds pēc Tevis sauks.....
Pēc vasaras nāks ziema
Un atkal ievas plauks.....

Sintija Strautmane
(Ogre)

 ŠODIEN

šodien ir diena kas pieder man pašai
var jau līt lietus
un tecēt treknas laimes sviedri
šī var būt pēdējā diena ko dzīvoju
varbūt viss beigsies
bet ticamāk tas ka tracis vēl sāksies
šodien es varu piepildīt sevi
kā vēderu ar grēkiem modificētiem
vai attīrīties maigi cerībā saldā
šī ir tā diena kad varu sākt visu no gala
aizmirst pati sevi
un uzaicināt sevi uz iepazīšanās vakaru
šodiena ir tāda kāda tā ir
nerūp tai kompleksi
un neskaitāmās laika svārstības
es varu pastiepties tik augstu kā šī diena
pielāgoties tai vai tikt izmesta aiz borta
šodien es rakstu jaunu dzīves lapu
tā aizšķirsies uz neatgriešanos
un tomēr es izbaudu mirkli

Paula Jurģe
(Ķekava)

***

Ik brīdi uz rītu
No gultas es krītu.
Man bail, ka bēdās
Ik mirkli es mītu.
Man bail, ka dzīve iet gaitu
Bez manis-tik bail,
Ka skrēju skrējienu raitu.
Es skrienu un skrienu
Man jātiek pie laivas.
Es skrienu un nezinu dzīves savas.
Es mūku un zinu, ka netikšu mājas,
Jo nolaižas man rokas un kājas.
Es zinu, ka pazudīs manas mājas,
Jo nezinu sen kā tur nu klājas.
Uz darbu no rīta-
Visi no viena krīta.
Ik rītu, ik rītu no gultas es krītu.
Ik dienu, ik dienu kā vājprātis skrienu.
Jo vajag šai saulē man tikai vienu...
Nāc lēnām... man negribas steigu.
Es tevi lūdzu, panāc rītu.
Negribu skriet, bet neķer to ciet.
Lai iet!
Tu pieturi laiku,
Es vēlos aizdegt miera sveci
Un gaidīt, kad kļūsim mēs veci,
Kad noslīgs mums pleci.
Bet es skrienu, ka jupis tos
Skrējiena metrus.
Tie sastāda laika kilometrus.
Tavas rokas neskars laika sprīžus,
Un tad jau es neskaitu ceļa brīžus.

Emīls Eglītis
(Ķekava)

Sniegpārlas lejup laižas

Dāmas solo žilbina
Grācija un skaistums tās,
Pie kristāla sirds ikvienam iet.

Blakus kungs pie dāmas sēž,
Tas doties kaujā negrasās,
Jo frizūra jauna un
Fraka glauna mugurā.

Nešpetnais laidnis
Uz torņa tup,
Un kustināt kājas tas negrib,
Jo sapņos uzbrukumu vada.

Zirgam tikmēr sapņi lieli,
Par lielu sniega pili
Mūriem aplaistu
Kaujā iet tas nevar,
Jo jāplāno ir pils.

Vien Bandinieku kvartets drosmīgs
Uz zemes melnas nosēžas,
Un saknes audzē
Kupenai jaunai.

Kamēr jezga rit
Vecais vīrs ar ļauno lāpstu
Visus sapņus izgaisina,
Ar vienu vienīg' vēzienu.

Tad nu gan,
Viens šahs un mats!

***

Valentīna Špigele

Ķekavas unikālās adreses

Pie mums Ķekavā ir vīri gudri,
Uz izdomu tie visai mundri.
Lai atšķirtos no pārējiem,
Tie mājas veltīja ar numuriem.
Ne pēc kārtas, kā tu domā,
Bet gan kā tiem bija omā.

Te, Ķekavai par bēdu lielu,
Vajag izveidot vēl ielu.
Tāds rīkojums no „augšas” nāk,
Un vīri cenšas kā nu māk,
Jo krustām šķērsām celtām mājām
Ielas nosaukums vēl klājas.

„Šo lietu fiksi nokārtosim,
Numuram klāt ielu dosim,
Seno mājas numuru
Tagad sauks par korpusu.
Vai tad tā nu māka liela
Dot „Gaismas 19”ielu?”

Norunāts un darīts bija
Kā šie vīri apsolīja.
Tagad fabrikas ciematā
Četrpadsmit mājas saucas tā:
„Gaismas iela 19”
Tik nav šeit mājas deviņpadsmit...

Pie kapiem deviņpadsmit bija,
Līdz adresi tai nomainīja.
Tagad tā ir „Gaismas 4”,
Ne „Gaismas 19 / 4”
Arī „Gaismas astoņi” un „Gaismas seši”
Pie kapiem numuri vairs nav sveši.

Un skaistie nosaukumi „Dimanti”...
- Šie nosaukumi mājām mainīti.
Draudziņ, to aiz auss tu lieci:
Tās ir  - „Gaismas 3” un „Gaismas 5”
Adrese nu tev ir rokā,
Atradīsi to bez mokām....

Kā arī ielā Nākotnes
Mainītas tiek adreses.
Mājai četrpadsmit – tai iet greizi.
Adresi tai maina trešo reizi.
Lai zina to savi un sveši.
Tā Nākotnes trīsdesmit seši.

Mainīt adreses, to pagastvīri māk.
Informēt par to , tas viņiem nesanāk.
Bet mēs lūdzam „lieliem” vīriem,
Turpmāk – atvieglojot dzīvi,
Par pārmaiņām mūs informēt,
Civēktiesības neignorēt!