Berries

JDK "Katlakalns"

1998.gada Dziesmu un Deju svētki.
Normalized_img_0001 Normalized_img_0002
Normalized_img_0003 Normalized_img_0004

Normalized_pict0059

Jau vairāk kā piecpadsmit gadus Katlakalnā dejot griboši jaunieši ir apvienojušies jauniešu deju kolektīvā „Katlakalns”, kura vadītāji ir Vita Priede un Agris Vīksniņš. Šo gadu laikā ir kopā piedzīvots, izdejots tik daudz kas! Esam koncertējuši visā Latvijā, kā arī pabijuši dejot ārvalstīs. Tomēr, kā jau katram dejotājam, lielākais prieks ir dejot pašu mājās, es nebaidīšos teikt – svarīgākajā katra dejotāja notikumā – Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Jau izskanot iepriekšējo svētku pēdējiem akordiem sākām gaidīt nākamos un visi iepriekšējie pieci gadi pavadīti, nopietni strādājot un gatavojoties 2013.gada vasarai.

Normalized_pict0012 Normalized_pict0010

Iepriekšējā sezonā mums bija pašiem liels notikums-  15 gadu jubileja, kuru atzīmējām ar koncertu, pieaicinot arī bijušos dejotājus, bet uzreiz pēc koncerta jau sākām nopietnu darbu dziesmu svētkiem. Pagājušajā gadā JDK „Katlakalns” piedalījās dziesmu un deju svētku skatē un startēja B2 grupā. Ieguldītais darbs attaisnojās, jo pirmo reizi ieguvām līdz šim mūsu augstāko novērtējumu – pirmo pakāpi. Šāds rezultāts mūs ārkārtīgi iepriecināja un motivēja, līdz ar to vasaras kopsapulcē izlēmām, ka jātiecas augstāk un jāmēģina startēt B1 grupā, jo gribam gan dejot vairāk deju, gan arī pierādīt paši sev un vadītājiem, ka mēs varam!

Līdz ar to šo sezonu uzsākām apņēmības pilni. Ja kādreiz gadījās, ka negribas braukt uz dejām, uzmācas slinkums, tajā pašā dienā sagadās teatra vai izstādes apmeklējums, tad šajā sezonā tas nebija pat iedomājams. Jau rudenī sapratām, ka nepietiks ar ierastām metodēm, tādēļ aicinājām talkā draugus – Elīna mums reizi nedēļā pasniedz klasikas nodarbības. Tagad katrs no mums zina, ko nozīmē mistiskie svešvārdi demi plié, relevé, kādas ir pareizas roku un kāju pozīcijas un, galvenais, mēs to varam arī izpildīt. Esam kļuvuši staltāki, varošāki un pārliecinātāki par sevi un saviem spēkiem. Bet arī ar klasiku vien B1 grupai ir par maz, tādēļ mūsu vadītāji izdomāja vēl vienu lielisku metodi. Rudens un ziemas periodā apmēram reizi mēnesī rīkojām treniņdienas – vienu dienu brīvdienās, kad pilnīgi visi dejotāji varēja ierasties, lai strādātu un slīpētu savas prasmes. Šīs dienas bija ne tikai produktīvas, bet arī ļoti interesantas, jo katru reizi vadītāji mums sagādāja pa kādam pārsteigumam – tā, piemēram, vienā reizē iesildīšanos mums vadīja Paula, kura lika krietni pasvīst aerobikas ritmos. Savukārt, citā reizē meitenēm tika aizsietas acis un bija jāpaļaujas tikai uz saviem partneriem. Šādas treniņdienas ļāva arī rūpīgāk pieslīpēt katru dejas niansi, kam ikdienā nepietiek laika.

Normalized_pict0046 Normalized_pict0056

Normalized_img_0006 Normalized_img_0005

Neņemot vērā nopietno mēģinājumu grafiku, šajā sezonā esam paspējuši arī koncertēt gan savās mājās, gan arī viesos – esam pabijuši kaimiņos Baložos un Ķekavā, arī Slampē, Saulkrastos un Allažos. Līdz ar to, tuvojoties zīmīgajam skates datumam – 1.martam, sāka likties, ka dzīve ir apstājusies un eksistē tikai dejas. Janvāris un februāris bija pilni darba, treniņu, mēģinājumu. Atrādījām savas prasmes un konsultējāmies arī ar citu kolektīvu vadītājiem - gan TDA „Zīle” vadītāju Vitu Timermani, gan arī „Rotaļas” māksliniecisko vadītāju Gintu Baumani. Katram bija savas piezīmes, ieteikumi un ,jo tuvāk nāca pirmais marts, jo stresaināki un kašķīgāki kļuvām mēs paši – bija jāpārmāca jau zināmu deju apgūtas kombinācijas, gan rūpīgi jāstrādā, lai katrā dejā atspoguļotu tās raksturu. Līdz pat izlozes brīdim līdz spēku izsīkumam trenējāmies, trenējāmies un vēlreiz trenējāmies, lai beidzot piektdienas vakarā tiktos Salaspilī. Satraukums, protams, bija liels, bet pašiem likās, ka izdarām visu, ko spējam. Uz skatuves izdejojām gan mīlestību, gan jautru ķekatās iešanu un koķetēšanu, gan arī patriotismu – visu, ko patiesībā jūtam dejojot. Un tā nu mūsu ceļš uz Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem ir paveikts – skate izturēta, iegūta 2.pakāpe, pirmo reizi startējot B1 grupā, un nu ir atlicis tikai priekpilnais gaidīšanas laiks. Vēl nedaudz pamainīsim sastāvus, lai svētku laukumā izdejoties tiek arī jaunās māmiņas, kas skatē nevarēja piedalīties un turpināsim gaidīt vasaru un lielo notikumu.

Tad tur arī tiekamies – Daugavas stadionā!

Kolektīva vārdā- Ieva

Normalized_pict0015

KOLEKTĪVA DALĪBNIEKI STĀSTA.

Laura Rusule- JDK “ Katlakalns”Esmu piedalījusies 3 deju svētkos. Mani pirmie deju svētki bija 2000. gada Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. 

Otrie deju svētki, kuros piedalījos bija „Dziesmu un deju svētki Rīgai 800”. No šiem svētkiem visspilgtāk palikusi atmiņā Deju Upe un svētku gājiens. Nekad neaizmirsīšu svētku gājienu, kad mēs, meitenes, tērpušās Abrenes tautas tērpā gājām pa priekšu Rīgas rajona karogam un nesām rokās puķu pušķus. Tā bija fantastiska sajūta.

Vēl spilgtas atmiņas ir palikušas no 2003.gada Dziesmu un deju svētkiem. No šiem svētkiem atmiņā vislabāk palikušas dejas „Kam ir gaiss” un „Lien pelīte”. Visi svētki bija mīļi un īpaši un tās brīnišķīgās sajūtas mūžīgi paliks manā atmiņā. Un es zinu, ka manā mūžā būs vēl daudz deju svētku.
Normalized_laura

 

Andris Krūmiņš- JDK "Katlakalns".  Šie deju svētki manā praksē un pieredzē būs otrie. Pirmais satraukums tika pievārēts 2003.gada vasarā. Kad skate bija godam izturēta, jau kādā saulainā rītā kopā ar JDK”Katlakalns” stāvēju Dziesmu svētku parkā, lai piedalītos svētku gājienā. Biju lepns, kad man tika uzticēts tas gods nest Ķekavas (toreiz) pagasta zīmi. Negaidīti, bet patīkami. Spert soli, rokās Tev pagasta zīme un līdzās - Tevi pavada divas daiļas tautu meitas. Viena pat man  nākotnē teica: „Jā” vārdu un kļuva par sievu.

Kā vairumam cilvēku, Deju svētku nedēļa mijās ar ik dienas darbiem. Kaut arī uz to brīdi strādāju fiziski smagu darbu, dienas otrā pusē, atskrienot uz Daugavas stadionu,uz mēģinājumu, spēki atdzima no jauna, dejojot mēs atpūšamies . Gaisotne, kas tajā brīdī apkārt valda, rosība, jautrais noskaņojums cilvēkos, piepilda Tevi ar pozitīvu enerģiju. Tu esi spēka un apņēmības pilns.

Bija dienas, kad karstajā dienas svelmē neiztika arī bez lietus gāziena, ņēmām līdzi lietusplēves, bet reāli dejojām bez tām  , vai tad īstam dejotājam lietus ir šķērslis? Taču emocijas, kas valda noslēguma koncerta brīdī ir vienreizējas, tās ir praktiski neiespējami nodot/ izteikt vārdos, tās ir jāizjūt pašam.
Mūzika bija tik spēcīga, ka tā izskrēja man cauri un es to sajutu kā ūdens plūsmas pieskārienu, it  kā Tu būtu apliets, bet tai pašā laikā palicis sauss. Neizskaidrojamas emocijas, bet tādas, kuras gribas piedzīvot no jauna.
Esot ārzemēs, pateicoties starptautiskā tīmekļa (interneta) iespējām, tādā tālā nostūrī kā Kolumbija, varēju pastāstīt un parādīt savu vaļas prieku. Ar ko nodarbojos un cik skaisti tas izskatās.
Pasakot cittautiešiem aptuveno kopējo dalībnieku skaitu, vienlaikus esot uz deju plača (ja nemaldos ap 13400 dalībnieku), es redzēju izbrīnu viņu sejās!

Ar nepacietību gaidu nākošos, šī gada svētkus, kad no jauna varēšu būt daļiņa no garās, skaistās latviešu tautas jostas.


Normalized_iveta_andris

Iveta Krūmiņa- JDK “Katlakalns”. XV Deju svētki manā mūžā būs jau trešie svētki, kuros man būs tā laime piedalīties. Skolas laikā piedalījos arī skolēnu Dziesmu svētkos, dziedāju Mežaparka Lielajā estrādē. Toreiz likās, ka emocijas sit augstu vilni, bet pēc XIII Deju svētkiem sapratu, ka mans īstais Lielais aicinājums ir tieši Deju svētki un būt/ piedalīties deju svētkos!! Būt daļiņai Deju svētku!


Ar milzīgu nepacietību gaidu šī gada vasaru! Un ne jau tāpēc, lai varētu peldēties vai izbaudīt citus vasaras priekus, bet gan tāpēc, ka vasarā ir XV Deju svētki, kuros es piedalīšos!

 

Vivita Priede- „JDK Katlakalns”. Dziesmu un Deju svētku maģiju pirmo reizi sajutu 1998.gadā, kad piedalījos svētku gājienā kopā ar JDK Katlakalns. Kaut gan man bija tikai 3 gadi, es esot nogājusi visu gājienu godam, spītējot karstumam un garajam ceļam, kas jāveic. Vēlāk, mācoties Pļavniekkalna sākumskolā, piedalījos Bērnu un jauniešu dziesmu un deju svētkos, dejojot skolas kolektīvā pie skolotājas Dainas. 2008.gada svētkos man bija iespēja dziedāt Mežparkā kopā ar Renāru  Kauperu dziesmas „Par mezgliem” un „Mana dziesma”. Kā arī 2010. gada Bērnu un jauniešu Dziesmu un Deju svētkos piedalījāmies ar Ķekavas vidusskolas kori. Atceros, ka toreiz visu nedēļu bija ļoti karsts, kas padarīja mēģinājumu procesu mazliet grūtāku. Tomēr visas raizes aizmirsās, izskanot pirmajām „Saule. Pērkons. Daugava” notīm, jo tā ir himna Latvijai, manai tēvzemei.

Šogad, 2013.gadā, es dejošu Daugavas stadionā jau kā pilntiesīga JDK „Katlakalns” dalībniece, kā arī piedalīšos svētku gājienā, kā toreiz 98. gadā, saviļņojuma, prieka un lepnuma pārņemta.

Normalized_img_0007

Normalized_vivita