Berries

Jauktais koris "Zemdega"

Baložu kultūras nama jauktais koris „Zemdega”

Baložu pilsētas kultūras nama jauktais koris „Zemdega” 2012. g. nogalē atzīmēja savas pastāvēšanas 45 gadadienu. Tas ir vecākais amatierkolektīvu koris Ķekavas novadā. Korim šie būs 11. Dziesmu svētki.
Normalized_img_1651
Kora 40 gadu jubileja. Vidū diriģenti no labās Vitolds Rijnieks un Aldis Andersons

Kora „Zemdega” vēsture
No sieviešu ansambļa 1967.g.izauga Baložu kūdras fabrikas sieviešu koris. Sieviešu kora dibināšanas ideja pieder Ritai Pušpurei – Baložu kūdras fabrikas kluba vadītājai, ko koristi piemin un atceras ar mīļiem vārdiem.  Par pirmo kora diriģentu kļuva ansambļa vadītājs, Konservatorijas students un vēlāk  slavenais Operas solists –  Vladimirs Okuņs.

Vēlāk Rīgas rajona kultūras nodaļa R.Pušpurei ieteica padomāt par sieviešu kora nosaukumu. 1979. g. vasarā kūdras purvā bija ļoti daudz degšanas gadījumu un tos nevarēja nodzēst un tie gruzdēja nedēļām ilgi. R.Pušpure rudenī, uzsākot kora sezonu, teica: „Es zinu kā sauks mūsu kori – Zemdega”. 1980. gada vasarā Doles salā tika rīkoti Daugavas svētki un koris tajā piedalījās ar jauno nosaukumu „Zemdega”. Un tā līdz šim brīdim. Ilgus gadus kori vadīja jaunais diriģents Ferijs Millers.

Normalized_img067

1980.g. Daugavas svētkos Doles salā. 3.rindā centrā ar ozollapu vainagu diriģents Ferijs Millers

Koris katru vasaru devās kopīgos tuvākos vai tālākos koncertbraucienos. Līdzi devās ģimenes locekļi, draugi. Karēlijas brauciena laikā tika nolemts, ka būs interesantāk, ja dziedātu arī vīri, tāpēc nolēmām, ka jādibina jauktais koris.1985.gada rudenī jauno sezonu uzsākām kā jauktais koris.


Normalized_img206Jauktais koris „Zemdega” pēc skates LU aulā pie Kr.Barona pieminekļa Kirova parkā (tagad Vērmanes dārzā). 2.rindā centrā diriģenti Daina Libauere un Andris Jansons

Diriģenti.
Ar kori ir strādājuši daudzi diriģenti: Vladimirs Okuņs, Valdis Biezais, Andris Strēlis, Daina Libauere, Andris Jansons, Andris Gailis, Ferijs Millers, Guntars Ķirsis, Reinis Grīnhofs, Roberts Ošiņš, Mārtiņš Zvīgulis,  Ilze (Pizāne) Reinholce, Aldis Andersons, Anita Andersone un Vitolds Rijnieks. Visilgāk ar kori strādājis Ferijs Millers – stingrs un prasīgs diriģents. Jaunākā diriģente Līga Liedskalniņa. Saistībā ar diriģentiem korim ir bijuši kuriozi gadījumi, kad esam palikuši bez diriģenta: uz skati netiek mūsu diriģents, bērns slims –  pirms skates lūdzam cita kora diriģentu nodiriģēt – un darīts, nodziedam! Braucot uz Vāciju un Ziemaļvalstu koru festivālu Norvēģijā,  mūs sagatavoja topošie diriģenti Roberts Ošiņš un Mārtiņš Zvīgulis un piedzīvoja savas pirmās ugunskristības kopā ar mūsu kori.
Par kori allaž rūpējušies kora vecākie vai prezidenti: Inta Bogdāne 1965- 1980; Aina Reisa 1980 – 2002 (kora prezidente 22 gadus!), Ilona Cilmere 2002  - 2011, Agris Sniķeris 2011-. Paldies viņiem!


Normalized_untitledIlggadējā un atraktīvā kora prezidente Aina Reisa


Koris ir draudzīgs un saliedēts ar daudzām jaukām tradīcijām.
Viena no tradīcijām, kas arī jebkuru kolektīvu visvairāk saliedē un satuvina – kopīgi ceļojumi.
Koris daudz ceļoja/koncertēja - padomju laikos pa bijušo plašo Padomju Savienību, kur visur mūs uzņēma ļoti draudzīgi un atsaucīgi. Esam bijuši pie kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, kā arī izbraukts Maskavas Zelta loks, Karēlija, Baltkrievija, Ukraina, Moldāvija, kāpts Karpatu un Kaukāza kalnos, peldēts Melnajā un Azovas jūrā utt.
Pēc neatkarības atgūšanas prmais ārzemju brauciens bija 2000.g. uz Ziemaļvalstu koru festivālu Norvēģijā Skienes pilsētā, kur piedalījās 100 kolektīvi no 8 Baltijas valstīm.

Normalized_img889

2000.gads- Norvēģija

Normalized_img899

Normalized_img881Helsinkos pie Jana Sibēliusa pieminekļa pārbaudam kā skan „Pūt vējiņi”

2001.g kopā ar k/n deju kolektīvu devāmies uz Bavāriju,  kur koncertējām gan kopā ar vietējiem pašdarbnieku kolektīviem, gan pilsētas laukumos. Minhenē varējām izbaudīt savdabīgo alus festivāla „Oktoberfest”gaisotni.

2007.g koncertējām Krētas salā Hanjas pilsētas filharmonijā, 2008. g. koncertējām un atpūtāmies Spānijā – La-pinedā.

Karnevāla tradīcija. Vairāk kā 25 gadus janvāra nogalē koris rīko koncertu/karnevālu un aicina piedalīties sadraudzīgos korus. Šim pasākumam vienmēr ir liela atsaucība.

Normalized_img894

Normalized__mg_5837  Normalized__mg_5920

Sagaidot šīs vasaras nozīmīgākos svētkus - Dziesmu svētkus, Baložu pilsētas bibliotēka 2013.g.martā organizēja pasākumu „Zemdega Dziesmusvētku karuselī” uz kuru aicinājām bijušos un esošos koristus, lai sildītos pie atmiņu ugunskura.  

Kas ir dziesma? – tā Lija Siliņa jautāja sanākušajiem. Dziesma ir cilvēka mūža pavadone vai, citējot Raini, „Dziesmas, kora dziedāšana ir tiešām labākais simbols garīgai kopdarbībai...”. Lai vienmēr atceramies Baumaņu Kārli – dziesmas un himnas „Dievs, svētī Latviju” autoru. Pirmo reizi šī dziesma skan 1873.gadā – pirmajos Vispārējos latviešu Dziedāšanas svētkos, bet 1938.gadā – pēdējo reizi. Un tikai 1990.gadā, XX Dziesmu svētkos visa latvju tauta lielā saviļņojumā klausās savu himnu.

Ilonas Cilmeres daži mirkļi no kora dzīves, kur viņa izdzīvojusi ilgus gadus kā dziedātāja un teju desmit gadus kā kora prezidente. Sākumā bija visas jauniņas. Atnāca arī jauniņš diriģents Ferijs Millers, kurš pēc tam trīs reizes gāja no mums prom un nāca atpakaļ. Dažas atmiņas – koru sadziedāšanās brīvdabas estrādē „Sadziedās visa Zemgale – Tukumā”. Koncerta ieskāņā sākās tik spēcīgas lietus gāzes, ka koristu garās kleitas un šalles burtiski bija slapjas, bet pasākums notika un kori nodziedāja labi. Pēc tam gan vairākām dziedātājām bija veselības problēmas.

Normalized_img884
Daugavmalā gaidot Dziesmu svētku gājienu 2003.g.

Vēl spilgti atmiņā dziesmu svētku mēģinājumi. Viens no tādiem: sešos no rīta jau jābūt Meža parka estrādē, mēs cēlušies piecos un vēl agrāk. Sanākam tādi miegaini, bet putniņi gan laiž  treļļus, te uznāk diriģents E.Račevskis un saka: „Nu kā, vai jūs mani putniņi jau pamodušies, vai gatavi dziesmai?” Gājiena un koncerta starplaikā viss koris tika laipni uzņemts kora prezidentes Ainas Reisas 3 istabu dzīvoklī atsvaidzināties, atpūsties un atkal ar jaunām emocijām uz koncertu dziedāt! Mūsu Ainai piemīt gaišredzība un viņa allaž devās izvilkt korim vajadzīgās dziesmas skatei. Viens no kurioziem gadījumiem notika 1985.gada Dziesmusvētkos, kad „Zemdegas” autobuss saplīsa, bet uz Dziesmusvētku mēģinājumu jātiek. Tad nu koristes bija skrējušas uz ceļa un „nocēlušas no trases” 23.autobusu. Šoferis uzreiz bija iejuties situācijā, visi kopā braukuši pie dispečeres to saskaņot (atcerēsimies, ka mobilo telefonu tolaik nebija) un tad uz Dziesmusvētku estrādi.

Normalized_dsc00388
Izstāde Baložu pilsētas bibliotēkā. „Zemdega”dziesmu svētku karuselī 2013.g


Ko man nozīmē Dziesmu svētki?

Vallija Marta Rūzniece dzim. Ārgale – biju kādos trijos dziesmu svētkos. Visjaukākie ir mēģinājumi, kad var diriģents būt brīnišķīgs cilvēks kora priekšā. Māca, rāj, izklaidē. Atcerās, kā J.Dūmiņš rāja, ka rozes kaisa vistām, bet vajag ar plašu žestu. Haralds Mednis ļoti inteliģenti aizrādīja.Svētki kā senās kāzās – nedēļas garumā.

Inga Lehtla korī 22 gadus: man dziesmu svētki saistās ar kaut ko ļoti jauku, interesantu, skaistu, ar tautas kopābūšanu, jo dziesma ir spēks. Dziesmu svētkus gaidu ar lielu nepacietību, paiet vieni, es jau gaidu nākamos, jo mūsu tautai tas ir saliedēšanās spēks, kaut kas dvēseliski nepieciešams.

Ingrīda Rasa: emocijas, kopības sajūta.Viens par visiem, visi par vienu. Tā bija...Kaut arī nav pirmā augstākā kategorija, tomēr dziedājām savam priekam un no sirds.

Marta Talinska: Dziesma, Dziedāšana, kopā būšana, Dziesmu svētki ir mana dzīve jau no apzinīgās dzīves sākuma.

Ivars Zariņš: man dziesmusvētki nozīmē visu, kas saistās ar dziesmu, cilvēku likteņiem, tie ir visvarenākie latviešu svēki.

Benita Naudžūne: Dziesmusvētkos pirmoreiz piedalījos Igaunijas   Dziesmusvētku simtgades sarīkojumā 1968.gadā, biju nesen sākusi dziedāt arodbiedrību  kultūras nama korī pie Leonīda Vīgnera un mūs uz turieni uzaicināja K. Tirnpu kultūras nama  vīru koris. Iespaidi bija neizsakāmi -lielā Piritas estrāde, dziesmu svētku gājiens, kurā arī mēs gājām savos Nīcas tērpos (un tikām pat apbrīnotas), kā arī  piedalījāmies koncertā, dziedājām igauniski.

Tad nāca mūsu pašu, latviešu, Dziesmusvētku simtgade, pēc kuras man koru darbībā bija  pārtraukums bērnu audzināšanai, un atsāku dziedāt, kad meitiņai palika septiņi gadi. „Zemdegā” dziedu kopš 1987.gada.

Galvenais, manuprāt, ir piedalīties pie kā liela, kuru var pacelt tikai visi kopā, tauta. Un Dziesmusvētki ir tie, kas mūs  lielā mērā turēja kopā, tie  bija manas dzīves skaistākie brīži.  Dzīve vispār ir aizraujošs piedzīvojums ar mērķi augt, pilnveidoties, sasniegt, mainīties savai personībai un visai savai ietekmes sfērai. Ir tik labi apzināties, ka katrā pasākumā, kas veidojas skaists un labs, ir kripatiņa tava darba, pūļu, nervu  un sirds enerģijas. Un tad, pēc it kā nemanāma, ilgos gados pieliktā darba nāk gandarījums, un dziesmusvētkos esmu piedzīvojusi tādu brīdi kā ekstāzi, šķiet tie bija otrie brīvās Latvijas dziesmu svētki, ja atceraties, pirms noslēguma koncerta bija lijis, un koncerta laikā, stāvot  augšā estrādē otrajos altos un raugoties pāri uz miglainā dūmakā  tīto debesi, mežu un pēdējām skatītāju rindām, sajūtot blakus esošo piecpadsmit tūkstošu dziedātāju vienotību ar izpildāmo mūziku, dabu,  jutos kā savienota ar tālajiem gadsimtiem, vareno pirmatnību, ka es esmu tā tālā sence, kura piedalās maģiskā, nebeidzamā dzīvības procesā, un ka man jāsargā un jānes tālāk laikā kaut kas liels un svēts. Tas bija kaut kas sirreāls, un tādu brīžu dēļ  aizmirstas visas ikdienas rūpes, nīkšana pirms uznācieniem estrādē, karstums biezajā tautas tērpā, mēģinājumu sūrais darbs.

Normalized_dsc_1881
Esošie un bijušie dziedātāji atmiņu vakarā 21.03.2013.


Koristu atmiņas, atziņas, vēlējumi!


Līga Beržuka: Šim korim ir īpaša savstarpējā sapratne, kas veidojas ikdienas muzikālajā gaisotnē, taču vēl gaišāka un dziļāka sapratne veidojās mūsu kopējējos izbraukumos un ekskursijās.

Viktorija Sondore: Korī pavadītie gadi man ir visskaistākie manā mūžā. Ir tik daudz skaistu atmiņu...Prātā Latgales dziesmu svētki, mežaparks, Skandin;avijas valstis.Iesaku katram turēties pie kora līdz sirmam vecumam. Lai visiem labas balsis un veselība!

Vita Sniķere: visjaukākās atmiņas par kora draudzīgo garu – kā mīļā, draudzīgā ģimenē. Atmiņā – garie, aukstie ziemas vakaru mēģinājumi. Nosaluši, pārsaluši, vēl pēc mēģinājuma jāgaida 23. Autobuss – bet nebija pat domas, ka varētu neiet. Daudzi jau aizsaulē – ceru, ka viņi noskatās uz mums no mākoņu maliņas...

Māra Andersone: Paldies par jaukām atmiņām korī „Zemdega”un prieks satikt vecbiedrus, kuriem dziesmas, koris un kopā būšana kolektīvā ir dzīves sastāvdaļa.

 


Valijas Rūzniekas un Ainas Reisas stāstīto apkopojot, savus iespaidus atceroties, faktus precizējot, materiālu sagatavoja  Dainuvīte Markelova, ilggadēja Kora „Zemdega” dziedātāja.