Berries

III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Krievijas impērijas laikā.
Esplanādes laukumā uzcēla speciālu celtni 3 tūkstošiem dziedātāju un apmēram 15 tūkstošiem skatītāju.
Paralēli kora mūzikas koncertiem, skan arī jaunā latviešu orķestra mūzika, kam atvēlēts trešais – instrumentālais koncerts.
Piedalās 117 kori – 2616 dziedātāji.

Normalized_1

Mūsu novadā:

III Vispārīgajos latviešu dziedāšanas svētkos 1888. g. (Rīgā) piedalījās Ķekavas Beitiņu saimnieks Juris Simenovs (1853-1906). Viņš dziedāja Doles Labdarības biedrības vīru korī, kas skolotāja J. Seska vadībā darbojās Doles salas pagastskolā. Vācu avīzē„Zeitung fūr und Stadt und Land”, visādi uzteicot svētku norisi, bija arī norāde, ka vērts būtu pievērsties arī latviešu tautas dejai.

 

 

 

Normalized_simenonskm1431

Juris Simenovs ap 1882.g.

Ar Doles labdarības biedrības kori, kuru diriģēja skolotājs Jānis Sesks, piedalījās 3. Vispārīgos latviešu dziedāšanassvētkos 1888.g.

Dzimis 1853.g. Ķeipenē, 1870.g. vidū minēts kā Doles muižas darbinieks, pēc meitas atmiņām – bijis mežsargs. Rentējis Floretes lopu muižiņu, bet 1883.g. iepērk par dzimtu Beitiņu saimniecību. Ticis ievēlēts pašvaldību amatos, aktīvi aizstāvējis latviešu tiesības.

Aizrautīgs latvietības kopšanas idejas aktīvists, aizrāvies ar Kr. Valdemāra idejām, pazīstams ar Frici Brīvzemnieku, kuram iesūta savus folkloras pierakstus, daļu no kuriem iekļāva 1881.g. izdotā grāmatā „Etnogrāfijas nodaļas darbi VI” (Krievu valodā), kā arī Fr.Brīvzemnieka sastādītajā pirmajā zinātniskajā folkloras materiālu izdevumā, kurš iznāca 1887.g., tika iekļautas 43 Simenova savāktās teikas un pasakas. Kr.Barona savāktajās „Latvju Dainās” ievietotas 60 tautas dziesmas un ģimenes godu apraksti.

1905.g. pieslejas sociāldemokrātiem, tiek ievēlēts revolucionārajā Rīcības komitejā. Atnākot soda ekspedīcijai, tiek 1906.g. tiek nošauts Dzelzkaļu priedītēs, apglabāts Doles – Ķekavas kapsētā. Beitiņu mājas nodedzina. Vēlāk pēcteči mājas atjauno.

J.Simenova meita Austra Simenova ap 1970. g. pierakstījusi dzimtas dzīvesstāstu, kuru, tāpat kā attēlā redzamo fotogrāfiju, muzejam dāvinājis Austras māsas Mildas dēls Valts Raits.


 Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums.