Berries

Dainas Marijas Zozuļas atmiņas un emocijas par dalību deju svētkos 1970.gadā un ne tikai!

1967.gads-nodibinu jauniešu deju kolektīvu Ķekavas kultūras namā (Doles tautas nams).Tautas tērpus darinām - papildinam  par ballēs iegūto naudu no ieejas biļetēm.  Puišiem slenģenes un meitām saktas ,piekariņus villainēm darina Modris Blate. Bijām jauni un ļoti laimīgi,draudzīgi,saliedēti. 1969.gadā apgūstam Deju svētku repertuāru: „Es mācēju danci vest”(U.Žagatas hor.,G.Ordelovska mūzika),”Raitais solis” (M.Letiņas hor.,A.Sīlītes hor.),”Dzintarkrasta puiši” (V.Ozola hor.,A.Žilinska mūzika),”Visi ciema suņi rēja” (A.Donasa hor.,T.Bērziņa muz.apd.),”Palēcieni” –(moldāvu deja.S.Ļihačova hor.U.Lapsiņa muz.apd.).Kolektīva koncertmeistare Lilija Dumpe (aktiera Ulda Dumpja mamma). Kolektīvs izpušķojot ar meijām kravas mašīnu izbraukāja Latviju krustu šķērsu sniedzot koncertus pat Latgales tālākajos rajonos.Pats tālākais ceļa gala punkts bija Odesa. Atceros, ka šajā braucienā kolhoza jaunais speciālists Ivars devās savā kāzu ceļojumā , Inesei  vārīt makaronus iemācīja topošais vīrs, mūs visus mēģināja „pāraudzināt” pat divi autobusa šoferi.Atceros, ka kādu rītu pamodāmies pie pīļu dīķa , kurā vakarā bijām mēness gaismā līksmi peldējušies un teltis uzslējuši pašā pīļu nedarbu vietā. Uh un ah! Aizrautīgi  smējāmies skatoties vienam uz otru kādi izskatījamies no rīta pēc šīs peldes.Tik „mīkstu”, „slidenu”dīķa malu diez vai kāds savā dzīvē vēlreiz ir baudījis.

1969.gada martā notiek  republikas skates . Skatēs  jauniešu deju kolektīvus iedala 2 grupās. Mēs dejojam pirmajā grupā. Skatēs republikā kopumā piedalās 238 jauniešu deju kolektīvi, no kuriem 128 kolektīvi iegūst tiesības piedalīties deju svētkos, tai skaitā 14 kolektīvu no Rīgas rajona. V.I.Ļeņina 100. Dzimšanas dienai un Padomju Latvijas 30.gadadienai veltītie 6.Dziesmu un Deju svētki notiek Rīgā 1970.gadā no 10.-20.jūlijam.

Sestdienā ,18.jūlijā Svētku dalībnieku gājiens.Deviņpadsmit tūkstoši svētku dalībnieki un organizatori krāšņā gājienā dodas cauri visai pilsētai no Komjaunatnes krastmalas pa Gorkija ielu garām LKP CK ēkai, kuras priekšā valdības locekļiem īpaši uzcelta tribīne, tālāk pa Komunāru bulvāri,  Ļeņina , Pērnavas un stadiona ielu uz „Daugavas” stadionu. Svētku gājiens skatītāju ovācijām skanot apiet goda apli pa stadionu. Tikko dziedātāji ieņēmuši vietas skatītāju tribīnēs ,sākas Deju svētku ģenerālmēģinājums – koncerts svētku dalībniekiem un skatītājiem. Pirmo reizi Deju svētku programma šajos svētkos tiek rādīta trīs reizes.

Svētkus ievada PROLOGS. Piecpadsmit dejotāju pāri  (meitenēm rokās lieli dzintara gabali)laukuma vidū veido dzintara gredzenu. Uz skrejceļa iznāk 15 karognesēji, kurus pavada attiecīgās republikas tautas tērpā tērpies deju pāris.Priekšgalā PSRS karogs. Šajā laikā dejotāji uz laukuma veido uzrakstus: „Ļeņins”, „100”.

Svētku gājienu visā minētajā garumā veicu sniegbaltās augstpapēžu kurpītēs (spicenēs), sniegbaltā brokāta kleitiņā, vējā plīvojošiem skruļļainiem matiem. Cik lepna es biju, kad soļojot sava kolektīva priekšgalā stadionā dzirdēju:Daina!Daina! Visi bijām tik apgaroti, tik laimīgi. Tas, ka mūsu tautas tērpi bija ļoti vienkārši, tas nebija šķērslis iegūt tiesības dalībai svētkos, nebija šķērslis lepniem soļot svētku gājienā. Varbūt tāpēc pēdējos gados ļoti cenšos iegādāties pareizus etnografiskus aksesuārus savam tautas tērpam un esmu uzrakstījusi un dzīvē realizējusi  jau divus projektus tautas tērpu sakarā. Patreiz rakstu jau trešo projektu un ļoti ceru , ka komisija novērtēs pozitīvi. Klāt savam atmiņu stāstam pievienoju fotoattēlu.

Normalized_img_0001 Normalized_img_0002

Aicinu bijušos dejotājus, kuri redzami šajā  fotogrāfijā un arī tos, kuri foto nav iemūžināti atsaukties, jo esmu iecerējusi izveidot foto –„MĒS PĒC 45 GADIEM”. Rakstiet: daina.marija.zozula@kekava.lv vai zvaniet 26333305. Tiksimies Doles tautas namā.(Vienosimies par datumu).

Šajā laikā Ķekavas kultūras namā darbojās jauktais koris. Diriģents –Alberts Skuja. Diriģents bija personība ar lielo burtu. Tik daudz  meiteņu nāca dziedāt tieši amizantā , smaidīgā, noslēpumainā diriģenta dēļ. Notika arī maza mīlestības –iemīlēšanās „traģēdija”. Tajā man atzinās kāda no dziedātājām –ļoti simpātiska sieviete. Viņa vairākus gadus bija iecerējusi reiz iegūt Alberta sirdi, bet kā jau dzīvē  gadās, kaut  kas līdzīgs  filmās redzētos seriālos  uz kori dziedāt atnāca smuka ,gariem gaišiem matiem, zilām acīm jauna tautu meita un Alberta sirds „salūza”.Tā kā kopskaitā  esmu piedalījusies  četrpadsmitDZIESMU UN DEJU SVĒTKOSRĪGĀ( 1965.,1970.,1980.,1985.,1990.,1993.,1995.,1998.,2000.,2001.,2003.,2005.,2008.,2010.g. – pieaugušo un skolu jaunatnes, kā arī Rīgai -800), tad līdz šīs vasaras svētkiem noteikti uzrakstīšu savas atmiņas par kādu no šiem svētkiem. Par katriem svētkiem ir ko atcerēties –gan kuriozus, gan pārpratumus, un pat asaras. Ieskats dažos no kurioziem- lai nenokavētu noslēguma koncertu Mežaparkā man izdevās pierunāt policistus ne tikai atļaut iebraukt slēgtā ielu zonā , lai bez  kavēšanās aizbrauktu  pa slēgtajām ielām līdz Mežaparkam, bet paši policisti, kuri bija tikpat aktīvi kā es,sazinoties pa rāciju ar savu priekšniecību ne tikai atvēra slēgtās ielas barjeru , bet brauca  manai mašīnai pa priekšu ar  ieslēgtām bākugunīm mani pievedot līdz pašai estrādei, jo biju mazlietiņ samelojusies, ka esmu diriģente un arī tērpusies es biju ļoti greznā tautas tērpā izgreznojusies ar svētku nozīmītēm. Otrs līdzīgs gadījums, kad autobusa šoferis no Latgales, kurš ne reizes nebija braucis pa Rīgas ielām ieveda manus mazos pirmsskolas dejotājus Mežaparka mežā, ka bijām spiesti lūgt policistus mūs nogādāt līdz mēģinājuma vietai. Taču kādi prieki mazajiem! Vislielākais smaids, kad atceros, ka kādā no mēģinājumiem mazais danču bērns aizdejoja līdzi citam kolektīvam, cienājās  ar viņu konfektēm un nemaz nenojauta, ka viņa meklēšanā iesaistīts viss stadions. Man satraukums, bet mazajam lieli prieki, kad pieaudzis puisis viņu „kukuragā” atgādāja līdz mūsu kolektīvam. Svētkos visi ir kā viena liela, mīļa ,saticīga ģimene. Par to kāpēc raudāju , kāpēc kolhoza priekššēdētājs piekrita mani sodīt , un par ko un kā tas sods izpaudās passtāstīšu kādā no nākošiem saviem atmiņu stāstiem. Dalība katrā no  svētkiem dod enerģiju iet uz priekšu uz nākošajiem svētkiem.Man pašai būtu interesanti tikties ar novadnieku , kurš kā dalībnieks būtu piedalījies vismaz desmit svētkos. 

Esmu no tās paaudzes, kur pilngadību sasniedzot „JAUNO TRADICIJU PADOME” izsniedza „PILNGADĪBAS APLIECĪBU”. Es apliecību saņēmu Katlakalnā. Apliecības titullapā man veltītas  O.Vācieša dzejas rindas :
„Padomjzeme klausās ,kādu soli liec,
Dzimtā zeme redzēs, cik ir tālu iets.
Ej,Tev sejā lieli dzīves vēji pūš,
Jo būs platāks solis, jo būs lielāks mūžš.”

Apliecības otro lapu rotā zīmogs: Latvijas PSR Katlakalna ciema darba ļaužu deputātu padome Rīgas rajonā. Paraksts: Jauno Tradiciju Padome un veltījums no padomes:

„Pats dārgākais cilvēkam –dzīvība.
Tā viņam dota vienu reizi,
Un sava dzīve ir jānodzīvo tā ,
Lai nebūtu mocoši,sāpīgi
Par bezmērķīgi nodzīvotiem gadiem.” (N.Ostrovskis).

Es pati rūdījumu tautas dejās ieguvu dejojot TDA „Liesma”, kur kolektīva  trīs sastāvos dejoja vairāk kā 100 dejotāju. Lai varētu dejot koncertos bija jābūt labai meistarībai, disciplīnai,fiziskai izturībai. Mūs neviens neauklēja, neapčubināja. Mēs visi cienījām viens otru, visi koncertos bijām kā viens vesels. Mēs visi bijām lepni, ka esam no „Liesmas”. 5.deju svētkos TDA „Liesma”republikas sacensībās izcīna 2. Vietu. 1.vietu un ceļojošo karogu šajos svētkos saņem  TDA „Dancis”. Ja pieminu savu vadīto pirmo deju kolektīvu, tad deju kolektīvu es noorganizēju no nulles punkta, jo iepriekšējais sastāvs , kuram reizi pa reizei  „pieskrēju „ arī es ,dejotāji  vairs neturpināja dejot, vai arī pārgāja dejot uz putnu fabrikas deju kolektīvu.1973. Gadā tika slēgts Ķekavas kultūras nams un līdz ar to beidz pastāvēt deju kolektīvs. Tukša vieta nepastāv un stipri meistarības pamati tiek ielikti deju kolektīvā „Zīle”, kuram 1979. Gadā piešķir Tautas kolektīva goda nosaukumu. Kolektīvu vadītāji Silva Štelfa un Ēriks Milčs. Bagātās putnu fabrikas „Ķekava” direktors Mārtiņš Skuja atbalsta savus pašdarbības kolektīvus . Kolektīvu vadītāji saņem tiem laikiem izcilas algas, dalībniekiem tiek šūdināti krāšņi tautas tērpi.Atceroties tā laika kultūras darba organizāciju, tad ,jāatzīst, ka ļoti tālredzīgs un kultūru atbalstošs bija putnu fabrikas „Ķekava” direktors Mārtiņš Skuja. Kā viens no piemēriem: ja es kā bērnu deju kolektīva mākslinieciskā vadītāja 2 gadus atpakaļ lūdzu kolektīvam repetitoru, kura rezultātā Ķekavā „sacēlās vētra”, un oponenti  skaļās  balsīs nenogurstoši sauca:”kāpēc, ārprāts, ne par ko”, tad Mārtiņš Skuja jau tālajos septiņdesmitajos gados putnu fabrikas deju kolektīvam apmaksāja arī repetitora darbu (Ēriks Milčs). Priecājos, ka ar katru dienu „kā sēnes pēc lietus” aug „kultūras  eksperti”, kritiķi, un  pēc 45 gadiem noteikti būs  ko atcerēties, par ko rakstīt ,spriest, domāt, brīnīties un nenobrīnīties. Katrs gads mūsu dzīvē ir interesants un svarīgs, svarīgs un neatkārtojams:

„DOD DIEVIŅI OTRAM DOT,
NE NO OTRA MĪĻI LŪGT” (latv.t.z.)

Dziesmu ,deju gars,dziesmu ,deju prieks! DZIESMU SVĒTKI! DEJU SVĒTKI! Arī šovasar šo svētku norise būs saistīta ar krāsņu ziedu, zaļoksnēju meiju un ozollapu vainagu smaržu.

KO VĒLĒSIM SEV UN CITIEM? LAI ŠAJOS SVĒTKOS IZSKAN MŪSU CIEŅA UN MĪLESTĪBA MŪSU NOVADAM, MŪSU LATVIJAI  IZBRĪVĒJAM LAIKU, LAI ŠAJĀ VASARAS NEDĒĻĀ BŪTU TUR –RĪGĀ,SVĒTKOS! IZJŪTAM TO PĀRDZĪVOJUMU KONCERTA LAIKĀ, KAS LIEK PAZĪSTAMĀM DZIESMĀM UN DEJĀM LĪDZI VIBRĒT, KAS BRĪŽAM SAVEĻ KAKLĀ ASU KAMOLU...


Četrpadsmit Dziesmu un deju svētku dalībniece Daina Marija Zozuļa.