Berries
← Atpakaļ uz sadaļu

Zentai Raitai 100

08.04.2014 | Ināra Rumbina | muzejs
First_page_raita_5

           Zenta Raita, dz. Bērziņa, (1914 - 2008) dzimusi Doles salā, kur šai dzimtai daudz radu, piem., tēva brālis slavenais ātrslidotājs Alfons Bērziņš. Mātes vecāki – no Pūķupes apkaimes (Ķekavas krastā Daugavai). Mācījusies pamatskolā Salaspilī un vidusskolā Rīgā, bet pēc tam strādāja Doles pagastnamā (Ķekavā) par kancelejas ierēdni. Apprecējās 1939. g.; jaunā ģimene pārcēlās uz Rīgu kopā radinieku, pensionēto pagasta rakstvedi P. Cauni. Zentas vīrs bija instruktors Latvijas armijā, virsdienestā, bet tika vācu varas mobilizēts un Austrumu frontē gāja bojā. Kara nogalē Caunes ģimene emigrēja, bet Zenta ar meitiņu 1948. g. atgriezās Ķekavā un sāka strādāt par mašīnrakstītāju vietējā Izpildkomitejā, kura bija izvietota Doles Tautas namā. „Galīgi analfabēti strādāja; daudz dokumentu samests kaudzē uz grīdas, arī draudzes grāmatas” -  Izpildkomitejas priekšsēdētāja likusi visu satīrīt, taču nav zināms, kur unikālās vēstures liecības palikušas. Pie Tautas nama, kādreizējā kroga, bijusi stadula, kas sabrukusi pēc kara kādā vētrā: „Sadedzināja skaistus, skanīgus baļķus – tādus, ka vijoles varēja taisīt…”.  

           Kopā ar citiem Izpildkomitejas tehniskajiem darbiniekiem nakti uz 1949. g. 25. martu Zentai nācies pavadīt kancelejas telpās: dažas amatpersonas brīvi staigājušas iekšā un ārā, bet pārējie nedrīkstējuši nekur iet, tādēļ visi baidījušies, ka tiks represēti. Arī Zenta, jo 1941. g. 14. jūnijā bija arestēts viņas māsīcas vīrs, Ručku saimnieks Jānis Pētersons. Tomēr šajā reizē visiem pēc pusnakts nācās sēsties armijas mašīnās, līdzās bruņotiem vīriem, ar uzdevumu: pēc cilvēku aizvešanas sastādīt aktus par tukšajās mājās palikušo mantu. „Tie briesmu gadi kā iededzināti”- tā šos notikumus atcerējās Zenta Raita.

             Pēc baisās nakts daudz gadu (1950-1967) Zenta aizvadīja bibliotekāres darbā Doles Tautas nama ēkā (tur viņai bija ieradīts arī neliels dzīvoklītis). „Bibliotekārs – notes puļķītis”, jo bija jāveic arī dažādi papildus uzdevumi: ne tikai sienas avīzes pārzināšana un aģitācijas stūrīša noformēšana kārtējām vēlēšanām, bet arī jāstaigā pa iedzīvotāju mājām, veicot lopu un sējumu uzskaiti. Kopā ar Tautas nama vadītāju rīkotas lietišķās mākslas izstādes u. c. pasākumi. Zentai patika rokdarbi un grāmatas, puķes un fotografēšana, piem., jau 1930. gados viņa fotografējusi norises pie Daugavas un veidojusi kompozīciju savam iesvētību portretam.  

            Pateicīgo novadnieku kupli apmeklēts bija viņas pensijā izvadīšanas sarīkojums 1967. g., bet Ķekavas muzeju Zenta Raita atbalstīja jau kopš tā pirmsākumiem - kopš pašas muzeja idejas tapšanas 1980. gadu nogalē, un laika gaitā ir uzdāvinājusi ap 120 priekšmetu.

Ķekavas novadpētniecības muzejs speciāliste

Velta Strazdiņa

Foto 

* 90 gadu jubilejā

*Bērnībā

*Iesvētību dienā

*Kāzās (vedēji: Doles pagasta rakstvedis  P. Caune ar sievu – Zentas mātes māsu)

*Bibliotekāres darba laikā (fotografēts Doles Tautas nama zālē, publicēšanai rajona avīzē)

*Apsveicēji, izvadot pensijā (fotografēts Doles Tautas nama zālē)

*Ar pateicīgo novadnieku dāvinātajām puķēm, - pensijā izvadīšanas dienā

Komentāri