Berries
← Atpakaļ uz sadaļu

Viktoram Ramānam 145

08.04.2014 | Ināra Rumbina | muzejs
First_page_ramana_portrets131

         Viktors Ramāns (1869-1940), Doles draudzes skolotājs, divdesmit sava mūža gadus veltījis mūsu novadam. Laikā, kad skolā obligāta bija rusifikācija (pārkrievošana), viņš, darbodamies Pulkarnes Labdarības biedrībā un pēc tam paša dibinātajā Doles Saviesīgajā biedrībā, veidoja mūsu 19. gs. nogales un 20. gs. sākuma novadniekus par latviešu valodas lietotājiem, par latviešu literatūras un kultūras baudītājiem un izplatītājiem, par pašorganizēties un idejas vārdā sadarboties spējīgiem indivīdiem  – tātad par tolaik vēl tikai nezināmā nākotnē mītošās Latvijas Republikas pilsoņiem. 

         V. Ramāns dzimis Cēsu apriņķa Bērzaunē, mācījies vietējā pagastskolā un draudzes skolā, beidzis Baltijas skolotāju semināru un 1891. g. uzsācis pedagoga darbu. Doles draudzes skolā Ķekavā sācis darbu 1895. g., nākamajā gadā kļuvis par šīs skolas vadītāju un turpinājis darbu līdz 1915.g, kad mūsu novadā izveidojās Pirmā pasaules kara frontes līnija. Veidoja novadnieku sabiedrisko dzīvi: 1895.-1905. g. darbojās Pulkarnes Labdarības biedrībā (tā savus pasākumus rīkoja pagastnama sapulču zālē), bet 1908. g. kopā ar domubiedriem nodibināja Doles Saviesīgo biedrību un vairākus gadus bija tās priekšsēdētājs. Ramāna darbības laikā būtiski mainījās arī Ķekavas vēsturiskā centra veidols: Doles draudzes skolai 1902. g. veco koka būvju vietā uzcelta jaunā ēka – mūra, ar verandu un jumta stāvu, bet 1910./1911. g. Doles muižai piederošajam Ķekavas krogam uzbūvēts otrais stāvs Saviesīgās biedrības vajadzībām.

Par sekmīgu skolā darbu Ramāns 1905. g. decembrī izpelnījies cara valdības apbalvojumu: sudraba medaļu ar uzrakstu „За Усердие” („Par centību”) nēsāšanai uz krūtīm „uz Aleksandra lentas”. Tajā pat laikā iesaistīšanās revolucionārajos notikumos (paraksts uz iesnieguma par skolotāju atteikšanos pasniegt ticības mācību, 1905. g. 17. oktobra manifestam veltītais mītiņš pie draudzes skolas, revolucionāru pulcēšanās skolas bēniņos izmitinātā palīgskolotāja P. Sējas istabiņā u. tml.) Ramānam sagādāja pāris nedēļas apcietinājumā un apžēlošanas lūgumu rakstīšanu. Vēl 1911. g. viņš tika pratināts sava kādreizējā skolnieka, beidzot arestētā revolucionāra Viļa Leimaņa lietā.

Darbs skolā tomēr tika turpināts, līdz 1915. g. vasarā Ķekavā un apkārtnē izveidojas Pirmā pasaules kara frontes līnija un „Doles draudzes skolas telpas pārvērtās par kazarmu, kur karaspēks nāca un gāja. Bēgļu karavānas klīda pa visiem ceļiem un nomīdīja visu labību”. Pēc tam Ramāns bija pedagogs un audzinātājs latviešu bēgļu bērnu skolās Krievijā (1915.-1919.) un Rīgas pilsētas pamatskolā (1920./21. g.), kā arī desmit gadus pasniedzējs Rīgas Skolotāju institūtā, šajā laikā sarakstot vairākas latviešu valodas mācības grāmatas (izd. 1935.-1939. g.) Pensionējies 1933. gadā,miris 1940. g. janvārī un apglabāts II Meža kapos.

Ķekavas novadpētniecības muzejs speciāliste

Velta Strazdiņa

Foto

Komentāri