Berries
← Atpakaļ uz sadaļu

Svētuma sajūta

13.12.2011 | Anita Lubova | sajūta Tija Lāse
First_page_715_1_

Izlasot  2011.g.22.nmr. "Zintniekā" publicēto Tijas Lāses rakstiņu "Svētuma izjūtas",  manī izraisījās pārdomas, un vēlos arī Jūs daļēji ar to iepazīstināt.

"Lielākā daļa cilvēku droši vien piedzīvojuši brīžus, kad gribējies mesties ceļos, noliekt galvu un salikt rokas lūgšanā. Ne oficiālās ceremonijās, bet drīzāk vienatnē ar sevi. Nav tik svarīgi, vai vēlme pārtop darbībā, galvenais- dvēseles stāvoklis. Vai tā ir bijības izjūta? Zenta Mauriņa teikusi, ka bijība ir smalks spēks, kas spēj klusējot godināt, tā ir svinīgi līksmā nopietnība, ko pavada pateicība, apbrīns, uzticība:"Bijībā slēpjas vai nu apbrīns par kaut ko augstāku, ko godinām, vai arī līdzjūtība pret vārgāko, ko gribam aizsargāt vai saudzēt."

Filozofijas un psiholoģes speciāliste Skaidrīte Lasmane savulaik ir raksturojusi dažas svētuma izpausmes: "Ir pirmatnējais mītiskā kosmosa svētums. Amerikāņu antropoloģe Margareta Mīna uzskata, ka kosmiskās jūtas ir cilvēka unikālā pazīme, kas piemīt pat bērniem un JEBKURAI KULTŪRAI. Tās ir tikpat reālas kā bads, slāpes, mīlas tieksmes... Ir tēva sētas svētums, kapukalna, ozola un jebkuras citas dabas un cilvēkpasaules parādību un norišu svētums MŪSU TAUTAS KULTŪRĀ. Ir mākslas, zinātnes, filozofijas sasniegumu svētums, krietni nodzīvota mūža, tēva un mātes svētums, utt."

  Jau kopš sesnseniem laikiem kultūrā ir meklēti un rasti līdzekļi, lai vairotu bijības jūtas. Simboli, ceremonijas, rituāli. Arī pavisam ikdienišķas norises, kad, piemēram, maltīti uzsākot, vispirms noskaitīja lūgsnu, nobeidzot- skanējuši pateicības vārdi Dievam.

    ...Mēs vienkārši neatslābināmies un neieklausāmies sevī un Visumā, mēs neielaižam sevī šīs unikāli pozitīvās emocijas. Tomēr varbūt vajadzētu ieklausīties filozofu brīdinājumos, ka kultūrai, kura būvēta galvenokārt uz derīguma principa. nav perspektīvas. Zenta Mauriņa arī rakstīja: "Bijības būtība- godāt un saudzēt ne tikai to, kas ir derīgs, ne tikai to, no kā nāk mums praktisks labums. Kur godā tikai to, kas derīgs, brūk Kultūra."

Skaidrīte Lasmane savukārt uzsver: "Viendienīgā prakticisma ieilgums piesārņo dvēseli. Vienmuļā dzīves atražošana tajā uzkrāj nomāktību, īgnumu, raupju savtīgumu, nocietināšanos pret citu priekiem un sāpēm, egoistisku sīkumainību un šaurību. Svētuma un bijības jēga meklējama dvēseles paplašināšanā, tās attīrīšanā no ikdienišķās piesārtņotības."

   Pievienojoties vēlējumam-

           Tuvojas gada skaistākie un pārdzīvojumiem bagātākie svētki- Ziemassvētki ( vieniem tie ir Kristus dzimšanas svētki, citiem- Saulgrieži). Šajā baltajā gaidīšanas laikā- Adventē- gribētos aicināt biežāk sarīkot DVĒSELES SVĒTKUS, kas ļautu kaut uz mirkli sajust patiesu vienotību ar Visaugstāko, sajust bijības un svētuma humāno jēgu.

Komentāri