Berries
← Atpakaļ uz sadaļu

Senās uguns nakts rituāls

29.08.2013 | Anita Lubova | senatnejūra

Kas ir Senās uguns nakts?

Mūsu senči Baltijas jūras krastos ir dzīvojuši jau vairākus gadu tūkstošus, bieži viņi kūra ugunskurus, lai dotu ziņu saviem kaimiņiem un jūras braucējiem. Lai atminētos senās ugunis, katru gadu augusta pēdējā sestdienā daudzi tūkstoši cilvēku sapulcējas jūras krastā, lai svinētu Senās uguns nakti. Atnāc arī Tu uz jūrmalu, lai aizdegtu sveci, lāpu vai ugunskuru. Atgādināsim sev un citiem, ka jūra, kas mūs vieno, ir sargājama.

"Pirms pieciem gadu tūkstošiem mēs nonācām tās krastos, atvērām zaļo meža priekškaru un ieaugām šai vietā. Te nu mēs tagad esam, un visi nesam sevī jūras zīmi."

Lennart Meri, „Sudrabbaltais“ ("Hõbevalge")



Senās uguns naktī ugunskuri tiek aizdegti saulrieta laikā, 21:30 pēdējās augusta sestdienas vakarā.

Pasākuma mērķis ir aizdegt tik daudz ugunis, lai ikkatrā jūrmalas vietā būtu redzamas vismaz divas uguntiņas. Ja Tev ir tāda iespēja, aizdedz arī Tu savu sveci, lāpu vai ugunskuru, lai dotu par sevi zīmi citiem. Atnāc pats, paaicini līdzi tuviniekus, draugus, kaimiņus un visu ciemu. Mūsdienās ugunskuru aizdegšanas galvenā ideja ir vienotības propagandēšana Baltijas jūras valstu vidū, kultūras mantojuma saglabāšana, interese par dažādu reģionu un kaimiņvalstu savstarpējiem kontaktiem un sadarbības nepieciešamību. Šai vakarā sakurto ugunskuru ķēde savieno Somiju, Zviedriju, Dāniju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Poliju un Vāciju. Mēs sev atgādināsim, ka esam piejūras valsts un jūra ir daļa no mūsu dzīves. Padomāsim par Baltijas jūru, ka tā ir visu tās krastos dzīvojošo tautu jūra un mums visiem kopīgi tā jāsargā. Ar uguns aizdedzināšanu apliecināsim, ka mēs rūpējamies par jūru un dabu, un gadu tūkstošiem pastāvējusī saikne ar jūru nav zudusi. Ugunis tiek aizdegtas arī par tiem, kas uz mūžiem palikuši jūras klēpī.

Vecākie rakstiskie dati par ziņu nodošanu ar uguns palīdzību Baltijas jūras reģionā tiek datēti ar vikingu laiku. Tad piekrastē, kuģu ceļu tuvumā darbojās vienota, no atklātas jūras līdz iekšzemei spēkā esoša uzraudzības sistēma. Katram piekrastes ciematam bija jāsniedz savs noteikts ieguldījums ugunskura aizdegšanā un uzturēšanā. Par ziņas nenodošanu draudēja diezgan smags sods.


Vienkārši atnāc uz jūrmalu. Tici, tā ir varena sajūta, kad redzi piekrastē uzliesmojam vairākus ugunskurus.

Senās uguns nakts kopīgie buramvārdi:
Dedz, Senā uguns, dedz! Dedz par tīrāku Baltijas jūru. Dedz par tās dzīvīgajiem piekrastes ciemiem un salām. Dedz par Baltijas jūras kultūras pagātnes un nākotnes bagātību. Dedz par vēsturisku vienotību un atbildību par Baltijas jūras nākotni!

http://www.muinastuled.ee/lv

Komentāri