Berries
← Atpakaļ uz sadaļu

Piebilde par bibliotēkas izveidošanu Ķekavā

24.07.2012 | Aija Grīnvalde | bibliotēka,Ķekava,ciems,Dole
First_page_gramatu_tirdzins_2

Šī piebilde Dace Judinas rakstam „Nāc un dziedi, lai uzplaukst kā ziedi!” (publ. Ķekavas novada pašvaldības izdevumā „Ķekavas Novads” 10.07.2012) tapusi pēc vairāku novada vēstures zinātāju, tostarp ilggadīgās bibliotekāres Zentas Raitas meitas Gunas Vipules un bij. Tautas nama vadītājas un bibliotekāres Zinaidas Ļepņovas izteiktās nesapratnes un sarūgtinājuma.

Doles Tautas namā Ķekavā izvietotajā bibliotēkā 1947. gada septembrī sākusi strādāt bibliotekāre Biruta Bāgante (prec. Žubure); jau drīzumā viņa uzslavēta, jo „ar savu enerģisko darbu izveidojusi Doles pagasta bibliotēku par vienu no plašākām un priekšzīmīgākām apriņķī”. („Darba Balss”, 1948. g. 2. dec.). Kādēļ bibliotēkai tāds nosaukums? Līdz 1949. gadam vēl saglabājās pagasti – gan ar dalījumu ciemos -, bet kopš 1950. gada sākuma lauku administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība bija ciems: tātad - no 1944. gada novembra līdz 1949. g. beigām Doles Tautas namā Ķekavā bija izvietota Doles pagasta izpildkomiteja, bet 1950. g.- 1973./74. g. – Ķekavas ciema izpildkomiteja.  Atbilstoši mainījās arī šajā ēkā izvietotās bibliotēkas nosaukums: no Doles pagasta bibliotēka sākumā  uz Ķekavas ciema bibliotēka – turpmāk.

         1949. gada beigās kā bibliotekārs minēts E. Jansons, pēc tam gadus astoņpadsmit šo darbu veica Zenta Raita, pensionējoties 1967. gadā. Par darba apstākļiem stāsta viņas meita Guna: „Sākumā bibliotēka atradās 2. stāvā aiz skatuves, ar logu pret baznīcu. Bija jāiet cauri tādai pašai istabiņai, kas skaitījās „sarkanais stūrītis”. [..] Vēlāk bibliotēku pārcēla uz 1. stāvu – telpā, kur tā atrodas pašlaik. Tikai telpa bija daudz mazāka (2 logi uz sētas pusi). [..] Zenta Raita bija ļoti akurāta un kārtīga – bērni no skolas pat uztraucās, vai nav grāmatā ko atlocījuši vai nosmērējuši, jo bibliotekāre stingri mācīja cienīt, saudzēt un mīlēt grāmatu.” Guna mātei palīdzējusi gan vissmagākajā darbā – sazāģēt kurināšanai atvestos baļķus, gan ikdienā, jo apkopēja bija tikai Tautas nama telpām. Brīvdienas bija pirmdienas, bet svētdienās bibliotēkai bija jābūt atvērtai (tolaik bija sešu diena darba nedēļa).

   Pēc Zentas Raitas kādus 3 gadus bibliotekāre bija Z. Ļepņova (pirms tam – Tautas nama vadītāja). 1971. g. 21. oktobrī Ķekavas ciema izpildkomiteja lēma par „Ķekavas ciema Tautas nama” (resp. Doles Tautas nama) telpu turpmāku izmantošanu, jo pasts un Izpildkomiteja jau pārceļas uz Ķekavas upes otru krastu, kur Ķekavas PMK pilnā sparā būvē putnu fabrikas „Ķekava” daudzstāvu dzīvojamās mājas. Bet 1974. g. 20. novembra Izpildkomitejas sēdē bibliotekāre R. Bīlande ziņo, ka „ar putnu fabrikas gādību bibliotēka pārvietota jaunās telpās, tādēļ darba apstākļi uzlabojušies, tomēr telpu paplašināšanas jautājums nav līdz galam atrisināts”.

  Materiālajā (grāmatu krājuma) ziņā bibliotēkas izveidošanu=sākumu Ķekavā var ieraudzīt jau Latvijas Republikas laikā. Muzejam ir uzdāvinātas vairākas grāmatas (izdotas gan 20. gs. sākumā, gan 1920.-1940. g.) ar zīmogiem „Doles pagasta bibliotēka” un „Doles Lasāmais klubs”. Pagasta bibliotēka izveidojās 1930. gadu nogalē, kad pēc K. Ulmaņa apvērsuma tika slēgts liels daudzums sabiedrisko organizāciju, tostarp mūspusē „Doles Lasāmais klubs”, kura grāmatu krājums tad tika pārreģistrēts un glabājās Doles Tautas namā. Savukārt 1940. gadā, pēc Latvijas inkorporācijas Padomju Savienībā, šādas bibliotēkas varēja darbu turpināt, tikai bija jāizpilda varas prasība likvidēt nevēlamās grāmatas. Līdzīgs rīkojums tika saņemts arī 1941. gadā no vācu okupācijas varas. Tātad, pēc Otrā pasaules kara – 1940. gadu nogalē - lauku sabiedriskajos centros (arī Doles Tautas namā Ķekavā) bibliotēku darbs tika atsākts ar augstākminēto grāmatu krājumu, protams, atkal izņemot nevēlamos un steidzamības kārtā papildinot ar padomju ideoloģijai atbilstošiem iespieddarbiem.

 Tātad bibliotēkas izveidošanu Ķekavā varam atvedināt uz 1920. gadu, kad Doles-Ķekavas pamatskolas pārzinis Pēteris Leitis noorganizēja Doles Lasāmo klubu un sāka veidot tā bibliotēku. Tas būtu materiālajā (grāmatu krājuma) ziņā. Bet idejiskajā ziņā sākums meklējams vietējās biedrībās: Pēteris Leitis bija darbojies 1907./08. gadā dibinātajā Doles Saviesīgajā biedrībā, kura veidoja savu bibliotēku; savukārt šīs biedrības vadītājs Viktors Ramāns 19. gs. nogalē bija vadījis arī Pulkarnes Labdarības biedrību, kura izveidoja pirmo bibliotēku mūsu novadā.

Ķekavas novadpētniecības muzeja speciāliste

Velta Strazdiņa.

Foto no Ķekavas novadpētniecības muzeja krājuma

Komentāri