Berries
← Atpakaļ uz sadaļu

Par Juri Simenovu

05.06.2013 | Ināra Rumbina | muzejs,Simenovs
First_page_km1431_sign

Juris Simenovs (1853.-1906.)

- muižnieka fon Levis of Menāra ap 1875. g. atvests uz Doli no Ķeipenes - Ķekavā nodzīvoja 23 gadus kā Floretes pusmuižiņas (tagadējie Muižnieki – Āres) pārvaldnieks un Beitiņu saimnieks. Ienācējam - pie tam muižas mežsargam (sākumā) un vēlāk pusmuižas pārvaldniekam - ne uzreiz bija iespējams izpelnīties vietējo zemnieku uzticēšanos: pašvaldības amatpersonu vēlēšanās J. Simenova kandidatūru pirmoreiz izvirzīja tikai 1896. g. Pagasta vietnieku pulkā (tā laika vietējā pašvaldība) viņš tika ievēlēts 1897. g. (uz 3 gadu termiņu) un tāpat arī uz nākamajām divām trīsgadēm. Savukārt 1905. g. oktobrī viņu ievēlēja par pagastvecākā vietnieku (darbības laikam no 1906. g. janvāra līdz 1909. g. beigām), bet jau decembrī - revolucionārajā Rīcības komitejā, kuras priekšsēdētājs bija toreizējais draudzes skolas skolotājs Pēteris Sēja. Lai gan Ķekavā / Dolē revolucionāri neveica vardarbības pret muižu īpašniekiem un mācītāju, soda ekspedīcija šeit izturējās tikpat nežēlīgi kā citviet Latvijā: publiski miesassodi, zemnieku māju dedzināšana, nošaušanas…

Juris Simenovs 1905. g. novembra un decembra tautas sapulcēs bija uzstājies pret muižu dedzināšanu un norādījis grautiņu mudinātājiem, ka „muižu ēkām jākļūst par sabiedrības īpašumu, kur var ierīkot skolas vai citādi izmantot sabiedrības vajadzībām”. Latvijā ierodoties soda ekspedīcijai, arī Doles pagasta Rīcības komiteja bija spiesta pārtraukt vēl īsti neiesākto darbību, un vietējo varu 1906. g. janvāra sākumā – valsts noteiktajā birokrātiskajā procedūrā – pārņēma oktobra vēlēšanās pagastļaužu uzticību guvušie novadnieki. Tostarp Juris Simenovs! Jau 15. janvārī Doles/Ķekavas baznīcā viņš – ierastajā tā laika kārtībā - deva jaunievēlētās amatpersonas zvērestu un 17. janvārī pagastnamā - kopā ar pārējiem - pārņēma amata zīmi un amata pienākumus no dienestu beigušās pagastvaldes. Taču jau tās pašas dienas novakarē Ķekavā ieradās soda ekspedīcija, kuras vadība pavēlēja nākamajā dienā sasaukt pagasta iedzīvotāju sapulci. Neapzinādamies nekādas savas vainas, J. Simenovs kopā ar sievu Minnu ieradās pagastnamā, kur viņi līdz ar vairākiem citiem novadniekiem tika arestēti. Daudzi saņēma publisku pērienu, divus nošāva tūlīt, viens nošaušanai vestais tika pamests ievainots un izdzīvoja. Lauka kara tiesa Simenovam nekādus noziegumus nespēja uzrādīt, tādēļ nolēma vest uz Rīgu un ievietot Centrālcietumā līdz lietas izskatīšanai. Taču 19. janvāra rītā viņu atrada nošautu Dzelzkaļu (Vāveru) priedulājā.

Minna Simenova tika atbrīvota no apcietinājuma tajā pat rītā. Zinādams, ka karavīri aizsūtīti nodedzināt Beitiņus, virsnieks viņai ieteica mājup doties nevis pa ceļu, bet pa meža takām. Liesmas savu jau bija paveikušas, un izglābt neko vairs nevarēja. Pirmo mājvietu bez apgādnieka palikušajai ģimenei atvēlēja kaimiņš – Kuģu jaunais saimnieks Jānis Sēja. No turienes tika izvadīts noslepkavotais Juris Simenovs; apglabāt gan viņu nācās ārpus kapsētas žoga - kā jau valsts noziedznieku.

Folkloras pētniekiem un šīs jomas interesentiem J. Simenova veikums ir krietni pazīstamāks nekā lielai daļai mūsdienu novadnieku. Vairāki viņa savāktie un iesūtītie buramvārdi publicēti jau 1881. g. Maskavā F. Brīvzemnieka publicētajā apkopojumā „Труды этнографического отдела. Материалы по этнографии латышского племени. VI.”  Bet 1887. g. iznāca cits F. Brīvzemnieka sastādīts krājums, kurš latviešu folkloristikā tiek vērtēts kā pirmais zinātniskais folkloras materiālu izdevums. Tajā publicētas astoņu līdzstrādnieku savāktās teikas un pasakas (tulkotas krievu valodā), pie tam visvairāk – ar 43 vienībām - pārstāvēts J. Simenovs. Šī krājuma tekstus, attulkotus latviski, izmantojis A. Lerhis-Puškaitis „Latviešu teiku un pasaku” izdevuma VII daļā (tās 1. sējums iznāca 1903. g., bet otrs tikai 2001. g.).

No Simenova savāktajām tautasdziesmām K. Barona Latvju Dainās ievietotas septiņdesmit, un tās atrodamas visos sešos sējumos; publicēti arī viņa iesūtītie ģimenes tradīciju apraksti: par raudzībām un kristībām, par bērna auklēšanu, par kāzām un bērēm.

Būdams sava pagasta sabiedrības izglītošanas un attīstīšanas censonis, J. Simenovs darbojās Doles un vēlāk Pulkarnes Labdarības biedrībā, kā arī dziedāja vietējā vīru korī. Viņš ir pirmais mūsu novada iedzīvotājs, kurš identificēts kā dziesmu svētku dalībnieks 1888. gadā. 

Velta Strazdiņa, Ķekavas novadpētniecības muzeja speciāliste 

Galerija 

Komentāri