Berries
← Atpakaļ uz sadaļu

Novadniekiem Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem - 120

10.11.2014 | Aija Grīnvalde
First_page_lko

Jēkabs KLAUSS (1894-1968) dzimis Iecavas pag. Mežiniekos, ieguvis draudzes skolas izglītību un strādājis algotu darbu pie lauksaimniekiem. Mobilizēts, sākoties Pirmajam pasaules karam. Pēc Latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanas iesniedzis pārcelšanas lūgumu, ticis iedalīts Jukuma Vācieša komandētajā 5. Zemgales Latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies visās tā kaujās un ticis apbalvots ar Sv. Jura medaļu un Sv. Jura krustu IV. šķ. Nav devies savam pulkam līdzi uz Krieviju un 1919. g. 26. maijā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem u. c. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru par varoņdarbu, kas veikts 1919. g. 11. novembrī Pārdaugavā, kad Rīgas-Jelgavas dzelzceļa un Ģimnastikas ielas krustojumā ar savu vadu, „apsargādams mūsu rotas kreiso spārnu, varonīgi atsita no visām pusēm uzbrūkošo ienaidnieku, personiski nodūra divus ienaidniekus ar durkli un, noturējis pozīcijas, devās pa Jelgavas šoseju uz priekšu un ar labi mērķētu uguni izraisīja ienaidnieku vidū apjukumu”. Piedalījies arī turpmākajās 8. Daugavpils kājnieku pulka kaujās un ticis paaugstināts par kaprāli.

Atvaļināts 1921. g. februārī un kā Brīvības cīņu dalībnieks saņēmis zemi jaunsaimniecības ierīkošanai. Piešķirtais zemes gabals bijis grūti iekopjams – tik celmains, ka saimniecība tā arī nosaukta – Celmiņi. Pēc Otrā pasaules kara strādājis vietējā kolhozā. Apbedīts Mellupu kapsētā.

 Mārtiņš PILVERS (1894-1940) dzimis Doles pag. Kalna Ķivutos (Doles salā), beidzis Doles draudzes skolu Ķekavā un strādājis tēva rentētajā saimniecībā. Mobilizēts 1915. g. aprīlī, augustā pārcelts uz 1. Daugavgrīvas Latviešu strēlnieku bataljonu, bet pēc tam uz 5. Zemgales Latviešu strēlnieku pulku, piedalījies tā kaujās 1916.g. un ticis apbalvots ar Jura krustu IV šķ.; 1917. g. 20. augustā pie Ikšķiles kritis vācu gūstā. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas atgriezies dzimtenē. Sarkanajā armijā mobilizēts 1919. g. 20. februārī, bet, tai 20. maijā Rīgu atstājot, palicis pilsētā. Mobilizēts Latvijas armijā un Latgales artilērijas pulka sastāvā piedalījies kaujās no 1919. g. 19. okt. līdz 1921. g. 20. martam, saņemot paaugstinājumu par kaprāli; cīnījies pret bermontiešiem un Latgales frontē. Apbalvots 1921. g. ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru par varoņdarbu, kas veikts 1919. g. 20. novembra uzbrukumā Jelgavai, kad viņš „spēcīgas apšaudes laikā kopā ar otru telefonistu pāri klajam laukam novilka sakaru līnijas starp artilērijas bateriju, kaujas centrāli un kaujas grupas priekšnieku, tā dodams iespēju saskaņot baterijas un kājnieku darbību un veicinādams uzvaru šajā kaujā”. Latvijas armijā karojuši arī pieci viņa brāļi.

Atvaļināts 1921. g. 20. martā un kā Brīvības cīņu dalībnieks saņēmis īpašumā līdz tam tēva rentēto saimniecību. Ēkas kara laikā bija izpostītas, zeme izvagota tranšejām, tādēļ lūdzis dzēst aizņēmumu, kuru tēvs jau bija paņēmis to atjaunošanai. Apbedīts Ķekavas kapsētā.

Velta Strazdiņa, muzeja speciāliste

Fotogalerija

Komentāri