Berries
← Atpakaļ uz sadaļu

Novadnieki un Pirmais pasaules karš: 1914. g. decembris

14.01.2015 | Aija Grīnvalde
First_page_vilis_pa_gs_g_st__cr

Karojošajās valstīs nacionālisms un patriotisms sita augstu vilni. Biedrības un privātpersonas rīkoja labdarības pasākumus, vācot ziedojumus kaujās cietušajiem, cimdus un zeķes sūtīšanai uz fronti u. tml. Šāds noskaņojums izpaudās arī pagastos rīkotajos gadu mijas pasākumos. Doles Saviesīgās biedrības 1914. g. Otro Ziemassvētku koncertā bija iekļauta gan „krievu tautas himna” „Боже, царя храни”, gan franču, angļu, japāņu, serbu, Melnkalnes, beļģu himnas (P. Jurjāna apdarē, biedrības jauktā kora izpildījumā). Tomēr arī šī joma tika pakļauta stingrai kontrolei: Baumaņu Kārļa dziesmu „Dievs, svētī Latviju” cenzors bija izsvītrojis ar sarkanu tinti. Kā jau rusifikācijas (pārkrievošanas) laikā, sarīkojuma programma iesniegšanai augstākstāvošām institūcijām bija sastādīta krievu valodā. Pasākuma otrajā daļā bija vairākas deklamācija, arī J. Poruka dzejolis „Karš”, kā arī četras dzīvās bildes:

Es karāi aiziedams, atstāj māsu šūpulī;

No kariņa pārnākdams, atrod lielu rakstītāju.

Ej, saulīte, drīz pie Dieva

Dēla atvadīšanās no tēva, uz karu aizejot.

Pēc dažām dienām Jaungada sagaidīšanas sarīkojumā tika dziedātas tās pašas sabiedroto valstu himnas, bet Baumaņu Kārļa dziesma, nu jau ar nosaukumu „Dievs, svētī Baltiju”, diplomātiski bija iekļauta kopējā dziesmu sadaļā līdz ar P. Jurjāna „Padziedami nu, bāliņi” un „Karavīri bēdājās”, D. Cimzes „Div’ dūjiņas gaisā skrēja”, „Kas tie tādi, kas dziedāja” un  „Nu ardievu, Vidzemīte”.

Avīzēs tika ievietotas ziņas par ziedojumu vākšanu, piem., „Jaunā Dienas Lapa” 1914./1915. gadu mijā rakstījusi par Līvi (tag. Daugmales pagasts). Bramberģes skolas skolotājs Liepiņš ar skolēniem „sameta kādu naudas summiņu, par ko iepirka dažādas mantas” un uz kara lauku nosūtīja ap 50 paciņu. Līves pagastskola, iesaistoties ziedojumu vākšanā, rīkojusi arī Ziemassvētku eglītes vakaru un Kurzemes tautskolu komitejā iemaksājusi 15 rbļ. – „mūsu tēvijas sargiem”. Savukārt pirms dažiem gadiem nodibinātā Līves izglītības biedrība atteicās no nodoma būvēt savu biedrības namu un ziedoja 500 rbļ. Arī pagasts „no sava kapitāla” ziedoja 209 rbļ., un informēja presi, ka „tuvākajās dienās tiks izsniegti pabalsti kareivju ģimenēm”.

Karš turpinājās. Mobilizētie vīri no apmācību vietām sūtīja Ziemassvētku apsveikumus saviem tuviniekiem. Bet tuvinieku sūtījumi viņus dažkārt nesasniedza, jo karaspēka daļa no Iekškrievijas jau bija pārcelta uz Austrumprūsijas fronti un piedalījās kaujās, kurās daudzi gāja bojā, daudzi nonāca vācu gūstā. Par to liecina arī novadnieka Viļa Pažaga (1890-1975) likteņstāsts.

V.Strazdiņa, muzeja speciāliste

Foto no Ķekavas novadpētniecības muzeja krājuma

Komentāri