Berries
← Atpakaļ uz sadaļu

Novadnieki jubilāri 2014. Spēkavīram Jānim Jakobsonam (Jēkabsonam) 135

12.09.2014 | Aija Grīnvalde
First_page_jakobsons_1

Jānis Jakobsons / Jēkabsons (1879-1946) jau 19. gs. nogalē bija Krievijas impērijā pazīstams stiprinieks. Kādā viņa medaļā iegravētais veltījums apliecina atlētu spēkošanos Jekaterinburgā 1897. g. 12. martā, bet uz citām medaļām datējumi - 1903., 1905. un 1907. g. Tajos laikos lielu publikas uzmanību piesaistīja cirka arēna ar svarcelšanu, dažādu triku demonstrējumiem (ķēžu saraušana, dzelzs stieņa liekšana u. tml.) un cīkstoņu spēkošanos. Ieskatu šajā profesijā sniedz cīkstoņa Ļena vēstule no Tambovas 1911. g.: viņš mēnesi strādājis Penzā, bet ar 28. februāri piedalīsies Krilova cirka izrādēs Tambovā, kur atbraucis arī kolēģis Dmitrijevs un sūta Jakobsonam sveicienu. Kādas bija šīs izrādes, to vēstī afiša: „Sensācija! Jakobsona kunga benefice – Dzīvais tilts vai Par mata tiesu no nāves! Sensācija! Tikai šodien, savas benefices dienā, Jakobsona kungs izpildīs šos sensacionālos numurus! Pār beneficianta Jakobsona krūtīm pārjās trīs jātnieki un visbeidzot pārbrauks ekipāža ar pasažieriem! Nav Krievijā otra tāda atlēta, kurš riskētu ar šo numuru, kuru viņi paši dēvē par Atlēta nāvi!”.

          Tautā populārās (un rīkotājiem ienesīgās) izrādes notika arī ārpus telpām. Piemēram, Čusovas rūpnīcas kalpotāju ģimeņu Saviesīgās biedrības dārzā 1910. g. vasarā arī Jakobsons bijis cīkstoņu pulkā – spēkojoties gan ar amatieratlētiem (apsolot vienu rubli katram, kurš izturēs vienu minūti, un 25 rubļus katram, kurš izturētu 10 minūtes), gan ar līdzvērtīgiem sava laika profesionāļiem franču cīņā; un vēl šī pasākuma afiša vēstī: „20. gadsimta Samsons – pasaules čempions svaru bumbu celšanā Jakobsons” demonstrēs dažādus atlētiskus trikus, saliecot dzelzs stieni – gan rokās, gan ap kaklu un vidukli, gan turot zobos”.

           Šādā visai ekstrēmā veidā vēlākais mūsu novadnieks ne tikai nopelnīja sev dienišķo iztiku, bet arī spēja izveidot iekrājumus nākotnei. Kad pēc vēdera plēves plīsuma sportista un cirkus artista gaitas nācās izbeigt, J. Jakobsons nopirka simtgadīgo māju Skultes (blakus Pļavniekkalna skolai), apņēma sievu Mariju (vietējo, no Ģibžu stūra Akmeņsalā), un drīz ģimeni papildināja arī meita un trīs dēli.

          Piebilde: 19. gs. nogalē un 20. gs. sākumā sportista uzvārds krievu tekstos rakstīts Якобсон un, domājams, labskanīguma dēļ pieskaņots arī vārds - Якоб Якобсон. Taču personvārds viņam bija Jānis, un arī tolaik dažkārt rakstīts  - Ианн. Dzīvojot Latvijā, lietota forma Jēkabsons, un ar šādu uzvārdu pazīstami arī viņa dēli.

Galerija

Ķekavas novadpētniecības muzeja speciāliste Velta Strazdiņa

Komentāri