Berries
← Atpakaļ uz sadaļu

Novadnieki jubilāri 2014. Jēkabam Vāgneram 155

10.09.2014 | Aija Grīnvalde
First_page_bilde_v_gners

Jēkaba Vāgnera dzīvesceļš – no dzimtcilvēku brīvlaišanā uzvārdu ieguvušā zemnieka mazdēla līdz latviešu sabiedrības audzinātājam un izglītotājam, apbalvotam ar Triju Zvaigžņu ordeni – ir uzskatāms apliecinājums Galība Merķeļa atziņai, ka latvieši, ja viņiem dotu brīvību,  var kļūt par līdzvērtīgu kultūras tautu.

Vāgneru dzimtas vēsture saistās ar Lieliecavas muižai piederīgā Mežinieku novada Ratnieku mājām, kur 18. gs. nogalē dzīvoja dzimtzemnieks Matīss ar sievu un 3 dēliem, no kuriem viens – Jēkabs uzvārdu došanas laikā (1835./36. g.) ieguva uzvārdu Vāgners. Šī Jēkaba dēls Mārtiņš (dz. 1833. g.) kļuva par Ratnieku mājas saimnieku, un arī viņam bija 3 dēli: vecākais Jēkabs Jānis (1859-1942) kļuva par Lielratnieku mājas saimnieku. (Ap šo laiku Ratniekkalnā ir 3 mājas, ļoti tuvu viena otrai – Lielratnieki, Vidus Ratnieki un Gala Ratnieki; bez tam – otrpus ceļam atrodas neliela kapsēta, kurā ir arī seni, t. s. mēra laika apbedījumi.) Vidējais dēls – Mārtiņš Indriķis (1862-1899), iespējams, pārņēma saimniekošanu Lielratniekos, jo Jēkabs laiku pa laikam dzīvoja Rīgā un galu galā pārcēlās uz Pēternieku pagastu; iespējams, ka Mārtiņa Indriķa  pēctecis bijis 1941. g. 14. jūnijā Lielratniekos arestētais un jau decembrī Vjatlagā mirušais Arvīds Mārtiņa d. Vāgners; viņš darbojās aizsargu organizācijā un 1930. gados pasniedza militāro mācību Iecavas Mežinieku pamatskolā (šī dzimtas atzara pētniecība jāturpina). Jaunākais dēls Vilis Jēkabs (1865-1949) bijis Lieliecavas muižas mežsargs, 1905. g. revolūcijas laikā ticis ievēlēts Iecavas pagasta Rīcības komitejā, Pirmā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās uz Rostovu, pēc atgriešanās piedalījies Brīvības cīņās un zaudējis vienu kāju, tādēļ saņēmis kara invalīda pensiju, vēlāk pārcēlies uz Pēternieku pagastu un bijis arī pagastvaldes loceklis; viņa dēla dēls Mārtiņš ar ģimeni Otrā pasaules kara nogalē devās trimdā.

Jēkabs Vāgners dzimis 1859. g. 28. augustā Iecavas pag. Lielratniekos (tagad šī māja atrodas Ķekavas novadā). Ģimene bijusi turīga, sagādājot Jēkabam iespēju mācīties Jelgavas elementārskolā, savukārt Irlavas skolotāju semināru viņš beidzis kā eksterns (t. i. pašmācības ceļā apgūstot skolotāja eksāmena nokārtošanai nepieciešamo zināšanu apjomu) un kādu laiku arī darbojies kā skolotājs. Pievērsies avīžniecībai un kopš 1884. g. daudz rakstījis presē par lauksaimniecības jautājumiem; vēlāk rediģējis lauksaimniecības nodaļas mēnešrakstā „Austrums”, avīzēs „Tēvija” un „Mājas Viesis”; bijis dažādu lauksaimniecības un lopkopības biedrību dibinātājs un vadītājs, kā arī 2. Vidzemes kredītbankas un centrālsavienības „Konzums” direktors-darbvedis. Viņš aktīvi darbojies Rīgas Latviešu biedrībā, īpaši – Lauksaimniecības sekcijā. Sarakstījis grāmatas „Īsa Krievijas un Baltijas vēsture”, „Piena lopkopība”, „Par zemes rūgumu”, „Kā Latvijai mēslot, lai iegūtu augstas ražas” u.c. Jau 20. gs. sākumā iegādājies saimniecību Pēternieku (Pētermuižas) pagastā un pamazām izveidojis to par paraugu tuvākas un tālākas apkārtnes zemniekiem; vēlāk arī Kārlis Ulmanis cildinājis viņa saimniekošanas prasmi. Bijis arī Pēternieku pagastvaldes priekšsēdētājs. Jau 19. gs. beigās turīgākie zemnieki iegādājās lauksaimniecības mašīnas (piem., Ķekavas Beitiņu saimniekam J. Simenovam bija kuļmašīna) un sāka izmantot modernos agrotehniskos ieteikumus, bet daudzviet vēl 20. gs. sākumā līda līdumus, labības kulšanā izmantoja spriguļus, rudzus pļāva ar vienroci, ēkas apjuma ar salmu jumtiem – tādēļ liela nozīme bija Jēkaba Vāgnera ilggadīgajam darbam sabiedrības izglītošanā un lauksaimniecības progresīvo atziņu popularizēšanā, tālab viņš jau 1928. g. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miris 1942. g.

Jēkaba Mārtiņa d. Vāgnera ģimenē izauga divi bērni. Dēls Jānis dzimis 1897. g. Lielratniekos,  mācījies Rīgas pilsētas reālskolā un Vīpuru (Somijā) reālskolā, studējis Latvijas Universitātē lauksaimniecību. Bijis „Latvijas Lauksaimnieka” un „Brīvās Zemes” tautsaimniecības un lauksaimniecības nodaļas redaktors. Sākotnēji sociāldemokrāts, vēlāk Latvijas Zemnieku savienības biedrs; bijis Rīgas pilsētas valdes loceklis un Tirdzniecības pārvaldes priekšnieks.  Tāpat kā tēvs pievērsies avīžniecībai un daudz rakstījis periodikā par lauksaimniecību un tautsaimniecību. Piedalījies sabiedriskajā dzīvē; atrodams kā viens no respondentiem novadnieka diplomāta Pētera Sējas sarakstē. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības Krustu. Vācu okupācijas laikā trīs reizes bijis apcietināts, Otrā pasaules kara beigās emigrējis un 1949. g. pārcēlies uz ASV, kur Sietlā 1957. g. iekārtojis daiļdārzu ierīkošanas un kopšanas uzņēmumu, gūstot uzmanību visā valstī. Miris 1982. g.  Jēkaba Vāgnera meita Velta dzimusi 1909. g. 3. septembrī (ģimene tad jau dzīvoja Pēternieku pag. Bazūnēs). Beigusi Rīgas pilsētas III ģimnāziju, sākusi studēt dabas zinības, taču pārtraukusi un vairākus gadus strādājusi Latvijas Bankā. 1935. g. apprecējās ar mākslinieku Ernestu Brastiņu un tuvinājās Dievturu aprindām. Pievērsās rakstniecībai (ar pseidonīmu Medaine): pirmie dzejoļi 1936. g. pavasarī ievietoti „Brīvas Zemes” pielikumā „Literatūra un dzīve”, 1938. g. publicēti arī daži stāsti un noveles. Rakstījusi apcerējumus par stila, formas un satura problēmām latviešu rakstniecībā, arī par audzināšanas un sabiedriskiem jautājumiem. Darbojusies „Tēvijas Sarga” redakcijā („Vecmāmiņas vēstuļu” autore). Mirusi 1939. g. 18. martā. Apbedīta Raiņa kapu Dievturu kapos. Pseidonīms Medaine ņemts no netālās upītes Medaines, arī māju Bazūnes viņa pārdēvēja par Medaiņiem.

Piebilde: Šī upīte devusi arī divus mājvārdus mūsu pagastā: par Medaiņiem pārdēvēti Vidusratnieki, bet Jānis Dumpis savam Čapu saimniecības atdalenim deva nosaukumu Medulāji. 

Vāgneru dzimtas interesenti var ieskatīties enciklopēdiskajā rakstu krājumā „Es viņu pazīstu” (izd. 1939. g.), V. Strazdiņas grāmatā „Ķekava. Laiki un likteņi: 1905” (izd. 2007. g.), u. c., kā arī LLU mājas lapā http://www.attistibasfonds.llu.lv/mecenāti/vagneru-dzimta.

Ķekavas novadpētniecības muzeja speciāliste Velta  Strazdiņa

Fotogalerija

Komentāri