Berries
← Atpakaļ uz sadaļu

Muzejs meklē Dziesmu un deju svētku liecības

08.04.2013 | Ināra Rumbina | muzejs
First_page_km1431

Ķekavas novadpētniecības muzejs dziesmu svētku gaidīšanas un gatavošanas laikā aicina novadniekus – gan dziesmu svētku dalībniekus, gan skatītājus – pārlūkot savus arhīvus, lai dāvinātu  muzejam dažādu laiku dokumentus, fotogrāfijas, lietiskos priekšmetus, kā arī savus dziesmu svētku piedzīvojumu un pārdzīvojumu stāstus.

      Muzejā ir Trešo dziesmu svētku (1888. g.) dalībnieka Jura Simenova portrets. Bet varbūt kādā albumā vēl glabājas Doles Labdarības biedrības vīru kora kopējais foto?

Muzejā ir Doles Lasāmā kluba jauktā kora (piedalījās 1931., 1933. un 1938. g. dziesmu svētkos; darbojās Doles tautas namā Ķekavā), kā arī vairāku tā dalībnieku fotogrāfijas, taču nav Katlakalna bibliotēkas biedrības kora (piedalījās 1938. g.) un Latviešu Kultūras Veicināšanas biedrības Daugmales nodaļas kora (piedalījās 1933. g.) fotogrāfiju. Pēc uzvārdiem spriežot, atsevišķi Mācītājkalna (tag. Valdlauču) iedzīvotāji piedalījās  Bišumuižas-Ziepniekalna korī (1933. g.).

Par padomju laika sākumposma kolektīviem vairāk materiālu - fotogrāfiju ir sakarā ar to darbību vispār un dalību rajonu (Baldones, Ogres, Rīgas, Siguldas) dziesmu svētkos, bet muzejam nepieciešama precīza informācija un materiāli par dalību t. s. republikāniskajos (īpaši par 1948., 1950., 1955., 1960., 1965., 1970. g.). Domājams, ka par laiku no 1973. g. līdz 1985. g. (kā arī par atjaunotās Latvijas laiku) informācija jau ir apkopota un saglabāta pagastu pašreizējās kultūras iestādēs, un kā šāds kopums pieejams gan muzejam, gan plašai sabiedrībai.

Pirms radās iespēja kolektīviem pasūtīt tērpus par sabiedrības līdzekļiem, dalībnieki tos sev sarūpēja paši. Diemžēl neklājas pat jautāt par Ķekavas / Doles novada tērpu, jo vēstures materiālos nav fiksētas ziņas par tāda eksistēšanu. Bet varbūt tomēr tautas atmiņā ir kādas versijas? Pagaidām to, ko vēsture mums noklusējusi, mūsdienu rokdarbnieces centušās radīt no jauna.

Pārcilāsim atmiņu pūru, pārcilāsim lādes un skapju plauktus! Varbūt kāda dzimta vēl glabā 1930. gadu dziedātāju un dejotāju Lielvārdes tērpu vai pirmo pēckara gadu Rucavas tērpu? Varbūt kādai Kaucmindes mājturības skolu beigušajai novadniecei bija pašas gatavots vēl cita novada tērps? Varbūt ir saglabājušies 1920. gados populārie pusgarie svītrainie brunči, balto darbu tehnikas priekšautiņi un apaļās saktveida brošas? Varbūt bēniņos vēl glabājas ne tikai veci albumi, bet arī svētku programmas, ielūgumi, plakāti, avīžu un žurnālu raksti, atklātnes un vēstules…

Apjomīgu dāvinājumu muzejs saņēma 20.martā, kad pie mums ar savas mātes Mildas Birutas Ruklišas arhīvu atbrauca Maija Rukliša. Ieguvām fotogrāfijas, dokumentus un grāmatas ar koru dziesmu tekstiem. Daudzi ķekavieši un katlakalnieši dziedāja viņas vadītājos kolektīvos, kā arī darbojās lietišķās mākslas pulciņā Doles Tautas namā, kas padomju laikos tika saukts par Ķekavas ciema kultūras namu. Pirmie dāvinājumi saņemti no viņas pašas jau pirms 15 gadiem.

Šobrīd muzejs strādā pie izstādes „Novadnieki dzied un dejo”, kura būs skatāma no 22. maija.

Ceļā uz dziesmu svētkiem ļausimies dāvināšanas priekam, papildinot visiem pieejamo Ķekavas novadpētniecības muzeja krājumu!

Uz tikšanos muzejā!

                                                          Muzeja speciāliste Velta Strazdiņa

                                                         Krājuma glabātāja Aija Grīnvalde

                                                         Muzeja vadītāja Ināra Rumbina

 

Foto. Juris Simenovs. Ap 1882. g.

Komentāri