Berries
← Atpakaļ uz sadaļu

LR Neatkarības atjaunošanas diena

04.05.2012 | Anita Lubova | intervijasvētki
First_page_15932_1_

Par spīti solītajām lietus gāzēm, svētku rīts bija pasakaini saulains. Saules stari mīļi glāstīja Latvijas zemīti tādejādi pastiprinot sirdīs svētku sajūtu. Man dzima doma ar jauniešu palīdzību nointervēt Daugmales iedzīvotājus uzdodot dažus jautājumus:

1.) Vai ziniet, kas šodien ir par svētku dienu?

2) Kā jūtaties šajā dienā?

3.) Kā domājat atzīmēt šo svētku dienu?

4.) Kas mums kopīgi būtu darāms, lai mēs, Latvijā justos laimīgi?

No aptaujātajiem tikai viens nevarēja atbildēt uz pirmo jautājumu, pārsvarā visi kā viens atbildēja- Neatkarības diena./ žēl, ka tika aizmirsts vārds- "atjaunošanas"/

Uz otro jautājumu iepriecināja viena atbilde-"Jūtos labi, jo Latvija ir neatkarīga!

Kāds bija strādājis valsts darbā, daži darīja pavasara dārza darbus, bet kopumā noskaņojums bija jauks, bet neiztika arī bez naidīgām pāris atbildēm. Žēl, bet gan jau ....

Pārsteigums! Daudzi pacels glāzes uz neatkarības stiprumu- tādas bija atbildes uz jautājumu par atzīmēšanu.

Prieks par tiem cilvēkiem, kuri grasījās doties uz Rīgu  nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Jā, smags jautājums, ko darīt, lai mēs savā zemītē būtu visi laimīgi?

Šeit gan bija dažādas atbildes, parādījās dusmas uz valdību, paši nevēlēdamies neko darīt, lai labo īstenotu paši.Prieks par zemes rūķiem, kuri par spīti grūtībām, vēlējās iekopt savu zemīti, kaut mazo stūrīti padarot skaistāku un tur varētu justies laimīgi, tā iepriecinot savus tuvākos.

Ļoti iepriecināja atbilde-"Es jau jūtos laimīgs , jo esmu savā Dzimtenē- Latvijā!"

Liels paldies palīgiem, intervētājiem Andrim un Andrejam! Lai viņiem veicas savas dzīves mēŗka īstenošanā!

Novēlu no visas sirds visiem: "Lai stipra veselība, lepnums par savu Dzimteni un spēks kaulos, darot labus, Latvijai vajadzīgus- Darbus!

 "Ak, cik ilgi, cik ilgi esam vergu gaitas staigājuši mēs,

Zīmes tagad sev vēl līdzi nesam

No šīs tumšās, grūtās pagātnes.

Maldījāmies mēs kā pa nakti baigu,

Debesu tēvs bij aizklājis savu vaigu.

Kam bij sūdzēt, kas mūs nāca žēlot,

Kad mūs rīkstēm varmāks lika šaust!

Vaigā dusmas nedrīkstēja kvēlot,

Lūdzot lūpas nedrīkstēja gaust.

Maldījāmies etc.

Vai vēl liktens tautu tālāk nīdīs,

Vai reiz saltā migla purvā grims?

Projām tumšie padebeši klīdīs,

Drīzi baltas laimes dienas dzims,

Ziedoņa vēsmās cerību sev smeļam,

Brīvības saule spīdēs mūsu ceļam.

                                              R. Blaumanis

 

Komentāri