Ķekava laiku lokos. Ķekavas muiža

Mūsu novads savu vārdu aizguvis no līkumotas Daugavas kreisā krasta pietekas, kura šurp atvijas no Baldones sērūdeņraža dūņu purviem. Ķekava – sens baltu cilmes vārds; izskaņa –ava  veidojusies no senindoreiropiešu ‘au(e)’ – ‘aprasināt, mitrināt, tecēt’ (no tā paša vārda arī ‘avots’ u.tml.). Vārda pirmās daļas pamatā (tā uzskata toponīmu etimoloģijas  pētnieks K. karulis) senindoeiropiešu valodās rodamā sakne ‘kek-’  ar nozīmi ‘liekt, līks’. Līdzīgi hidronīmi (ūdenstilpņu nosaukumi)  sastopami arī kaimiņzemēs: upe Lietuvā, ezers senajā Prūsā; bez tam Latvijā sastopami līdzīgi toponīmi (vietvārdi), kas apzīmē vietas, saistītas ar reljefa ieliekumiem vai izliekumiem.

Pirmais objekts, kas pārņēmis šīs upes vārdu,  ir Ķekavas muiža ar ūdensdzirnavām. Šī muiža minēta jau 1435. g. Rīgas prāvesta un ordeņa zemes strīdu dokumentā; arī vēlāk – 1512. g., kad ordeņa mestrs Valter fon Pletenbergs to izlēņo Johanam Vrangelam. Vairākkārt mainot savu piederību, Ķekavas muiža 19. gs. sākumā nonāk Doles muižas īpašnieku rokās. Stipri papostīta 1812. gada karadarbībā, tā tomēr tiek izmantota dzīvošanai un gan tautas mutē, gan dokumentos tiek dēvēta par Ķekavas muižu (reizēm arī par Beķermuižu). Latvijas Republikas agrārās reformas laikā, kad muižu zemes tiek sadalītas jaunsaimniekiem, daļa „Ķekavas muižas zemes” tiek rezervēta Ķekavas pamatskolas celtniecībai. Ir sagatavots arī būvprojekts, kas līdzekļu trūkuma dēļ netiek īstenots un pēc gadiem astoņiem – kā laika prasībām vairs neatbilstošs – tiek nodots pārstrādāšanai, taču tā arī nekad netiek realizēts (tātad – neuzceltā Ķekava). Bet skola? – kā uz pagaidām tā tika ievietota pagastnama augšstāvā, tā arī šajā ēkā palika līdz pat  vidusskolas uzcelšanai 1975. gadā.

Bet Ķekavas muiža? – tās kādreizējo atrašanās vietu jau pa gabalu norāda kādreizējās kolhoza katlu mājas skurstenis (kurš – citējot Imantu Ziedoni – skrien debesīs kā maniaks), bet – pieejot tuvāk – redzamas atliekas no kādreizējās muižas liepu alejas un muižas zemē ierādītās jaunsaimniecības Jāņkalni divstāvu dzīvojamā māja.

Velta Strazdiņa,

Ķekavas novadpētniecības muzeja speciāliste.

Ilustrācija:  J.K.Broce. Doles baznīcas celtniecība 1783. Aiz baznīcas kreisajā pusē redzama Ķekavas muiža. BM02106A