Berries
← Atpakaļ uz sadaļu

Atcerēties 1941.gada 14.jūniju!

14.06.2013 | Aija Grīnvalde | deportācijas,izsūtījums,gulags
First_page__m_59

14. jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Tāda informācija ierakstīta kalendārā. Ir pagājuši 72 gadi, krietns cilvēka mūžs. Dzīvi šodien pārsvarā ir tikai tie, kuri uz to laiku bija bērni. Ar bērna acīm viss izskatījās savādāk. Bērni ieraudzīja skarbo, bet skaisto Sibīrijas dabu, mācījās Sibīrijas skolās krievu valodā, draudzējās ar saviem vienaudžiem. Kādu daļu no tā varam vērot mūsu novadnieces Dzintras Gekas uzņemtajās dokumentālajās filmās «Sibīrijas bērni», «Sibīrijas dienasgrāmatas», «Sveiciens no Sibīrijas», «Reiz bija Sibīrija», «600 stāsti...,mums bija tas jāizstāsta», »..un Igarka, Cerība un Taurenis», «Agapitova un Izglābtie», «Piemini Sibīriju», «Sibīrijas bilance», „Maršruts Ķekava-Omskas apgabals, 1949”, „Latvijas okupācija 2. daļa 1940.-1941. g”. Arī šovakar Latvijas televīzijā tiek demonstrēta Dz. Gekas videofilma „Bērnības zeme Sibīrija”. Tās ir izsūtījumu piedzīvojušo cilvēku atmiņas un izjūtas, ieraugot Sibīriju mūsdienās. Mūsu novadnieks Roberts Gabris, arestēts Litenē 1941.g.14.jūnijā, izsūtījumā Krasnojarskas apg. Noriļlagā piedzīvoto aprakstījis grāmatā „Latvju virsnieks Nr. 35473”.

Pirmie aresti 1940. gada beigās un 1941. gada sākumā skāra daugmaliešus - par pretpadomju aģitāciju arestēts Vilis Liepa un Latvijas Republikas robežapsardzē dienējušais Arnolds Suitiņš, no doleniešiem - aizsargs un organizācijas ”Pērkonkrusts” loceklis Jānis Dinga, Ziemelis Laimgaitis no Kalnaziemeļiem, dzelzceļa policijā dienējušie Aleksandrs un Kārlis Piķi, no katlakalniešiem - aizsargs Jānis Akmentiņš, aizsargu grupas komandieris, jaunsargu organizācijas vadītājs Aleksandrs Peilāns.

1941. gada 14. jūnija represijas Latvijas laukos tika vērstas pret aizsargiem un pašvaldības amatpersonām, skarot arī viņu ģimenes, kā arī pret skolotājiem. Cieta cilvēki vairākās Doles pagasta mājās: te minami Bēči, Pērkaiņi, Lejasķivuti, Briezes, Žagari un Stāvūži Doles salā, Pulkarnes Ērces (Celmiņi), Lejasručkas, tāpat arī Katlakalna pagasta Siliņi un Godeļi, Iecavas pagasta Mežinieku Ratnieki (tagad Ķekavas pagastā), Mežinieku skola, Daugmales pagasta Jaunsuitiņi, Lauri un Vecbalgalvji.

Deportācija notika, neminot nekādus iemeslus, bez tiesas sprieduma. Par to neparādījās nekāda informācija, varas iestādes izlikās, ka nekas nav noticis, nebija, kur griezties pēc palīdzības vai aizstāvības. Kopumā no Latvijas tika izsūtīti vairāk nekā 15 000 cilvēku, tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Deportācija tika veikta galvenokārt pēc šķiriskām pazīmēm, arestēja tos, par kuriem bija savāktas ziņas par “pretpadomju aģitāciju”, kā arī Latvijas Republikas valstsvīrus, politiķus, turīgākos pilsoņus. Lauku iedzīvotājus represēja galvenokārt kā Latvijas aizsargu organizācijas biedrus. Sieviešu, bērnu, gados veco cilvēku izsūtīšanu pamatoja ar ģimenes galvas arestu. Sievietes un bērnus nosūtīja uz kolhoziem Sibīrijā, vīriešus – uz GULAG nometnēm, kur ieslodzītajiem piesprieda labošanas darbus vai nāves sodu. 1946.gadā, pateicoties Latvijas Izglītības ministrijas darbinieku uzņēmībai un pūlēm, 1500 bāreņi un pusbāreņi tika pārvesti uz Latviju, atdoti audzināšanā radinieku ģimenēs vai ievietoti bērnu namos. Diemžēl viņu moku ceļš ar to nebeidzās. Daudzus no viņiem vēlreiz pa etapiem nosūtīja uz agrākajām nometinājuma vietām.

Izdzīvojušie deportētie dzimtenē varēja atgriezties tikai piecdesmito gadu beigās.

1987.gada 14.jūnijā grupa Helsinki-86 piemin deportāciju upurus, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa. Akcija bija izziņota trimdas latviešiem, kas par to informēja savos raidījumos ar radio programmu "Amerikas balss" un "Brīvā Eiropa" starpniecību. Šis notikums tiek uzskatīts par Trešās Atmodas sākumu.

Titulbilde: 5. Rīgas aizsargu pulka deju kolektīvs 1939.g. Ķekavas dzirnavezera saliņā.

1.rindā no kreisās sēž

1. Jēkabs Pētersons, strādāja Doles pasta nodaļā, 1951.g. notiesāts uz 25 gadiem; 4. (vidū) skolotāja Zenta Ozoliņa, deju kolektīva vadītāja, 1.rindas vidū, emigrēja uz Austrāliju; 5. Edgars Vīķis, apprecējās ar Zentu Ozoliņu, leģionārs, mežabrālis, arestēts 1951.g.; 6. Mirdza Flintere – Pētersone, precējusies ar Ručku saimnieku Jāni Pētersonu, emigrēja uz ASV; 7. Jānis Pētersons, Ručku saimnieks, arestēts 1941.g. 16.jūnijā, miris Kirovas apgabala Vjatlagā 1943.g.20.februārī.

2.rindā no kreisās stāv:

1. Elza Berkmane, precēta Misa, no Kapsargiem, vēlāk dzīvoja Doles pag. Misās; 2. Rasma Plāte, dzīvoja Klauģos, precējusies ar Dižkaču saimnieka dēlu K.A.Lādīti; 1960.g. saņēma atļauju izbraukt uz ASV pie mātes.; 3. Jānis Zivtiņš, dzīvojis pie Kalnakroga, mācījies Doles = Ķekavas pamatskolā; 4. Leontīne (Lonija) Vīķe, no Doles salas, precēta ar Doles pag. Saulgožu saimnieka dēlu Zvaigznīti, kopā ar vīru emigrēja uz ASV; 5. Hermanis Riekstiņš, no Doles salas Klambarriekstiņiem, arestēts 1951.g., nomocīts čekas pagrabo; 6. nav ziņu; 7. (nedaudz aizmugurē) Kārlis Artūrs Lādīte, Katlakalna pagasta Dižkaču saimnieka dēls, mežabrālis, legalizējies 1948.g., tiesāts; 8. Aleksandra Ozoliņš (Sašiņš), dzīvoja Doles pag. Lejasķivutos, izsūtīts 1941.g.14.jūnijā, miris 1941.g.; 9. Austra Kalniņa, strādāja Doles pagasta kancelejā, emigrēja uz ASV;

3. rindā no kreisās stāv:

1. Jānis Kārkliņš, dzīvoja Pārupjos, leģionārs, arestēts 1951.g. kā mežabrāļu atbalstītājs, sodu izcietis Džezkazganā, atgriezās Ķekavā; 2. Tonija Krūka, E.Vīķa māsīca, nedejoja kolektīvā, emigrēja uz ASV, rakstniece; 4. Arvīds Zvaigznīte, Doles pag. Kalnasaulgožu saimnieks, L.Vīķes vīrs, emigrēja uz ASV.

( Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums)

Komentāri