Berries
← Atpakaļ uz sadaļu

8.un 9.maijs - piemiņa vai uzvara

08.05.2013 | Aija Grīnvalde
First_page_img_3422

8. maijs — Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, Latvijā tiek atzīmēta no 1995. gada.

Šodien  Latvijas augstākās valsts amatpersonas piedalīsies svinīgajā vainagu nolikšanas ceremonijā Rīgas Brāļu kapos, atzīmējot Nacisma sagrāves dienu un pieminot Otrajā pasaules karā bojāgājušos. Prezidents aicinājis Rīgas Brāļu kapos uz klusuma brīdi pie mūžīgās uguns pulcēties kara dalībniekus un visus, kam dārga kritušo piemiņa.

1945.gada 8.maijā stājās spēkā akts par kapitulāciju, kuru Vācija 7.maijā parakstīja ģenerāļa Eizenhauera štābā Reimsā, Ziemeļfrancijā ar antihitleriskās koalīcijas sabiedrotajiem, kā rezultātā Eiropā beidzās no 1939. līdz 1945. gadam ilgušais Otrais pasaules karš. Šo aktu Staļins atzina par nepietiekamu, un pēc viņa prasības 1945.gada 9.maijā pēc Maskavas laika maršala Žukova štābā Karlshorstā, Austrumberlīnē Padomju Savienība un Vācija parakstīja aktu par Vācijas kapitulāciju. Tāpēc Krievijā un citur Neatkarīgo valstu sadraudzībā (NVS) Uzvaras dienu jeb 9.maija svētkus svin par godu PSRS uzvarai Otrajā pasaules karā pār nacistisko Vāciju. Daļa Latvijas sabiedrības Otrā pasaules kara beigu gadadienu Latvijā atzīmē šajā datumā, pulcējoties Uzvaras parkā. Daži fakti par šo laukumu. Parka izveide šeit sākās jau 1909. gadā, un toreiz tas tika veidots par godu Pēterim I. Savukārt pēc Latvijas neatkarības iegūšanas par godu uzvarai pār Bermontu tas tika nodēvēts par Uzvaras parku. 1938. gadā bija plāni šeit būvēt stadionu, laukumu parādēm un masu pasākumiem un citus objektus. Bija iecerēts arī 60 m augsts Uzvaras tornis un svētnīca tautas varoņu piemiņai. 1961. gadā padomju vara to pārsauca par PSKP 22. kongresa parku. Tāds nosaukums tika izvēlēts, jo šajā kongresā Ņikita Hruščovs pasludināja komunisma celtniecību. Tikai 1985. gadā parks atkal tika pārdēvēts par Uzvaras parku, un tajā tika atklāts iekārtu slavinošais monumentālais ansamblis „Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”.

To, ka Eiropas valstu attīstību var panāk tikai miers, nevis karošana savā starpā, saprata Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans. Pēc viņa aicinājuma 1950. gada 9. maijā sešas valstis – Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija – apvienoja ogļu un tērauda ražotnes nolūkā nodrošināt mieru un uzlabot dzīves līmeni. 9. maijam ir simboliska nozīme Eiropas vēsturē, jo šajā datumā tika sperts pirmais solis tagadējās Eiropas Savienības izveidošanā. Ņemot vērā Šūmaņa deklarācijas vēsturisko nozīmi, Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksme Milānā 1985. gadā pieņēma lēmumu svinēt 9. maiju kā Eiropas dienu. Tie ir svētki visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem, jo simbolizē vienotību dažādu valstu starpā, arī to valstu starpā, kas kādreiz ir karojušas viena ar otru. Latvijā 9.maijs kā Eiropas diena tiek atzīmēta no 1997. gada.

Izmantoti interneta materiāli un vēsturnieku pētījumi.

Titulbilde: Otrā pasaules karā kritušo karavīru Brāļu kapi Ķekavā.

Komentāri

No_avatar

Rūdolfs Kreislers 15.05.2013
0

Vārdi "uzvara" vai "kara beigas" NAV lietojami Latvijas kontekstā. Vācijas ārlietu ministrijas eksperti uzskata, ka Latvija un Vācija vēl aizvien atrodas kara stāvoklī (karš formāli nav beidzies), Krievija ir pārkāpusi 1920.gada 11.augusta miera līgumu (2. pants Latvijai bija pats svarīgākais no politiskā viedokļa. Tajā “Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi...”. Tas pavēra ceļu vispārējai starptautiskai Latvijas atzīšanai de iure. Šis pants joprojām ir viens no galvenajiem Latvijas valststiesiskās doktrīnas stūrakmeņiem un būtiskākajiem argumentiem Latvijas valsts tiesiskās kontinuitātes uzturēšanā.),iebrukusi Latvijā un te palikusi, tātad... Kas attiecas uz parku, tad autorei ir piemirsies fakts, ka 1946. gada 3. februārī okupācijas varas iestādes tur publiski izpildīja septiņu vācu militārpersonu nāvessodu, uz kura izpildi "brīvprātīgi" tika sadzīti ļaudis no visas apkārtnes (arī mans tēvs ,kuram tobrīd bija desmit gadu). Augstākminētais šo vietu padara par ļoti piemērotu vakhanālijai, kas ar nu jau mūsu varas iestāžu svētību, notiek tur ik gadus 9.maijā. Esmu gatavs noņemt cepuri to veco cilvēku priekšā, kuri, neatkarīgi no karoga krāsas, ir izgājuši kara ceļus. Tai pašā laikā neuzaicinu padarīt vēsturi par instrumentu politiska pasūtiīuma izpildei!

Atbildēt