Berries
← Atpakaļ uz sadaļu

4.maijs - nozīmīgākā diena Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā

03.05.2013 | Aija Grīnvalde
First_page_briivibaspiemineklis

Tuvojas 4.maijs, taču ar kādām sajūtām mēs to gaidām – ar patriotismu vai uzskatām, ka tā būs mums parasta brīvdiena? 4.maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena, taču pirms pāris gadiem veiktais pētījums apliecina, ka tikai 31% iedzīvotāju skaidri zina, kas pirms 23 gadiem notika 4.maijā, savukārt, domājot par svētkiem maijā, lielai daļai tie joprojām asociējas vien ar papildu brīvdienām un svinībām pie uzvaras pieminekļa.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir dokuments, ar kuru 1990. gada 4. maijā tika atjaunota Satversmes sapulces 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Šī deklarācija pasludināja 1940. gada 17. jūnija PSRS militāro agresiju kā starptautisku noziegumu un atjaunoja Latvijas Republikas suverenitāti. Deklarāciju pieņēma LPSR Augstākā Padome, kurā 1990. gadā tika ievēlēts 201 deputāts. Lai likumdevēji nobalsotu par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" bija nepieciešams 2/3 no deputātu skaita atbalsts jeb 132 balsis. Deklarāciju sagatavoja un atbalstīja Latvijas Tautas frontes frakcija (pie tās teksta gatavošanas darbojušies Romāns Apsītis, Valdis Birkavs, Vilnis Eglājs, Aivars Endziņš, Tālavs Jundzis, Andrejs Krastiņš, Egils Levits un Rolands Rikards], pret bija Interfronti atbalstošie deputāti.

Ar 138 balsīm "par", 0 "pret" (deklarāciju neatbalstošie deputāti balsojumā nepiedalījās) un 1 "atturas" Augstākā Padome to pieņēma. Tika pasludināts pārejas posms no Latvijas Republikas Augstākās Padomes līdz Saeimas sasaukšanai.

Deklarācijas pieņemšanas laikā pie Augstākās Padomes ēkas (tagad Saeimas ēka) pulcējās liels neatkarības atbalstītāju pulks un deputāti pēc pozitīvā balsojuma tika ar sajūsmu sagaidīti Jēkaba ielā.

1990.gada 4.maijā par Neatkarības deklarāciju balsoja arī ķekavietis Jānis Biezais, vecākais ekonomists kolhozā „Ķekava” no 1980.-1990.g. Atmodas laikā kopā ar domubiedriem piedalījās LNNK[1] izveidē, darbojās Latvijas Tautas frontē[2] , no kuras arī tika izvirzīts par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāta kandidātu un tika ievēlēts. Darbojās Ekonomikas komisijā, vadīja vairāku atjaunotās valsts likumprojektu izstrādi, strādāja par Ķekavas pagasta ekonomistu. Apbalvots ar 3.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

1990.gada 4.maijā Latvijas PSR Augstākajā Padomē pieņemtā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācija bija pirmais nopietnais solis pretim valsts pilnīgai neatkarībai un starptautiskai atzīšanai, lai gan iekšpolitiskā situācija bija nestabila un PSRS centrālās varas nostāja pret Latvijas tautas neatkarības centieniem negatīva un neprognozējama. Jau 14. maijā M. Gorbačovs parakstīja dekrētu, kurā Latvijas, tāpat kā Igaunijas un Lietuvas deklarācijas tika pasludinātas par neatbilstošām PSRS konstitūcijai un citiem PSRS likumiem. Līdz ar to arvien vairāk saasinājās politisko spēku par un pret Latvijas neatkarību konfrontācija.

Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas diena patiešām mainīja Latvijas vēsturi, tā bija uzdrīkstēšanās, vēsturiskā taisnīguma un Latvijas tautas nākotnes goda jautājums. Vēl Latvija piedzīvoja barikāžu laiku un citas negācijas, ko sagādāja PSRS centrālā vara, bet tai vairs nebija spēka un atbalsta. Rezultātā iekšēju pretrunu plosīta valsts apvērsuma rezultātā beidza pastāvēt pati PSRS. 1991.gada 21.augustā, pieņemot Latvijas Republikas konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, tika institucionalizētas Neatkarības deklarācijas idejas par Latvijas Republiku kā neatkarīgu un suverēnu valsti.

Titulbilde: Ziedu Latvija pie Brīvības pieminekļa . http://www.apollo.lv/zinas/pardomas-par-4-maija-svetku-nozimigumu/565185



[1] Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība (LNNK) bija politiska organizācija Latvijā no 1988. gada līdz 1997. gadam, kad tā apvienojās ar apvienību Tēvzemei un Brīvībai, izveidojot jaunu partiju - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

[2] Latvijas Tautas fronte (LTF) bija sabiedriski politiska kustība un organizācija LPSR un Latvijā laikā no 1988. līdz 1999. gadam, kuras izveidošanās un darbība aizsāka t.s. Trešo Atmodu.

Komentāri