Berries
← Atpakaļ uz sadaļu

17.jūnijs kalendārā

17.06.2013 | Aija Grīnvalde
First_page_maslenki3

Šodien ir Latvijas Republikas okupācijas diena, kurā tiek pieminēti 1940.gada 17.jūnija vēstures notikumi, kad Padomju Savienības armijas tanki sasniedza Rīgu. Jau 1939.gada augstā PSRS sāka koncentrēt pie Latvijas robežām skaitliski apjomīgu karaspēku. 1939.gada 23.augustā starp Vāciju un PSRS tika parakstīts neuzbrukšanas līgums, kuram pievienoja Molotova – Rībentropa slepeno līgumu, ar kuru sadalīja Austrumeiropu vācu un padomju ietekmes zonās. Protokola 1.pants noteica, ka Latvija, Somija un Igaunija tiek «atdota» Padomju Savienībai. 1939.gada 5. oktobrī Latvija parakstīja PSRS uzspiesto palīdzības līgumu, saskaņā ar ko PSRS ieveda šeit noteiktu karaspēka kontingentu, ierīkoja sauszemes, gaisa un jūras karaspēka bāzes.

1940.gada 15.jūnijā PSRS robežsargi uzbruka Latvijas Robežsargu brigādes 3.Abrenes bataljona 2.sardzes mītnei Masļenkos un 3.sardzes mītnei Šmaiļos. Sadursmē gāja bojā trīs latviešu robežsargi un sardzes priekšnieka sieva, bet 10 robežsargus un 16 privātpersonas padomju puses robežsargi aizveda sev līdzi. Šis notikums vēsturē iegājis kā Masļenku traģēdija. Nākamajā dienā, 16. jūnijā, Padomju Savienības ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs Latvijas sūtnim Maskavā pulkvedim-leitnantam Fricim Kociņam nolasīja PSRS valdības ultimātu, kurā pieprasīja Latvijas valdības atkāpšanās, kā arī neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā. Latvijas valdībai piekrītot šī ultimāta noteikumiem tika atļauts ielaist Sarkanās armijas daļas Latvijā. Latvija nokļuva pilnīgā svešas armijas varā un Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju. Situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā. Tas bija starptautisko tiesību pārkāpums, kā arī iepriekš noslēgto vienošanos pārkāpums. Šajā dienā sākās okupācija, kura valdīja Latvijā 50 gadus. 18. jūnijā Latvijā ieradās PSRS oficiālais pārstāvis A. Višinskis, kurš 19. jūnija vakarā ieradās pie K.Ulmaņa un iesniedza tam izpildīšanai sagatavoto jauno „valdības“ ministru sarakstu. 20. jūnijā notika Ulmaņa valdības pēdējā sēde, bet nākamajā dienā - jaunā Ministru kabineta pirmā sēde.

21. jūnijā tika publicēts pirmā t.s. „Tautas valdības“ deklarācija par K.Ulmaņa kabineta „gāšanu“ un jaunas kārtības iedibināšanu. Pašu Ulmani visai drīz arestēja NKVD (tas bija klajā pretrunā ar visām esošajām starptautiskajām tiesībām, t.sk. arī ar PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma 5. pantu, kas paredzēja, ka pakta realizēšana nekādā ziņā nedrīkst skart līgumslēdzēju pušu suverēnās tiesības, to valsts iekārtu, ekonomisko un sociālo sistēmu, kā arī militāros pasākumus). 21. jūlijā jaunievēlētā t. s. „Tautas Saeima“ pasludināja Latvijas Republikas likvidēšanu, "padomju varas atjaunošanu", jaunas valsts - Latvijas PSR - proklamēšanu, un nolēma, pārkāpjot Satversmi, t.i. nelikumīgi, lūgt Latvijas uzņemšanu PSRS sastāvā. 5. augustā PSRS ar speciālu likumu iekļāva Latvijas teritoriju savā sastāvā kā administratīvu vienību ar nosaukumu Latvijas PSR (kas tā arī nekad netika atzīta par valsti un starptautisko tiesību subjektu). 13. augustā tika pieņemts VK(b)P Centrālkomitejas Politbiroja lēmums par Latvijas PSR valdības apstiprināšanu.  Padomju valdība Vjačeslava Molotova personā paziņoja, ka Padomju Savienība ir atguvusi teritoriju, ko Rietumu lielvaras tai atrāvušas 1919.-1920. gadā.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā Latvijas sūtnis Lielbritānijā Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā – juridiski Latvijas Republika turpināja pastāvēt, kaut faktiski bija iekļauta citas valsts sastāvā kā province. 1940. gada 27. jūlijā ASV valdība oficiāli paziņoja, ka trīs Baltijas valstis ir okupējusi PSRS, un Vašingtona šo aktu strikti nosoda. Arī liela daļa citu ietekmīgāko valstu - piemēram, Lielbritānija, Francija, Vatikāns, Somija, Dānija, Norvēģija, Portugāle, Turcija, Brazīlija, Ķīnas TR, Dienvidslāvijas SFR u.c. - neatzina Latvijas vardarbīgo iekļaušanu Padomju Savienībā. Neatzīstot t.s. Latvijas PSR valdības un trešās valsts (PSRS) direktīvas par juridiski saistošām, turpināja darboties 58 Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības 8 valstīs: ASV, Austrālijā, Beļģijā, Brazīlijā, Īrijā, Kanādā, Lielbritānijā, Norvēģijā. PSRS uzskatīja, un Krievija kā PSRS tiesību un pienākumu mantiniece uzskata, ka nekāda Latvijas okupācija 1940. gadā nav notikusi.

Titulbilde: Abrenes bataljona 1.rotas 2.un 3. sardzes robežsargi ar ģimenēm Masļenkos 1939.gada jūlijā. http://www.lettia.lv/lv_a_maslenki.html

Komentāri