Berries
← Назад

Dzejniekam, Katlakalna draudzes skolas skolotājam Fricim Bārdam 135

09.02.2015 | Aija Grīnvalde
First_page_baardasfoto_cr

Fricis Bārda dzimis 1880. g. 25. janvārī Pociema Rumbiņos. Mācījies vietējā pagastskolā un draudzes skolā, bet turpmākajā izglītībā ieguvis tautskolotāja diplomu un 1901. g. sācis otrā  skolotāja darbu Katlakalna draudzes skolā pie Miķeļa Zariņa. Pirmie iespaidi bijuši patīkami, un tas pausts arī 30. augusta vēstulē mājiniekiem: „Dzīve te būs pilnīgi laba visādā ziņā, un kas viens – te man tik daudz grāmatu, ka izlasīt tās visas iespējams tik kādos 6-7 gados. Manā istabā jau vien viņu būs par kādiem pāra simts rubļiem. Esmu jau daudz-maz iepazinies ar apkārtējiem skolotājiem un skolotājām, tā, piemēram, vakar tika svētīta viena dzimumdiena, un tad jau bija viesi un dzīres smalku smalkās. .. Labas dienas no Daugavas-māmuļas, kura viļņo netāļu mana loga priekšā.” Kā jau draudzes skolas skolotājam pieklājas, viņš bija baznīcas ērģelnieks un vadīja kori, spēlēja vijoli. Laika biedru (A. Rūmanes-Ķeniņas u. c.) skatījumā Fricis Bārda bija pirmais no jaunajiem dzejniekiem, kas ģērbās gaumīgi un oriģināli; lai gan nav bijis sevišķi skaists, tomēr prata atstāt saistošu iespaidu; viņa galvu vainagoja vijīgi, tumšbrūni viļņoti mati... Tādēļ nav brīnums, ka draudzes korī bijis tāds sieviešu balsu pārsvars, ka par to pat paironizēts kādā vēstulē tuviniekiem. Šajā Katlakalna periodā avīzēs parādījās F. Bārdas pirmie dzejoļi, piem. Raibais pavediens (Rīgas Avīze, 1902. g. 12. nov.), Atstātā un Klusas dziesmiņas (Rīgas Avīzes feļetona pielikums, 1902. g. Nr.47. un Nr. 131). Tomēr vēlme turpināt izglītību aizsauca viņu projām no Katlakalna jau 1905. g. sākumā. Tomēr mērķi īstenot neļāva 20. gs. sākuma traģiskie notikumi – 1905. gada revolūcija un Pirmais pasaules karš. Lielā pacilātībā F. Bārda bijis klāt Latvijas proklamēšanas aktā 1918. g. 18. novembrī, bet liktenīgs viņam bija lielinieku saimniekošanas laiks Rīgā 1919. g. sākumā: aukstums, nepietiekamā pārtika, fiziskā pārpūle un smagie pārdzīvojumi par tautas likteni – tas viss saasināja nieru kaiti, un 13. marta vakarā dzejnieks slimnīcā nomira.

          Pirmā pasaules kara laikā radušies dzejoļi apliecina F. Bārdas centienus stiprināt nacionālo identitāti, atspoguļo vēsturiskos notikumus, pauž līdzjūtību tautas ciešanām un slavinājumu karavīru drosmei cīņās, kā arī aicinājumu kara bēgļiem atgriezties mājās. Šie dzejoļi publicēti tā laika presē u. c., piem., Tautas bēdas (Dzimtenes Vēstnesis, 1915. g. 5. sept.), Latvju dainas (Dzimtenes Vēstnesis, 1915. g. 10. okt.), Karā kautas dvēselītes (Rakstnieki un mākslinieki kareivjiem. Rīga, 1915), Sauciens tālē un Vagonā (Baltija, 1916. g. 27. maijā un 1. jūn.), Rudens 1915. g. (Bēgļu kalendārs 1917. gadam, Pēterpils, 1916. g.), Tautas bēres 28. decembrī 1916. g. (Jaunākās Ziņas,1916. g. 30. dec.) u. c. Bez tam – jau 1914. g. nogalē tika izdota F. Bārdas drāma 1 cēlienā „Nu ardievu, Vidzemīte”. Šo ludziņu savam labdarības sarīkojumam 1915. g. 20. janvārī bija izvēlējusies Katlakalna Bibliotēkas biedrība un iegūtos 58,25 rbļ. atvēlēja karā iesaukto zemāko dienesta pakāpju karavīru un viņu ģimeņu aizgādības komitejai.

          Daudzi komponisti savām dziesmām izvēlējušies F. Bārdas dzeju - Lūcija Garūta, Pēteris Barisons, Jēkabs Mediņš, Ādolfs Skulte, Bruno Skulte, Jāzeps Vītols, Jānis Ķepītis, Alfrēds Kalniņš, Imants Kalniņš, Alfrēds Žilinskis, Juris Karlsons, Uldis Stabulnieks, Leonīds Vīgners, Raimonds Pauls u. c., bet Roze Stiebre izveidojusi  animācijas filmas Bukurags un Kā linu druva sāka ziedēt.  Katlakalna iedzīvotāji glabā atmiņas par savu vecvecāku dalību F. Bārdas vadītajā korī, savukārt Kultūras fonda Ķekavas kopa 1992. g. aizsāka šim dzejniekam un skolotājam veltītu gadskārtēju daiļlasītāju (skatuves runas) konkursu skolēniem „Garīgums latviešu dzejā”, bet 1994.-2002. g. šis pasākums risinājās, sadarbojoties Ķekavas novadpētniecības muzejam, Ķekavas bibliotēkai un pagasta skolām. Atzīmējot Katlakalna baznīcas 220 gadi, pie kādreizējās draudzes skolas atklāta piemiņas plāksne izcilajam dzejniekam, kādreizējam skolotājam un ērģelniekam Fricim Bārdam.

Izmantoti Ķekavas novadpētniecības muzeja materiāli, Friča Bārdas raksti divos sējumos (izd. 1990. g.), F. Bārdas vēstule no Rakstniecības muzeja fonda Bār K2/2 Inv. 53722; Latvija Nacionālās bibliotēkas Mūzikas fonda materiāli u. c.

Ķekavas novadpētniecības muzeja speciāliste Velta Strazdiņa

Foto

команетарии